Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 1201 - 1249 no 16041 šķirkļiem

Bokā l *41
(sēta)   Buki
	


						
Īra

Mājpāika Īras. Sētas vieta Lielirbē.

Viena no vecākajām Lielirbes ciema sētām. Piltenes vaku grāmatā 1582.–1583. gadā sēta minēta kā ’Pueke’. Sēta bijusi apdzīvota pēc Lielā mēra 1710. gadā. 18. gs. vidū tur saimniekojis Buku Janis, viņa pēcnācēji pieņēma uzvārdu Didriksons. Laika gaitā saimnieki Bukos ir mainījušies. 20. gs. Bukos saimniekoja lībiešu Norenbergu dzimta. 1930. gados Bukos bija divas mājas. Vecā kopā ar īstu 19. gs. saimniecības ēku kompleksu. Upes malā bija smēde, jo Norenbergi bija kalēji. Jauno māju Jānis Norenbergs uzcēla 1927. gadā. Jāni Norenbergu ciemnieki dēvēja par Veco Buku, un viņam vienīgajam ciemā bija kuļmašīna. Daļa Buku mājas bija saglabājusies vēl 1999. gadā, jo tā visu laiku bija apdzīvota. Mūsdienās Buku mājvieta ir apdzīvota vasarās, jaunie īpašnieki māju pārsaukuši par Lakšiem.


bokā|a’bbõnd s *213’
(a)   vaigubārda (b)   kazbārdiņa
	


						
bokā|a’ddõrz s *0
  griezējarkls
	


						
bokā|alābõz s *173
(Salix caprea)   blīgzna

Bokāalābõz, se ä’b kazā ne’i nemē pȭzõ, nemē pa’j; se kazāb nemē pū ja sīen ne lī’edõd attõ ka seļļizt pūolimmargoutlimizt. 86a6   Blīgzna, tā neaug kā krūms, kā kārkls; tā aug kā koks un tai tās lapas arī ir tādas pusapaļas.

	


						
bokād s Pl *41
  bakas

bokīdi pānda KK78a29   potēt pret bakām

Bokād tagān tä’m palg ei ärblimizõks.   Pēc bakām viņa seja palika rētaina.

	


						
bokā|mǭŗa s *44
(Rubus caesius)   kazene
	


						
bokā|mǭŗa|vaŗž s *113
  kazenājs
	


						
bokā|munā s *18
  bitene
	


						
bokā|munā s *18
(Pulsatilla pratensis, Pulsatilla patens)   pļavas silpurene, meža silpurene
	


						
bokā|sǭra s *44
  āžrags
	


						
boklimi adj *188
  bakurētains
	


						
  kārba

kalā|boks kalakarp ▫ kārba zivīm

	


						
boks * 2 s *80
  bokss
	


						
bokšõ vi ¤34
  badīties

Jǭsõd bokšõbõd. 79.8   Auni badās.

	


						
bokt intj
  buks (viegls sitiens ar galvu vai ragu)
	


						
bolā adj *18
  augsts, uzplūdis (par jūru)

Mie’r u’m bolā.   Jūra ir augsta.

	


						
bōldartõ vt
  klaudzināt

Ta bōldartõb ukši. KK78a31   Viņš klaudzina durvis.

	


						
boldõrjǭņ s *128
(Valeriana officinalis)   baldriāns

boldõrjǭņ tīlkad   baldriāna pilieni

	


						
Bolīvij * l *121
(valsts)   Bolīvija
	


						
bǭļa 1 s *44
(a)   baļļa

kūrna|bǭļa pesupali ▫ veļas baļļa

(b)   kubls
	


						
boļā|ouk s *98
  akacis
	


						
bǭļa|pierā s *39
  -
	


						
bo’ļ|ouk s *98
  akacis
	


						
boļt s *94
  bultskrūve
	


						
bomā s *0
  -
	


						
bomb s *94
  bumba, spridzeklis
	


						
bombardīertiji s *176
  bumbvedējs
	


						
bombardīertimi s *188
  bombardēšana
	


						
bombardīertõ vt ¤49
  bombardēt
	


						
bombiji s *176
  bumbvedējs
	


						
bomīkšimi s *188
  murmināšana
	


						
bomīkšõ vt ¤53a
  murmināt
	


						
  vilciens
	


						
bǭn|riek s *79
  sliežu ceļš
	


						
bǭņ s *128
  liels lietus vai sniega mākonis

Bǭņõd nūzõbõd.   Negaisa mākoņi ceļas.

	


						
  bārenis
	


						
borātimi s *188
(a)   pērkona duna

Kūlõb borātimizt.   Dzird pērkona dunu.

(b)   rīboņa
	


						
borātõ vi
  rībēt

Pițki borātõb.   Pērkons rībina.

Ku läpš pīerslõb, kītõb: „Mis sa borātõd!” PK88.15   Kad bērns sabojā gaisu, saka: „Ko tu rībini!”

	


						
boravīk s *127
(Boletus)   baravika
	


						
bǭ’rgõ adj *118’
  bargs

bǭ’rgõ āiga KK78a34   bargs laiks

mustād, bǭ’rgõd pīlad KK77b   melni, bargi mākoņi

Mi’n izā kītiz ne’i set, ku pițki tulāb mie’rstõ, si’z līb bǭrgõ āiga, un ja ta tulāb mǭ pūoldõstõ e’žmiztõ kõrdõ, ku si’z līb knaš āiga. KK34 4   Mans tēvs teica tikai tā, kad negaiss nāk no jūras, tad būs bargs laiks, un, ja tas nāk no zemes pus

Se rištīng u’m bǭ’rgõ, seļļi kõ’zzi. KK77b   Tas cilvēks ir bargs, tāds dusmīgs.

	


						
  Boriss
	


						
borkõn s *219
(Daucus carota sativus)   burkāns
	


						
bǭr|läpš s *197
  bāra bērns  EIIId
	


						
borš s *0
  borščs
	


						
bort s *94
(a)   apmale (b)   borts

i’ļ bort   pār bortu

Kuo’igsõ u’m bort ka, mēg kītõm relliņd.   Kuģim arī ir borts, mēs sakām reliņi.

	


						
bo’ŗ s *64
(a)   tārps

Bo’ŗ nīlgõb. KK78b6   Tārps lokās.

(b) (Lumbricus)   slieka (c)   kāpurs
	


						
bo’ŗg s *125
 mar.   dukurs

bo’ŗgõ kandõ   nest dukuru

Bo’ŗgõks ajāb ka’ļḑi.   Ar dukuru dzen zivis.

	


						
bo’ŗgõ 1 vt ¤51
(a)   duļķot

Boŗgõb, kis siegūb vietā liegāks siegāmõl. KK77   Duļķo tas, kurš jauc ūdeni kopā ar dubļiem.

Alā boŗgõ vietā, alā tī’e lie’ggõ! KK77   Neduļķo ūdeni, netaisi dubļus.

(b)   dukurēt

Ta kuskõst boŗgõb midēgõst ulzõ, nu ne’i ka vie’d sizāld või mingiz liegā sizāld, või mingist oukstõ midēgõst boŗgõb ulzõ. 152.1   Viņš no kaut kurienes kaut ko izdukurē, nu tā arī no ūdens vai kādiem dubļiem, vai no kāda cauruma kaut ko izdukurē.

	


						
bo’ŗgõ 2 vi ¤51
  bradāt
	


						
boŗīkšõ vi ¤53a
  rībēt

Pițki boŗīkšõb.   Pērkons rīb.

Būngad boŗīkšõbõd.   Bungas rīb.

Na’ggõrd sadābõd boŗīkšõs pa’grõbõ.   Kartupeļi rībēdami birst pagrabā.

	


						

Redzami 1201 - 1249 no 16041 šķirkļiem