Ta ä’b pie’z ēņtšta, ta u’m rumāli.
rumāli rõk
rumālizt sõnād
Rumāli nai kǟ’b piekslõ mī’edkõks.
Šoffõrd rumāltõbõd mõtsād tǟdõks.
Sa set rumāltõd, sa äd mūošta tī’edõ.
Rump vȯ’ļ i’lzõ paistõn ne’iku ǟrga.
Ǭ’rõnd at rump immõr.
ja’mdõ rūnga piekstõb pierāst, kīen attõ oksā tīnkõd
Ta viskīz mi’nnõn rūngidi si’zzõl, la’z ma äbvõigõ bro’utšõ.
Ī’dst ī’d rūoḑõb kärmiži jū’rõ, ro’vžti ka rūoḑõb jū’rõ.
rūogõst katūks
Rūogõd kazābõd jǭŗis.
Rūogõd pǟlõ spūoļtõb langõ, ku kudāb kāngazt.
Kōrand Kūolkas. Nim antõd immar 1925. āigast. Kōrand nim um pandõd vigā nim pierrõ. Kōrand um Rūogst vigā tutkāmõl. Sēta Kolkā. Nosaukums dots ap 1925. gadu. Sētas nosaukums ir ielikts pēc vigas nosaukuma. Sēta ir Rokstvigas galā.
Domājams, ka Rokstu sēta veidojusies Latvijas brīvvalsts laikā kā lībieša un zvejnieka Konstantīna Andersona (dz. 1890) jaunsaimniecība. Māja atrodas Rokstu (Sārnastu) upītes krastā. 1935. gadā tur dzīvoja Konstantīns ar sievu Emīliju. Konstantīns prata lībiešu, igauņu, krievu, angļu un somu valodu. Jaunībā Konstantīns bija jūrnieks un braukāja pa pasaules jūrām. Viņš bija labs teiksmainu nostāstu par piedzīvojumiem dažādās zemēs un ostās teicējs. Pēc saimnieka nāves Rokstu sēta ir manījusi vairākus īpašniekus.
Ta īrgiz sūr ruoikimizõks lǟ’dõ tīe jū’r.
Mi’nnõn u’m ruoikimi.
a’bbõl ruoikõ
je’ddõ ruoikõ
Kus sa rūoikõd?
Ku u’m nūoŗ, si’z u’m ruoikõmõst.
ruoiskõ nä’gțõ
Ma si’nnõn āndab rūoiskaks.
Sīlda Irail. Tilts Mazirbē.
Sīlda Irāj riek pǟl. Tilts uz Mazirbes ceļa.
Sīlda Irail. Tilts Mazirbē.
Ūrga Irāj kilās. Strauts Mazirbes ciemā.
Sidūkst vǟndiz no pǭr kõrd immõr jālga, algõ vīzõz rūorõg jalgõ.
