Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 12551 - 12599 no 16043 šķirkļiem

sõ’vlõ vi ¤51
  niezēt

Pǟ sõ’vlõb.   Galva niez.

Tä’mmõn sūormõd sõ’vlõbõd.   Viņam pirksti niez.

Sõ’vlõb, kui sa kīskõkst nǭ’gõ kațki. KK78   Niez, it kā tu plēstu ādu pušu.

	


						
sõ’vlõm s *153’
  nieze
	


						
sõ’vnikā s *41
  vasarnieks
	


						
sõ’v|pivād s *19
  Vasarsvētki
	


						
sõ’v|sidām s *151
  vasaras vidus
	


						
sõ’v-sõvīņ adv
  pa vasarām, vasarās  2L26
	


						
Sõv|takā l
	


						
Sǟnag

Takā Sǟnagõl Giertõld randõ. Taka Saunagā no Kalnbunkām uz jūrmalu.

sõ’vvi adj *182’
  vasarīgs
	


						
sõ’v|vīļa s *43
  vasarāji
	


						
sõ’vvi|neitst s *133
  vasaras strādniece
	


						
sõ’vvi|pȯis s *109
  vasaras strādnieks
	


						
sõ’vvõ 1 s *118’
  vasara

sõ’vvõ aigiz 840701   vasaras laikā

e’žmi sõ’vvõ pǟva KK77 a   pirmā vasaras diena

	


						
sõ’vvõ 2 vt ¤13
  kasīt

ki’rrõ sõ’vvõ   kasīt pakausi

Ta sõvāb na’nnõ.   Viņš kasa degunu.

Mi’n sǟlga sõ’vlõb, ma sõvāb sälgõ. KK78b28   Mana mugura niez, es kasu muguru.

	


						
sõ’vvõ 3 adv
  vasarā

tu’lbiz sõ’vvõ (~ tu’lbõ sõ’vvõ) IK4 EV6   nākamvasar

Sõ’vvõ jo tūld ä’b ūotõ ne’i sūrd. D14   Vasarā jau vēji nav tik lieli.

	


						
sõ’vvõ|kuodā s *39
  vasarnīca
	


						
sõ’vvõ|sidām s *151
  vasaras vidus
	


						
sõ’vvõ|va’it|āiga s *33
  vasaras brīvlaiks
	


						
sõzār s *217
  māsa
	


						
sõzār|mīez s *158
  svainis  EIIIe
	


						
sõzār|pūoga s *22
  māsasdēls  EIIIe
	


						
sõzār|tidār s *217
  māsasmeita  EIIIe
	


						
spānlist|kärmi s *187
(Lytta vesicatoria)   spāniešu muša
	


						
Spāņ l *128
(valsts)   Spānija
	


						
spargõl s *0
(Asparagus)   sparģelis
	


						
spargõl s *0
(Asparagus officinalis)   sparģeļi
	


						
Spāŗõ l *0
(ciems)   Spāre
	


						
  speķis
	


						
spek|sǭja s *23
  speķa pīrādziņš
	


						
spēļõ vt ¤49
  spēlēt

kǭrtidi spēļõ   spēlēt kārtis

Ta spēļõb fijoltõ. KK78b33   Viņš spēlē vijoli.

Ta spēļõb stikkõ fijolõks. KK78b33   Viņš spēlē gabalu ar vijoli.

	


						
spenīzõr s *220
 etn.   šķiets, spēnīzers

spenīzõr, kis pidāb ī’dlaigās ǭrõndtõ PK88.7   šķiets, kas notur drēbi vienā platumā

	


						
spe’rrõ vt ¤29
  zagt, čiept, spert
	


						
spēršk s *131
  pants  74.43
	


						
spērškõz s *172
  pants
	


						
spetsiāl adj *127
  speciāls

u’m vajāg spetsial skūol lu’gdõbrǭntõ. K87   Ir vajadzīga speciāla skolu lasāmgrāmata.

	


						
spetsiālist * s *136
  speciālists
	


						
spī’ḑij adj *0 C_LELS-3
  spīdīgs
	


						
spī’ḑiji adj *0 C_LELS-10
  spīdošs
	


						
spī’ḑõ vi ¤53a’
  spīdēt

Ku pǟva spī’ḑõb vie’d si’zzõl, si’z ta laistõb. KK78b2   Kad saule spīd ūdenī, tad tas laistās.

	


						
spīegiļ s *222
(a)   spogulis (b) mar.   spogulis, kuģa pakaļgala plakne  TL78b67
	


						
spīegiļ|glāz s *0
  spoguļstikls
	


						
spīegiļtõ vt ¤53a
  atspoguļot

Mis sa ne’i je’n ēņtšta spīegiļtõd! 79/7   Ko tu tik daudz spoguļojies!

	


						
spīek s *122
  spieķis (ritenim)

Pūlka lǟ’b spīekõd si’zzõl, mūrdab kațki. KK77 a   Sprungulis ieiet spieķos, salauž.

	


						
spīekõ vt ¤53a
  spiegot

Lǟ’b tuoizõn spīekõm mingiz slikțõm pǟlõ. KK78b33   Iet pie otra izspiegot kādu sliktumu.

	


						
spī’et s *137’
  spiets  79/9

spī’et mie’dlinkiži 498.2   bišu spiets

	


						
spī’etõ vi ¤53’
  spietot

Ne spī’etõbõd.   Viņas spieto.

	


						
spīkrõb s *152
 etn.   noliktava, spīķeris

Mi’n vanāǟma ve’l u’m nǟnd nēḑi spīkrõbidi, mis umād vȯnnõd rāndas, kus u’m vīļa pī’lõn sizāl. 152.2/11   Mana vecāmāte vēl ir redzējusi tos spīķerus, kas ir bijuši jūrmalā, kur ir labība stāvējusi iekšā.

	


						
spīla s *43
  vinča

elektõr|spīla elektripeli, elektrivints ▫ elektriskā vinča

	


						
spīļ s *0
  spīle
	


						
spināt * s *0
(Spinacia oleracea)   spināts
	


						
spiōntõ vt ¤53a
  spiegot

Ta spiōntõb tuoiz pǟl midāgõst. KK78b33   Viņš izspiego par otru kaut ko.

	


						

Redzami 12551 - 12599 no 16043 šķirkļiem