Nītõd Sānag ležgõl. Pļavas Saunaga tuvumā.
Kik sūrdab ka’ņdi.
Amād līndõd sūrdabõd, bre’ḑḑõbõd.
Mājpāika nim Īras. Mājas vietas nosaukums Lielirbē.
Galnieku vecsaimniecība atrodas blakus Brandiem. Galnieki un Brandi, domājams, bija vienīgās mājas Lielirbē, kurās pēc 1710. gada mēra bija palikuši dzīvi iedzīvotāji. Pirmais ieraksts Popes-Rindas baznīcas grāmatā pēc mēra par šo māju vēstī, ka 1712. gadā Galmika Pēterim un sievai piedzimusi meita. Uzvārdu došanas laikā māju apsaimniekoja Krists Jaņa dēls, kurš sev un savai ģimenei pieņēma uzvārdu Galnieks. Pēc Krista nāves 1832. gadā par Galnieku māju saimnieku kļuva viņa dēls Pēteris, bet Pētera ģimene, paklausīdama baumām par labāku dzīvi Krievzemē, četrdesmitajos gados devās uz turieni. 19. gs. Galniekos saimnieki vairākas reizes mainījās. Pētera pēctecis Uldriķis Galnieks tomēr atgriezās savu vecāku mājā. Viņš bija kļuvis pareizticīgs un saucās par Baruku Galnieku. Viņš uzcēla Galniekos jaunu māju un atvēra tur pareizticīgo draudzes elementārskolu.
Galniekos pirms 1. pasaules kara bija divas mājas, kas atradās viena otrai galā. Vecajā mājā dzīvoja Baruks ar sievu Annu. Jaunākā māja atradās paralēli upei. 1930. gados tās austrumu galā dzīvoja Baruka dēls Konstantīns ar sievu Mariju, bet rietumu galā bija apmeties viņa brālis Andrejs. Domājams, mājvārdu maiņa notikusi starp 1934. un 1939. gadu. 1935. gadā abas brāļu ģimenes vēl dzīvojušas lielajā mājā (bijušie Galnieki), kas tad jau saukta par Dižgalniekiem. No Galnieku zemes nodalītā gabala 1930. gadu beigās Andreja dēls Nikolajs uzcēlis māju, kura saglabāja veco Galnieku nosaukumu, tas redzams 1939. gada lauksaimniecības skaitīšanas sarakstā.
Ta vȯstīz tallõ mõtsāst pūḑi ja sõ’vvõ vīž nänt eņtš sūrlǭjaks mū’zõ pūolõ jarā mīmõ.
