Kalāmī’ed ī’dstī’d pidīztõ eņtšõn kūjastõd lešti tagāvarāks ne’iku algõ vȯlgõ si’z liestād pūtõks.
latīņ kīeldõ pǟ’zõ ta’ggõ
Tagāb vazārõks pi’ds laktõ.
mȭkõ ta’ggõ
õ’bdõ ta’ggõ
ulzõ ta’ggõ
Rōdast tagāb a’žḑi.
Tagāb kabaļi ulzõ.
Vanāst vȯ’ļtõ ta’gdõd vikātõd.
Ē’ņõz tagāb.
ibīzt ta’ggõ
rattidi ta’ggõ
Lǟ’b ibīztõ tagām, u’m pa’nmõst rōdad jū’rõ.
Ta tagīz ne’ije’n ibīži.
jedspē’ḑõn ja tā’giž
tā’giž andõ
tā’giž astõ
tā’giž kutsõ
tā’giž likkõ
tā’giž maksõ
tā’giž ra’bbõ
tā’giž tūlda
tā’giž vȯidõ
Ma vaņțlõb tā’gižpē’ḑõn.
Ta īrgiz ältõ jaļgi je’ddõpē’ḑõn ja tā’gižpē’ḑõn.
tarā tāibaz
Ta ajīz taibõ pistõ mǭ si’zzõl.
Vermlinki līndiz tarā taibõ tutkāmõ.
Taibõdakš, se panāb kukkizt ērškõd pǟl, paņņi lindpȯigḑi ka.
U’m seļļi mingi taim, mis kazāb jǭras.
Kōrand Irail. Sēta Mazirbē.
Mazirbes Taizeļi bija sena un liela vecsaimniecība. 1826. gada revīzijas dati rāda, ka tur mitinājās 36 iedzīvotāji. 19. gs. II pusē Taizeļu saimnieks bija Nika Freimanis (1845–1908), kas ciemnieku vidū ievērību bija ieguvis ar Irbes kroga apmeklējumiem. Somu valodnieks E. N. Setele jau 1888. gadā bija pierakstījis mazirbnieces Emīlijas Ermanbrikas teikto kupleju par Veco Taizelu. Dziesmiņas par Taizelu varianti atrodami arī O. Loritsa "Volkslieder der Liven". Nika Freimanis māju, domājams, zaudēja 19. gs. beigās / 20. gs. sākumā, jo 1908. gadā to no barona izpirka Janis Didriķa dēls Otomers. Nika Freimanis apbedīts Mazirbes vecajos kapos, un kapavietu iezīmē iespaidīgs melnā marmora piemineklis. Jaunākais Nika dēls Rūdolfs Freimanis bija tālbraucēju stūrmanis, 1930. gados Kolkas bākas pārzinis, arī ugunskuģa "Laima" kapteinis.
Tallõ, bet sõ’vvõ āina ja vīļa ta’lkis, kȭlbatiz rie’ggidi.
