Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 12701 - 12749 no 16043 šķirkļiem

strīk s *122
  galoda, strīķis

Strīkõks strīkõb vikārtõ. KK78   Ar galodu asina izkapti.

	


						
strīkõ vt ¤53a
  asināt, trīt

Strīkõb vikārtõ. KK77 a   Asina izkapti.

Ī’edtõb ažād, nēḑi a’mḑi u’m strīkõmõst. KK KK78b35   Griežamās lietas, tās visas ir jāasina.

	


						
strink s *94a
(Brassica napus var. napobrassica)   kālis

Strīnkõd attõ ma’gḑõd. KK78   Kāļi ir garšīgi.

	


						
strīp s *122
  svītra, līnija

Ku lǭja sǭb munt strīpõ, izā āigõb vietā. J21   Kad laiva tiek vienā strīpā ar citām, tēvs mēra ūdeni.

	


						
strīpli adj *187
  strīpains
	


						
strīplimi adj *188
  strīpains  KK78a65
	


						
strǭdõ vt ¤53a
  strādāt

strǭdõb ne’iku okš KK78a22   strādā kā lācis

Mõtsās strǭdiztõ lǟlamtõ tīedõ. KK78   Mežā strādājā smagu darbu.

Sa ūod jarā vä’zzõn, a’ž sa ūod kōgiņ strǭdõn. KK78   Tu esi noguris, ja esi ilgi strādājis.

	


						
strǭip s *122
  sods
	


						
strǭipõ 1 vt ¤53a
(a)   trāpīt

Sa laskūd, u’m tī’emõst ne’i, ku sa strǭipõd. KK78b36   Tu šauj, jādara tā, lai tu trāpi.

(b)   trāpīties, gadīties

Ä’b ūo strǭipõn nǟ’dõ. KK78b68   Nav gadījies redzēt.

Ma ä’b ūo strǭipõn kūlõ seļļizt sõ’nnõ. KK77 a   Man nav trāpījies dzirdēt tādu vārdu.

	


						
strǭipõ 2 vt ¤53a
(a)   sodīt (b)   uzlikt naudas sodu
	


						
strǭiptõd s *154
  notiesātais, sodu saņēmušais
	


						
strontsij * s *0
  stroncijs
	


						
strǭț s *128
  stieple
	


						
strū’ḑõ vi ¤53a’
  trūdēt

Rǭziņ strū’ḑõb ažā, ku pī’ļõb kažīz sizāl. KK78b36   Pamazām satrūd lieta, ja stāv slapjumā.

Ǭ’rõn, je’l ī’dstī’d strū’ḑõb ja mǟrgandõb jarā. KK78b36   Drēbe, māja arvien satrūd un sapūst.

	


						
struktūr s *127
  struktūra
	


						
struktūr|ī’dit s *0
  struktūrvienība
	


						
strū’op s *125
  strops > lind|pū  79/9
	


						
Strūop|nīt l
	


						

Nīt Kuoštrõg ležgõl Brõkšāl. Pļava Košraga tuvumā Brikšos.

student * s *136
  students
	


						
student s *137
  students
	


						
studijõd s *0
  studijas
	


						
stu’lzõ vi ¤51
  uztūkt

i’lzõ stu’lzõn jālga KK78b36   uztūkusi kāja

	


						
stuņḑ s *102
(a) (laika mērvienība)   stunda (b) (mācību nodarbība)   stunda
	


						
stūņḑõd plǭn * term
  stundu plāns
	


						
stūodõr s *220
 mar.   stodere
	


						
stūop s *122
  stops
	


						
  mute

piški knaš immõrgoutlimi sū ne’iku pūmpar ouk   maza skaista apaļa mute kā pogas caurums

sūr laigā sū ne’iku krupān   liela plata mute kā krupim

sū vāldiņ ne’iku krupān KK77b   mute vaļā kā krupim

sū vāldiņ kūldõ   klausīties ieplēstu muti

perīņ sūdo rõkāndõ   runāt pa prātam [~ pa mutei]

sūdõ andõ   skūpstīt, dot mutes

sūdõ brūikõ   palaist muti, brūķēt muti

sūdõ pi’ddõ   turēt muti

sūdõ vi’zzõ pānda   aizvērt muti

ī’dstõ sūstõ   vienā mutē

pi’vst sūzõ je’llõ   dzīvot no rokas mutē

sūst sū’zõ   no mutes mutē

ä’b võtā mittõ sū’zõ   ne mutē neņem

ma’gḑiz sūkõks sīedõ   ēst ar gardu muti

pūol sūkõks KK77 a   pusbalsī [~ ar pusi mutes]

ne’iku ī’dstõ sūstõ KK77 a   kā vienā mutē

Sū īeb tȭlzaks. 79/5   Mute notirpst [no ievogām].

Pidā eņtš sūdõ; pidā eņtš kīeldõ!   Turi savu muti (~ mēli)!

Sū jūokšõb vietā.   Slienas tek.

Sū lǟ’b ne’iku su’dmaļ. KK77b   Mute strādā kā sudmalas.

Ta rõkāndõb, nemē sū vǭ’tõb.   Viņš runā ar putām uz lūpām [~ ka mute puto].

Si’n u’m sū ne’iku sandrokkõ täuž. KK77b   Tev mute ir kā pilna ar putru.

Pidā sū vāldiņ, la’z kärmi tulgõ si’zzõl! KK77 a   Turi muti vaļā, lai muša ienāk iekšā!

Pa’n sū vi’zzõ! KK77b   Aizver muti!

Pidā sū vizās, kärmizt līndabõd si’zzõl! KK77 a   Turi muti ciet, mušas ielidos iekšā!

Sū u’m vizās ne’iku pierz. KK77b   Mute ir ciet kā dibens.

Alā sa ku’ltõ eņtš sū jarā, sū ju ka kulūb! KK77b   Nenodeldē savu muti, mute jau arī dilst!

Ne rõkāndizt ne’iku ī’dstõ sūstõ. KK77b   Viņi runāja kā vienā mutē.

Mis sa ajād eņtš sūstõ ulzõ! – Mis rištīng mõtlõb, siedā ä’b või a’mmõ rõkāndõ. KK77b   Ko tu dzen no savas mutes ārā! – Ko cilvēks domā, to visu nevar runāt.

Ta rõkāndiz pūol sūkõks, knappõ võiž mȯistõ, kūlõb set, ku bobīkšõb. KK77 a   Viņš runāja pusbalsī [~ ar pusi mutes], knapi varēja saprast, dzird tik, ka murmina.

Se vȯļļi seļļi sūkõks naizpūoļi. KK78   Tā esot tāda mutīga sieva.

Jõvā sū, se u’m sūŗ rõkāndiji. KK77 a   Laba mute, tas ir liels runātājs.

Kis u’m sūŗ rõkāndiji, pietāji, sīen u’m laigā sū. KK77 a   Kas ir liels runātājs, melis, tam ir plata mute.

Kis rõkāndiz pǟgiņ, kītiztõ, ä’b ūo sū pǟlõ sa’ddõn. KK77 a   Kurš daudz runāja, [par to] teica, [ka] nav uz mutes kritis.

Se u’m mi’nnõn sū pie’rrõ – mis u’m kievāmstiz rõkāndõ.   Tas ir man pa mutei – kas ir viegli runājams.

	


						
  grīva

Jo’ug sū u’m tõvā. E IC   Upes grīva ir dziļa.

	


						
sū|āndami s *188
  skūpsts  16Ro16
	


						
sub|kultūr * s *127
  subkultūra
	


						
Sudān l *127
(valsts)   Sudāna
	


						
sūdlõ vt ¤54
  skūpstīt

Pȯis sūdlõb neitstõ.   Puisis skūpsta meiteni.

Ne sūdlõbõd.   Viņi skūpstās.

	


						
sūdlõks s *192
  skūpsts
	


						
su’dmaļ s *223’
  dzirnavas, sudmalas

tūl|su’dmaļ tuuleveski ▫ vējdzirnavas;

vie’d|su’dmaļ vesiveski ▫ ūdensdzirnavas

	


						
su’d|mǭŗa s *44
(Atropa belladonna)   vilkoga
	


						
sudūd|pi’ņ s *64
  vilku suns
	


						
Su’d|vȯjā l *23
(lāma)   Sudvojas, Vilkapurvs
	


						
Īra

Sudvojas jeb Vilkapurvs – purvainas vigas 2 km uz dienvidaustrumiem no Lielirbes.

sūdžõ vt ¤49
  sūdzēt, apsūdzēt

Pī’l vā’giž, alā sūdž tūoizta rištīngtõ! KK78b37   Stāvi klusu, nesūdzies par otru cilvēku.

Ta lǟ’b sūdžõm tūoizta rištīngtõ. KK78b37   Viņš dodas apsūdzēt otru cilvēku.

	


						
suflē * s *0
  suflē
	


						
su’g 1 s *74
(a)   dzimums

mȯlmõst su’gst   abu dzimumu

(b) lingv.   dzimte

Līvõ kīelsõ ni’msõnān u’m set ikš su’g.   Lībiešu valodā lietvārdam ir tikai viena dzimte.

(c)   cilts

līvõ su’gst   no lībiešu cilts

Līvlizt at sūomõ-ugrõd su’g.   Lībieši ir somugru cilts.

	


						
su’g 2 s *74
  radinieks
	


						
su’g 3 adv
  nemaz, nepavisam

Siedā ma ä’b tīeda su’g. 151.1/18   To es nemaz nezinu.

	


						
sugā s *39
 etn.   zirga suseklis
	


						
sugāndõks s *193
(a)   izcelsme

ä’b set sugāndõksõkst EA   ne tikai pēc izcelsmes

(b)   gadījums, notikums

vȭrõmǭ sugāndõkst   ārzemju notikumi

(c)   notikušais
	


						
su’ggimi s *188’
(a)   gadījums, notikums

anekdōtili su’ggimi D18   anekdotisks gadījums

(b)   rašanās, izcelšanās
	


						
su’ggõ 1 vi ¤29
(a)   rasties

jū’rõ su’ggõ KK78b36   rasties klāt

Knoušõld su’ggõbõd jū’rõ. KK78b36   Odi rodas klāt.

Sīen alz sugīz ikš agā tuoi ouk tegīž si’zzõl. J14   Tam vienmēr atkal radās viens vai divi caurumi.

Sugīz sūr tōvaz. J13   Sacēlās liela vētra.

(b)   gadīties, notikt

Mis täs sugūb?   Kas te notiek?

Sīen u’m su’ggõmõst. Mt24.6   Tam ir jānotiek.

(c)   kļūt

A’ž kuoț sugūb ouklizõks, si’z tǟnda võib paikõ vi’zzõ. 151.1/20   Ja maiss kļūst caurs, tad to var aizlāpīt.

	


						
su’ggõ 2 adv
  nemaz

mittõ su’ggõ   it nemaz

	


						
sugīd adv
  nemaz

mittõ sugīd   it nemaz

Se ä’b ūo sugīd ne’i. 86a7   Tas nemaz tā nav.

Ä’b ūo sugīd. KK77 a   Nepavisam nav.

Sugīd võiji mi’nkõks rõkāndõ.   Nemaz nevarot ar mani runāt.

	


						
Sugīņ|sūo nīt l com
	


						
Sīkrõg


su’g|kazām s *151
(a)   paaudze (b)   saime, cilts  Lk22.30
	


						

Redzami 12701 - 12749 no 16043 šķirkļiem