Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 11851 - 11899 no 16043 šķirkļiem

set|kēļi adj *187
  daudzvalodu-

setkēļi sõnārǭntõz   daudzvalodu vārdnīca

	


						
set|kimdõ ¤118
  vairāki desmiti

setkimdõ tū’ontõ   vairāki desmiti tūkstošu

	


						
set|kȭrdali adj *188
(a)   daudzkārtains (b)   daudzkārtīgs, daudzkārtējs
	


						
set|kȭrdalistiz adv
  daudzkārtīgi
	


						
set|ku adv
  tikai
	


						
setmiņ 1 pn *x
  vairāki

Helsinkis u’m tund ulzõ setmiņ līvõ kīel rǭntõzt. K83   Hesinkos iznākušas vairākas grāmatas lībiešu valodā.

	


						
setmiņ 2 adv
  daudzējādi
	


						
setmiņ|āigastli adj *188
  daudzgadīgs
	


						
setmiņ|kȭrdali adj *188
  daudzveidīgs

setmiņkȭrdali kovālõz Ef3.10   daudzveidīga gudrība

	


						
setmiņ|su’gli adj *187’
  daudzējāds  2Tm3.6
	


						
setmiņ|tǭžlimi adj *187
  daudzstāvu-, vairākstāvu-

setmiņtǭžlimi kuodā   daudzstāvu ēka

	


						
setmiņ|tū’onti adj *187’
  daudzu tūkstošu-

setmiņtū’onti ro’vzt tõuk   daudzu tūkstošu cilvēku pūlis

	


						
setmiņ|vīțlit s *136
  daudzveidība
	


						
setmõz 1 ¤155
  jau kurais

setmõz kõrd   jau kuro reizi

	


						
set|pǟvaļi adj *188
  dažu dienu-

setpǟvaļi tagāvarā   dažu dienu rezerve

	


						
set|sa’ddõ ¤x
  vairāki simti
	


						
set|su’glimi adj *188’
  dažāds
	


						
set|zilblimi adj *188
 lingv.   vairākzilbju-
	


						
sēțmõz s *172
  sile
	


						
sfǟr s *122
  sfēra
	


						
shēm s *122
  shēma
	


						
  vaina

leb tä’m sī   viņa vainas dēļ

sīdõ tuoiz pǟlõ kīerõ   uzvelt vainu citam

Mi’nnõn ä’b ūo mittõ ī’dtõ sīdõ. KK77b   Man nav nevienas vainas.

	


						
Sibīrij l *121
(teritorija)   Sibīrija
	


						
sidāli adj *188
(a)   drošs, uzticams  ER (b)   drosmīgs, drošsirdīgs
	


						
sidālim s *0
  sirsnība
	


						
sidālim s *0
  drosme
	


						
sidālistiz adv
  sirdīgi
	


						
sidālit s *0
  drošsirdīgums
	


						
sidām s *151
(a) med.   sirds

sidām vāņkagrūoip S   sirds koronārais sinuss

sidām jū’odmõd   sirds asinsvadi

sidām klap   sirds vārstulis

sidām ko’l   sirds kambaris

sidām kuodā   sirds priekškambaris

sidām kūora   sirds austiņa

sidām ladā   sirds galotne

sidām kuoț   sirds somiņa

sidām muskiļd   sirds muskulis

sidām muskiļd palātõm   sirds muskuļu iekaisums

sidām nǭ’gõ   sirds somiņa, perikardijs

sidām sidāmi nǭ’gõ   sirds endokards

sidām u’ļļi nǭ’gõ   sirds epikards

sidām vitsā   sirds gredzens

sidām al   zem sirds

Sidām u’m lǟlam mu’rstõ, mu’r pīkstõb sidāmt.   Sirds ir smaga no raizēm, raizes māc sirdi.

Sidām bukkõrtõb. KK77b   Sirds dauzās.

Sidām īekõb ne’i, ku rīndad dõ’ržõbõd. KK77b   Sirds lēkā tā, ka krūtis dreb.

Sidām īekõb ja klopūb sizāl ne’i, ku tulīnõz līb ulzõ. KK78b42   Sirds lēkā un klauvē iekšā tā, ka tūlīt būs ārā.

Sidām likūb un lǟ’b; ku īeb paikõl, si’z rištīng kōgiņ ä’b jelā. KK77b   Sirds kustās un iet; ja apstājas, tad cilvēks ilgi nedzīvo.

Sidām tõkštõb.   Sirds pukst.

(b)   sirds (dvēsele)

kuldi sidām   zelta sirds

pī’emdõ sidām: ku tä’mmõn u’m zǟl   mīksta sirds: ja viņam ir žēl

roudi sidām   dzelzs sirds

vizā sidām   cieta sirds

jõvāst sidāmõst   no labas sirds

pū’dõst sidāmõst E ID   no tīras sirds

pū’dõ sidāmõks IK4   ar tīru sirdi

midēgõst sidām jū’rõ võ’ttõ   ņemt kaut ko pie sirds

sidām jū’rõ lǟ’dõ KK78   iet pie sirds

sidāmt tijāks repțõ   izkratīt sirdi

sidāmt vǭjastõ KK77 a   nomākt sirdi

Sidām nutāb mīnda sīņõ. KK77 a   Sirds mani sauc turp.

Sidām u’m ne’i ki’bḑi, ne’iku duņtšõks ī’edõb si’zzõl. KK77b   Sirds tā sāp, it kā ar dunci griež iekšā.

Sidām u’m täuž.   Sirds ir pilna.

Mi’nnõn sidām u’m täuž kurkstõ sǭņõ. KK77 a   Man ir sirds pilna līdz kaklam.

Missõst sidām täuž, siedā sū rõkāndõb.   No kā sirds pilna, to mute runā.

Ku sidām tǭ’b (~ tȭmbõb), si’z ma lǟ’b. KK77b   Ja sirds grib (~ velk), tad es eju.

Sidām ä’b võtā vastõ sīemnaigõ. KK77b   Sirds neņem pretī ēdienu.

Sidām īeb slikțõks. KK78   Paliek slikta dūša.

Sidām u’m slikțõ. KK78aII5   Slikta dūša.

Sīen sidām u’m ki’vstõ, ä’b ūo lemmidi jū’tidi. KK78aII5   Tam sirds ir no akmens, nav siltu jūtu.

Ta pidāb eņtš sidām vizās. KK77b   Viņš tur savu sirdi ciet.

Ta tī’eb eņtš sidām vizāks. KK77b   Viņš nocietina savu sirdi.

Alā võttõ eņtš sidāmõz! KK77b   Neņem to pie sirds!

Se lǟ’b mi’n sidām jū’r. KK77b   Tas iet man pie sirds.

Kis tä’m sidām jū’rõ akūb! KK77 a   Kas viņam pie sirds ķeras!

Mis si’n u’m sidām pǟl? PK88.3   Kas tev ir uz sirds?

Vīeriz nemē ki’v sidām pǟld.   Novēlās kā akmens no sirds.

(c)   serde

pū|sidām säsi ▫ koka serde

(d)   vidus

Mūnda mǭ vȯ’ļ seļļi, ku sidām vȯ’ļ luoik ja aigād vȯ’ļtõ kuordõd. 86.57   Daža zeme bija tāda, ka vidus bija ielejā un malas bija augstas.

(e)   centrs

Līvõ kultūr sidām   Lībiešu kultūras centrs

(f) (Dicentra)   sirdspuķe
	


						
sidām|ājna s *0
(Centaurium erythraea)   čemuru augstiņš
	


						
sidām|arm s *94
  sirdsmiers
	


						
sidām|artērij s *121
 anat.   sirds artērija  E3A
	


						
sidāmi adj *188
  vidējs, viduvējs
	


						
Sidāmi me’r l com
(jūra, okeāns)   Vidusjūra
	


						
sidāmi opātõks * term
  vidējā izglītība
	


						
sidāmi|skūol s *122
  vidusskola
	


						
Sidāmiz|āfrik Republik l com
(valsts)   Centrālāfrikas Republika
	


						
sidām|jālgab s *152
  pilsētas centrs
	


						
sidām|kuodā s *39
 anat.   sirds kambaris  E3 a
	


						
sidām|kūož s *138
  vidus, centrālā vieta  KK78b49
	


						
sidāmli adj *188
  sirsnīgs
	


						
sidām|muskiļd|palātõm s *152
  sirds muskuļu iekaisums; miokardīts
	


						
sidām|nāgõ|palatõm s *152
  sirdsplēves iekaisums
	


						
sidāmõd|mūrdaji s *175
  siržu lauzējs
	


						
sidāmõl 1 adv
  starp  Ilm2.1.
	


						
sidāmõl 2 pop
(a)   vidū

Kilā sidāmõl u’m sūr kuodā.   Ciema vidū ir liels nams.

(b)   uz vidu
	


						
sidāmõld pop
  no vidus

mä’d sidāmõld   no mūsu vidus

	


						
sidāmõlõ pop
  uz vidu

Ta lekš kilā sidāmõlõ.   Viņš gāja uz ciema vidu.

	


						
sidāmõs pop
  vidū

Ta u’m mä’d sidāmõs. KK78a39   Viņš ir mūsu vidū.

	


						
sidām|pieksāmi s *188
  sirdsklauves
	


						

Redzami 11851 - 11899 no 16043 šķirkļiem