kǭjkõks (~ suormkõks) smekkõ
Rokkõ smekūb, või u’m jõvā.
Ku sa ä’d smek, ä’d tīeda kītõ ka.
Ta smēkõb pīpõ.
Smēkõbõd ne’i, ku irm nǟ’dõ.
Keņgi viksūb smērõks.
Ta vitūb krīțõks, tī’eb seļļiz smēr, mis akūb vi’zzõ.
seļļi nǭ’gõ, mis võib smērõ ja vittõ
Sǟ’lī’ž amā immar kazīzt smīdõrd pīel pūd.
Se smi’rdõb tabākõks.
Rǭ’ ä’b smi’rd, võib glä’bbõ ja pi’ddõ.
Sa tūoizta rištīngtõ smǭḑõd tuoiz je’dsõ.
Jegāī’d sīemnāigan u’m seļļi smǭršig kard.
Sa smurgiļtõd, se tīe ä’b ūo midāgõst vǟrts.
Nanā snǭtšõb.
Rištīng snǭtšõb le’b nanā.
Jelāj, ku u’m kõ’zzi, snǭtšõb le’b sȭrmõd.
ne’iku snūor pǟlõ – kis likūb ī’dtõ likkõmõst
Sa mīnda ä’d või snūorstõ tõmbõ.
arū sǭdõ
jõvāmt sǭdõ
kä’ddõ sǭdõ
kilmõ sǭdõ
i’ļ pǟ (~ pi’ds pǟdõ; ~ vastõ pǟdõ) sǭdõ
mit ku ä’b sǭ nǟ’dõ
Ma sai tieutõ i’ļ si’n.
Ni ma sǭb se lōz, ni sǭb se ažā.
Ta sai eņtš nǭ’võ sǟ’l.
Ma i’z sǭ mittõ sõ’nnõ sūstõ ulzõ.
Ma i’z sǭ mittõ ambõ alā.
Rištīng sǭb jālgad alā.
Sa said sīe järā eņtš ka’ggõlstõ.
Ma sai sīe neitst eņtš kä’ddõ.
Ku sa’lliz sǭb kä’ddõ, se u’m ve’ggi.
Sa said pieksõ pi’ds suoŗmi.
Ne’i veitõ, ne’i ku kaš ä’b sǭ sīedõ.
Ma tǭ’b sǭdõ, la’z maksāg, mis maksõs.
Siedā ä’b või sǭdõ, kui sa kūldaks maksākst.
Ma set sai makā sū’zõ, emīņ ma i’z sǭ.
Ma sai tä’m sieldõks.
Ku sǭb lemḑi sīedõ.
Sai pitkā nanā un uid.
Said sõnā vi’zzõ.
Se u’m tarānaigās sǭdõt.
Kus ta u’m sǭdõt?
A’ž sa ne’i kītõd, si’z sa sǭd dū’rõks vȯntsõ bokt!
i’lzõ sǭdõ
le’bbõ sǭdõ
ku’bbõ sǭdõ
pi’ddõz sǭdõ
si’zzõl sǭdõ
ulzõ sǭdõ
vāldiņ sǭdõ
kui sǭb le’bbõ
Ku sa ä’d lu’g kopīkidi, si’z sa rubīļ jū’r ä’d sǭ.
Ma sai katūks alā, ku vī’mõ sadīz.
Ä’b sǭ sīest kūožõst jarā.
Ma ä’b sǭ pāika pǟldõst jarā.
La’z ma sǭgõ jālgad aldõst jarā.
Sīe neitstõn sa le’žgõl ä’d sǭ.
Ä’b sǭ pi’ddõz.
Sǟ’ldõ ta aldõst ulzõ ä’b sǭ.
Sǭbõd eņtš valdõz ulzõ.
Ma sai nǭ’võ sūstõ ulzõ.
Ma sai tä’m kīndõd va’izõ.
Ma sai ulzõ tä’m kīndõd va’istõ.
Ma sai tä’mstõ vāldiņ.
Näntõn, kīen vȯ’ļ vizā u’ņ, ä’bvõi i’lzõ sǭdõ, kītiz: magūb ne’i ku kuoț.
Ma sai sīestõ rǭ’stõ vāldiņ.
1863. ā. rǭntidi ma ve’l ä’b ūo eņtš kä’dsõ sǭnd pidām.
je’dsõ ku Mikīļ vȯ’ļ sǭnd ūņḑigt tǟ’dõl pa’nmõ.
Siedā sai irgõm kȭlbatõ set 1938./39. optõbāigastõs.
rujāks sǭdõ
tierrõks sǭdõ
Ma sai luštigõlõks.
Laps pa’ņ nurkõ, si’z sai kūldzizõks.
Mi’n naiz sõzārmīez u’m rujāks sǭnd.
Ta sǭb opātijiks.
Või sa ūod ūlõks sǭnd?
tuoimõl sǭdõ
virgõ sǭdõ
tā’giž je’llõ sǭdõ
Ne’i mēg saimõ tegiž tuoimõl.
Ä’b sǭ tuoimõl.
Sīest ä’b sǭ jõ’vvõ nǭ’gõ.
Sǭgõ, mis sǭdsõ!
Mä’d kilā sǭb nuttõd Sīkrõg.
Janvār kūs sai lōlatõt.
Ta u’m kost pǟl, sǭb vaļmõz andtõd.
Ta sǭb mǟdõltõt.
Se tikkiž sai sa’lliz pandõt jak tagā.
Pǟgiņ kȭrdidi ma sai jemā kä’dstõ rīļtõt.
Pǟ sǭb jarā sie’gdõt.
Mit kuskiz ä’b sǭ lǟ’dõ.
Ilmõ võŗgidi ä’b sǭ veijõ.
Ma tǭ’b ma’ggõ, ä’b sǭ magātõ.
Mȯiznikā sai nēḑi ä’bțõm vīļaks.
Tä’mmõn sai sīe kūož pǟl seisõ āigastõ vȯnd.
Ki’v sǭmaltõb, kazāb sǭmal pǟlõ.
Lȭga u’m jarā sǭmaltõn, ä’b ūo pū’dõz.
Pēteris Dambergs: "Sōna atrodas uz jūras pusi no Lorumiem. Tā ir viena no jaunākajām mājām ciemā. Tās ir atdalītas vai nu no Loruma, vai Santu zemes. Saimnieks laikam sākumā dzīvojis pirtī, tā mājas dabūjušas vārdu." 1930. gados tās bija saistītas ar dedzīgu baptistu Straumeru ģimeni. Mūsdienās tā ir viena no pāris Sīkraga mājām, kur dzīvo cauru gadu.
