Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 12601 - 12649 no 16043 šķirkļiem

spir s *0
(Oriolus oriolus)   vālodze
	


						
spirkt s *131
  spirts
	


						
spitskõ adj *118
  atjautīgs

Sa ūod ikš spitskõ rištīng. KK78a33   Tu esi viens atjautīgs cilvēks.

	


						
spitskõz s *171
  sērkociņš  79/12
	


						
spitš 1 s *68
  iemutis
	


						
  ass, spics

Rǭžki suormõdõks te’i tä’m lānga seļļizõks spitšīks, pīentiks. 151.1/21   Nedaudz ar pirkstiem tas dzīpars tika uztaisīts tāds spics, smalks.

	


						
spitšõ 1 vt ¤34
  stiķēt

ku’bbõ spitšõ   sastiķēt

	


						
spitšõ 2 vt ¤34
  asināt, spicēt

Spitšūb – tī’eb spitšīks. KK78b33   Asina – uztaisa asu.

	


						
spīț s *128
  spītība

spīț pierāst KK78b33   aiz spītības

	


						
spīțõ vt ¤53a
  spītēt

Tūoizta spīțõb, tī’eb mis ä’b ūo tī’emõst. KK78b33   Otram spītē, dara, kas nav jādara.

Spīțõb rõkkõks. KK78b33   Spītē ar runu.

	


						
spleiš s *107
  stiķējums  TL78b65
	


						
sponsor * s *152
  sponsors
	


						
sport s *131
  sports
	


						
sport|arā * s *0
  sporta disciplīna
	


						
sportist s *0
  sportists
	


						
sportli * adj *188
  sportisks
	


						
sport|ǭ’rõnd * s *219
  sporta tērps
	


						
sport|võikslimi s *188’
  sporta sacīkstes
	


						
sportzōl * s *122
  sporta zāle, trenažieru zāle
	


						
spǭŗ s *122
 etn.   jumta spāre

Spǭŗõd sǭbõd nustõd i’lzõ. EV3   Spāres tiek celtas augšā.

	


						
spõrkšlõ vi ¤54
  tarkšķēt

Pļärā spõrkšlõb. 74.43   Tarkšķis tarkšķ.

	


						
spõrkštõ vt ¤53a
  tarkšķināt  74.43
	


						
sprāiga s *46
  plaisa

Sprāiga sizāl, pōkõb kațki. KK78b33   Plaisa iekšā, pārsprāgst pušu.

	


						
spraigõ vi ¤37
  plaisāt

Jei ka sprāigõb kațki. KK78b33   Ledus arī plaisā.

	


						
spreḑīk s *127
  sprediķis

Päp rõkāndõb, ne’i ku spreḑīktõ kītõb. KK78b33   Mācītājs runā, it kā teiktu sprediķi.

	


						
spreḑīktõ vt ¤53a
  sprediķot

Päp spreḑīktõb. KK78   Mācītājs sprediķo.

	


						
sprēkõ vt ¤53a
  spriedelēt

Seļļi, kis mõtlõb, mis võiks tī’edõ ja kui võiks tī’edõ un ä’b tī’e, sprēkõb. KK78b33   Tāds, kas domā, ko varētu darīt un kā varētu darīt, un nedara, spriedelē.

	


						
sprī’ezõ vt ¤51
  spriest

Kakš rištīngtõ sprīezõb ī’dõku’bbõ, mis tī’edõ. KK78b34   Divi cilvēki spriež kopā, ko darīt.

	


						
springõ vt ¤49
  apsālīt

Kaļdi springõb: priššõd kalād, rǭžki repțāb sūolõ pǟlõ, algõ īegõ slikțõks. KK78b34   Zivis apsāla: svaigas zivis, nedaudz uzkaisa sāli virsū, lai nesabojājas.

	


						
sprīt s *131
 mar.   šprits

Sprīt laskūb mǭ’zõ, si’z līb pūol pūŗaztõ. TL78b65   Spritu nolaiž, tad būs puse buras.

	


						
sprits s *131
(a)   smidzinātājs (b)   šļirce

spritsidi andõ KK78b34   iešļircināt

	


						
sprits|kouv * s *93
  strūklaka
	


						
spritsmõz s *171
  šalts
	


						
sprits|outo s *90
  ugunsdzēseju mašīna
	


						
spritsõ vt ¤34
(a)   šļakstīt (b)   iešļircināt, špricēt

Doktār mīnda spritsūb, spritsūb mingiži aiņḑi nǭ’gõ alā. KK78b34   Ārsts mani špricē, iešpricē kādas zāles zem ādas.

	


						
sprǭdž s *138
  sprādze  KK78b34
	


						
sprǭdžõ vt ¤49
  aizsprādzēt

Kengmiži sprǭdžõb vi’zzõ. KK78b34   Apavus aizsprādzē.

	


						
sprǭ’gõ vi ¤51
  sprāgt, mirt

jarā sprǭ’gõ ~ mǭ’zõ sprǭ’gõ KK78b34, KK77b   nosprāgt

Rištīng sprǭ’gõb nǟlgastõ, või ku seļļi vigā u’m. KK78b34   Cilvēks nomirst no bada vai, ja tāda kaite ir.

	


						
spro’užõ vt ¤51
  spraust

vi’zzõ spro’užõ KK78b34   aizspraust

Spro’užõb midāgõst tuoiz jū’rõ vi’zzõ mingiz ažāks, na’ggõlõks. KK78b34   Piesprauž kaut ko pie cita ar kādu lietu, naglu.

Ǭ’rõn spro’užõb vi’zzõ. KK78b34   Aizsprauž drēbi.

	


						
sprõukšlõ 1 vt ¤54
  krēpot

Rištīng, jelāj sprõukšlõb midāgõst ulzõ, ne’iku aļdždi ētab. KK78b33   Cilvēks, dzīvnieks atkrēpojas, tā kā šķauda.

	


						
sprõukšlõ 2 vi ¤54
  sprauslāt

I’bbi sprõukšlõb.   Zirgs sprauslā.

	


						
Sprūoig l *0
(sēta)   Sproģi
	


						

Rov sūsõ ka Skrūodõl kōrand. Vanāst sǟl um jellõn skrūodõl. Tautas mutē arī Skrodera sēta. Senāk tur ir dzīvojis skroderis.

Pēc Pētera Damberga, sēta celta 1920. gadu vidū, kad zvejniekiem bezzemniekiem piešķīra zemi. 1935. gadā Sproģos saimniekoja lībietis Kārlis Sproģis, viņš arī saimnieks 1939. gadā.

Sprūoig h *0 LVVK
  Sproģis
	


						
spūok s *122
(a)   spoks

Se ä’b ūo rištīng, se u’m spūok. KK78b34   Tas nav cilvēks, tas ir spoks.

Spūok seļļi kǟ’mõrz um. KK78b34   Spoks ir tāds biedēklis.

Ta kārtab spūokstõ (~ spūokidist). KK77 a   Viņš baidās no spoka (~ spokiem).

(b)   biedēklis

Nurmõ sai ka tī’edõd spūok, īrmatõks; ta likūb tūlkõks, si’z u’m irm. KK78b34   Laukā arī tika uztaisīts spoks, biedēklis; tas kustās vējā, tad ir bail.

	


						
spūokõ vi ¤53a
  spokoties
	


						
spūolõ vt ¤49
  spolēt
	


						
spūoļ s *128
  spole
	


						
Stab l *0
(sēta)   Stabi?
	


						
Īra

Pēc Valdas Marijas Šuvcānes ziņām, tā ir Lielirbes mežsarga māja, kas bija pirmā Lielirbes māja, ierodoties no Miķeļtorņa puses, un vienīgā mežsarga māja Lielirbē 1930. gados. Tur dzīvoja ilggadējais mežsargs Bērtulis Laukvīrs.

stabīl * adj *0
  stabils
	


						
stadiōn * s *0
  stadions
	


						

Redzami 12601 - 12649 no 16043 šķirkļiem