Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 1301 - 1349 no 16043 šķirkļiem

brāndiļ s *222
  degvīns, brandvīns
	


						
brāndiļ|puțkõz s *171
(Hypericum)   asinszāle

Brāndiļpuțkõ pa’ņ brāndiļ si’zzõl, si’z brāndiļ ei punīzõks. 86a24   Asinszāle tika likta degvīnā, tad degvīns kļuva sarkans.

	


						
bras s *0
 mar.   brass
	


						
brassõ vt ¤0
 mar.   brasēt
	


						
Brazīlij * l *121
(valsts)   Brazīlija
	


						
bre’ḑḑõ 1 vt ¤33
(a)   mīdīt (b)   mīt, kopoties

Amād līndõd bre’ḑḑõbõd.   Visi putni kopojas [~ min].

	


						
bre’ḑḑõ 2 vi ¤33
  brist, bradāt

Breḑūb pi’ds vietā, pi’ds lie’ggõ, pi’ds ainõ, lūnda. KK78a31   Bradā pa ūdeni, pa dubļiem, pa zāli, sniegu.

	


						
brēḑig s *152
  piektdiena
	


						
brēḑõg s *0
  piektdiena
	


						
brēḑõn adv
  piektdienā
	


						
Breinkopf h *0 LVVK
  Breinkopfs
	


						
brei|štang s *94
  lauznis
	


						
Brēmen l *0
(pilsēta)   Brēmene
	


						
brennõr s *220
 etn.   brenners (trauks grauzdēšanai krāsnī uz oglēm)

Mä’ddõn i’z ūo brennõrt, Skadiņdõn vȯ’ļ brennõr. 86.30   Mums nebija brennera, Skadiņiem bija brenners.

	


						
Brentš nītõd l com
	


						
Īra


  Brence
	


						
bresmõz s *171
(Abramis brama)   plaudis  E I
	


						
bressõ vt ¤36
  strostēt

Nai bresīz mīeztõ, ku ta tu’ļ jūobõn kuodāj. 86a24   Sieva strostēja vīru, kad viņš ieradās piedzēries mājās.

	


						
brētļi s *187
(Sprattus sprattus = Clupea sprattus)   brētliņas

Brētļiži vejīz si’gži.   Brētliņas zvejoja rudeņos.

	


						
brētļizt|võrgõ s *115
  tīkls brētliņu zvejai
	


						
brētļizt|võrgõ|lǭja s *23
  laiva brētliņu zvejai
	


						
(a)   brīvs, neatkarīgs

brī ne’i ku linki KK77b   brīvs kā putniņš

(b)   tukšs, brīvs

Mä’ddõn vȯ’ļ tarās brī kabāl. 79.1   Mums bija dārzā tukšs gabals.

	


						
brī 2 adv
  dīkā

Izā i’z tǭ’, ku brī pī’ļõb. KK78   Tēvs negribēja, ka stāv dīkā.

	


						
brīḑõ vt ¤53a
  brīdināt

Ma brīḑiz tǟnda, algõ ta ne’i rõkāndõg. KK78a32   Es viņu brīdināju, lai viņš tā nerunā.

	


						
bri’g s *59
(a)   bruģis (b)   kāpņu laidums

āita|bri’g aidatrepp ▫ klēts kāpnes

Tī’eb bri’g, ikš või kakš astūgt, ku ukš u’m jo kuordõ sillõ; bri’g sǭb tī’edõd pūstõ, ki’vstõ. KK78a31   Taisa kāpņu laidumu, vienu vai divus pakāpienus, ja durvis ir augstāk iekšā; laidumu taisa no koka,

	


						
brigād s *127
  brigāde
	


						
bri’ggimi s *188’
  bruģēšana
	


						
bri’ggõ vt ¤29
(a)   bruģēt (b)   taisīt kāpņu laidumu
	


						
brik s *79
 mar.   briga
	


						
  brilles, brille

Se bril ä’b nä’gț je’mmitõt. KK34I2   Šī brille vairs nerāda.

	


						
briljant s *0
  briljants
	


						
brillõd s Pl *123
  brilles
	


						
brī|mǭ s *12
  atmata

Brīmǭ, või ta i’z ūo jõvā pierāst? 79.1   Atmata, vai tā nebija labam nolūkam?

	


						
brīnõ vt ¤49
  brīnīties, apbrīnot

Vā’ški brīnõb vǟridi, kui sǟ’l võib le’bbõ sǭdõ. KK78a32   Teļš brīnās par vārtiem, kā tiem [~ tur] var tikt cauri.

	


						
  brīnums
	


						
> i’m
brīõz s *190
  brīvība
	


						
Brissõl l *219
(pilsēta)   Brisele
	


						
brīv|lēba s *21
  brīvā maize, apgādība
	


						
brīz s *131
 mar.   brīze

U’m irgõn pū’gõ piški brīz. J21   Ir sākusi pūst maza brīze.

	


						
brǭik s *122
  brāķis

Brǭikõ u’m ūd pǟl tī’emõst või si’z viskõmõst je’dspē’ḑõn. 86a25   Brāķis ir jāpārtaisa vai arī jāmet projām.

	


						
brǭikõ vt ¤53a
  brāķēt

ulzõ brǭikõ 86a25   izbrāķēt

	


						
brǭikõr s *220
  brāķētājs
	


						
broiler * s *153
  broilers
	


						
bronhõd s Pl *0
  bronhi
	


						
bronhõz s *0
 anat.   bronhs  EIIIa
	


						
bronz * s *0
  bronza
	


						
Brōska l *0
(sēta)   Brauskas
	


						
Irē
brošūr s *127
  brošūra  K83
	


						
broukõ vi ¤53a
  braukāt

broukõb kȭrõks KK78a32   braukā ar riteni

Kus sa si’z broukõd immõrkouți ne’i ku zīḑ? KK78a32   Kur tad tu braukā apkārt kā žīds?

	


						
bro’utšiji * s *176’
  braucējs, pasažieris
	


						

Redzami 1301 - 1349 no 16043 šķirkļiem