ja’mdõ|sūoļ jämesool -e ▫ resnā zarna;
pīentõ|sūoļ peensool ▫ tievā zarna;
pierā|sūoļ pärasool ▫ taisnā zarna;
pi’mdõ|sūoļ pimesool ▫ aklā zarna
sūoļi seļtõ
kalā|mī’e|suoļm kalamehesõlm ▫ zvejnieku mezgls;
pȯrt|suoļm hoorasõlm ▫ paklīdenes mezgls;
vie’dtõb|suoļm vedusõlm ▫ slīdošais mezgls, savelkams mezgls;
vī’emõr|suoļm seasõrg (sõlm) ▫ ilkss mezgls
Suoļm u’m vi’zzõ viedāmõst ja vāldiž tī’emõst.
Ma sidīz šnūorõd suoļmõ.
Ma viedāb suoļm vi’zzõ.
Ma te’i sūoļmõd vāldiņ.
vi’zzõ suoļmõ
Sūoļmõb langõ, kīeta, kui tī’eb suoļmõks vi’zzõ.
Si’z rāndalizt je’dnikād lu’g pagāstõs vȯ’ļ a’mtiz sūorantõd.
suormtutkāmst ulzõ i’mmõ
pa’ņ suormtutkāmõdõks sūolõ
pa’ņ ī’d suormtutkām sūolõ
Kīel kõrdõlpa’nmi nēši lu’gdõbrǭntiš sūornõb autorõd kēravīț ī’tiztõmizõks.
Ī’ž Pizā Kāpbergõd sūoŗši jūokšõb viššõ sǭrlizt vīerda.
sūormõd pǟl lu’ggõ
sūormõd pǟlõ vaņțlõ
le’b sūormõd vaņțlõ
tundõ nemē eņtš vītõ suormõ
suormkõks nä’gţõ
Sūormõd: pēgal, e’ḑḑisuoŗm, sidāmi, ni’mtimi (~ kūldakāndaji), piški-Ants.
Tä’mmõn at pitkād sūormõd.
Tä’mmõn ä’b ūot sūormõd pū’dõd.
Sūormõd sõ’vlõbõd tīe tagān.
Tä’mmõn sūormõd sõ’vlõbõd, ku ä’b ānda tuoizõn armõ.
Ta i’z liktā mittõ suormõ.
Ta mittõ suormõ mi’nnõn jū’rõ ä’b pūt.
apātõkst suotkõ
leibõ suotkõ
mǭ’zõ suotkõ
sä’vvõ suotkõ
jālgad alā suotkõ
suotkloudõ suotkõ
Ta suotkūb jālgadõks leibõ.
sūr rištīng
sūrim jagū
Sūr tienāndõks!
Hidroplānõd tū’oḑizt lindõ set pi’ds seļļiži kūožidi, kus attõ sūrd viedūd.
ēņtšta sūrõks tī’edõ
◆ Sūr Dūtšõl, Sūr Dūtšõl, Sūr Dūtšõld
Kārand Lūž kilas. Sēta Lūžņas ciemā.
Dūču sēta veidojusies 19. gs. II pusē. 1881. gadā Diždūču saimnieks bija Dāvids Būmeistars ar sievu Trīni. Turpat dzīvoja arī saimnieka meita Jūle, kura bija precējusies ar Frici Brenci. Viņu dēli Andrejs un Gustavs Brenči turpināja saimniekot Diždūčos pēc tēva nāves Pirmā pasaules kara gados. Pēc kara zemi sadalīja starp dēliem – centrs palika Andrejam, dienvidu daļa – Gustavam. Katrs uz savas zemes uzbūvēja jaunu māju. 1939. gadā Diždūču 47 pūrvietas apsaimniekoja Andrejs, bet Jaundūču 52 pūrvietas – brālis Gustavs. Otrā pasaules kara laikā Diždūči bija diezgan izpostīti, Andrejs vēl kādu laiku tur dzīvoja, līdz nomira. Piederīgie māju nojauca, mežniecība laukus apmežoja. Jaundūču saimnieks Gustavs savu saimniecību kopa līdz apm. 1957. gadam. Bērni māju pārdeva malkai.
◆ Sūr Kāpõl, Sūr Kāpõl, Sūr Kāpõld
Kārand Lūž kilas. Sēta Lūžņas ciemā.
Pēc Ernesta Mūrnieka ziņām, liela vecsaimniecība. Saimnieks bija Klāvs Krišjānis. Nomira pēc pirmā pasaules kara. Mājas pēc saimnieka nāves sadalīja diviem dēliem. Ap 1980. gadu Dižkāpas vēl bijušas redzamas.
