Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 13101 - 13149 no 16043 šķirkļiem

šnärbõl adj *219
  nošņāpts, saplucināts, sagraizīts

Vȯzā īeb šnärbõlõks, jarā ī’edtõd ouklimi. KK78b26   Gaļa paliek saplucināta, sagraizīta caurumaina.

	


						
šnärbõltõ vt ¤53a
  šņāpt, plucināt

Ī’ed knaššõ, mis sa ne’i šnärbõltõd jarā! KK78b26   Griez skaisti, ko tu tā šņāp nost!

	


						
šnep s *122
(Scolopax rusticola)   sloka
	


						
šnorkõ vi ¤53a
  saburzīties
	


						
šnorktõ vt ¤53a
  burzīt
	


						
šnukstõ vi ¤53a
  šņukstēt

Rištīng rǟkõb, si’z ta šnukstõb. KK78b38   Cilvēks raud, tad viņš šņukst.

	


						
šnūor s *122
  virve, šņore

Ma sidīz šnūorõd suoļmõ. KK78b28   Es sasēju šņores mezglā.

	


						
  šoks (60 gabali)  L

Šoksõ u’m kūžkimdõ kabālt. 84.1   Šokā ir sešdesmit gabalu.

	


						
šokolād * s *0
  šokolāde
	


						
šortõd s Pl *0
  šorti
	


						
šossej s *121
  šoseja

Mǭ pūol šossejt pi’ds Sīkrõg vigīdi gārbaņi u’m pǟgiņ. FŽ88.34   Šosejas iekšzemes pusē Sīkraga vigās ir daudz dzērveņu.

	


						
šōt s *122
 mar.   šote

Šōt sidāb līst immõr vi’zzõ. TL78b66   Šoti apsien ap naglusolu.

	


						
šōt|kieuž s *112
 mar.   šotes virve  TL78b65
	


						
šǭ’v s *125
  brūce, vāts
	


						
  šovs
	


						
špaktõl s *219
  špaktele
	


						
špaktõltõ vt ¤53a
  špaktelēt  PK86
	


						
špalõz s *0
  gultnis /gulsnis/
	


						
špeilõd s *0
  špeiles
	


						
špīgat s *136
 mar.   špigates
	


						
špikkõr * s *220
  špikeris
	


						
špiōn s *151
  spiegs
	


						
špits s *62
  galotne, spice
	


						
špitsõd s *131
  mežģīnes
	


						
špǭ’lõz s *172’
  pālis  E IA
	


						
špǭsõ vi ¤53a
  jokot  KK78b38

Špǭsõb, se u’m kui jūokõb, tī’eb naļļõ. KK78b38   Jokojas, tas ir kā joko, taisa jokus.

	


						
špõrkstõ vi ¤53a
(a)   švīkstināties

Lind špõrkstõb tībõdõks. KK78b38   Putns švīkstinās ar spārniem.

(b)   zumēt

Mie’dlinki ka špõrkstõb. KK78b38   Bite arī zum.

	


						
šprot s *123
  šprote

Kūolka šprottõd 2L7   Kolkas šprotes

	


						
štak s *79
 mar.   štaga  KKI24

Štak va’dmõl jūstõ lǟ’b pīel jū’rõ. TL78b65   Štaga iet no vadņa uz mastu.

	


						
Štāler h *0 LVVK
  Štālers
	


						
štalfēdõr s *152
  tērauda rakstāmspalva
	


						
štelmǭkõr s *152
 etn.   ratnieks, štelmahers  79/9
	


						
štemmõ vt ¤50
  noskaņot, pieregulēt, noštimmēt

Ta u’m eņtš muzīktõ štemmõn ne’i, ku ta võib spēļõ. KK78b34   Viņš ir savu mūzikas instrumentu noskaņojis tā, lai viņš varētu spēlēt.

	


						
šteng s *94
 mar.   štenga
	


						
štepsõltõ vt ¤53a
  iespraust kontaktligzdā, ieštepselēt  PK86

Pletīzõr, se set štepsõltõb sāina va’izõ si’llõ. KK78b4   Gludeklis, to tikai ieštepselē sienā.

	


						
štok|bāntad s *46
  bikšturi
	


						
Štokholm l *0
(pilsēta)   Stokholma
	


						
štokīzõr s *152
  čuguns
	


						
štork s *94a
(Ciconia ciconia)   stārķis

ne’iku štork KK78a18   kā stārķis

	


						
štrūdõl * s *0
  strūdele
	


						
  Šūbergs
	


						
šūlõ vi ¤49
  suloties (par brūci)

Kațki kūož šūlõb ī’dstī’d, ä’b või kuostāntõ. KK78   Pušuma vieta aizvien sulojas, nevar ārstēt.

	


						
šūm s *122
(a)   putas

muna|šūm munavaht, koogelmoogel ▫ putotas olas

vie’d šūmõd KK77 a   ūdens putas

šūmõs vȱlda   būt putās

(b)   uzputenis
	


						
šūmi adj *187
  putains, putās

I’bbi īeb šūmizõks, ku u’m jarā a’ilõn. KK78   Zirgs ir putās [~ kļūst putains], kad ir noskrējies.

	


						
šūmõ vt ¤49
  putot

Vȭita šūmõb; ku tī’eb tortõ, u’m amā šūmõmõst. KK78   Sviestu puto; kad taisa torti, viss ir jāsaputo.

	


						
šūp|lǭḑ s *128
  atvilktne
	


						
švakkõ 1 adj *118
  švaks, vārgs

Ta u’m ne’i je’nnõ švakkõ, ku ta ä’b sȭita je’mmitõt. KK77b   Viņš ir tik švaks, ka viņš vairs nespēj.

	


						
švakkõ 2 adv
  vārgi, švaki

Ta sīeb švakkõ, se ä’b ānda jõvāmtõ. KK78b28   Viņš švaki ēd, tas neiet labumā.

	


						
švam s *123
  sūklis
	


						
Švanenberg h *0 LVVK
  Švanenbergs, Švanenberga
	


						

Redzami 13101 - 13149 no 16043 šķirkļiem