Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 11401 - 11449 no 16043 šķirkļiem

rovā s *39
 mar.   rāva, zemūdens akmens

Rovād at vie’da’llizt kivīd.   Rāvas ir zemūdens akmeņi.

	


						
rov|āina s *36
(Polygonum aviculare)   maura sūrene
	


						
rovā|siļk s *94a
  pavasarī nārstojoša reņģe
	


						
ro’vd s *120
  ļaudis, cilvēki

At seļļizt ro’vd, kis lǟ’bõd kanādõks ma’ggõm ja nūzõbõd sigādõks i’lzõ. OR77.1   Ir tādi ļaudis, kas iet gulēt ar vistām un ceļas ar cūkām.

Ma u’m ro’vd sūsõ. KK77 a   Es esmu ļaužu mutēs.

	


						
ro’v|daņtš s *105
  tautas deja
	


						
rǭ’vi adj *187’
  rāvains

Grǭvsõ u’m rǭ’vi ve’ž.   Grāvī ir rāvains ūdens.

	


						
rōviņtiji s *176
  krāsotājs
	


						
rǭviņtõ vt ¤53a
  krāsot

Kangḑi, ǭ’rõntõ rǭviņtõb. KK78b25   Audumu, drēbi krāso.

	


						
ro’v|joud s *98
  tautas spēks, tautas vara
	


						
rov|kultūr * s *127
  tradicionālā kultūra
	


						
ro’v|kuodā s *39
  tautas nams
	


						
ro’v|kuodāndõm s *152
  tautsaimniecība
	


						
ro’vli adj *187’
  tautisks
	


						
ro’v|loul s *98
  tautasdziesma
	


						
ro’v|meldiņ s *222
  tautas melodija
	


						
ro’v|ǭ’rõnd s *219’
  tautastērps
	


						
ro’v|õigizt s *189
  cilvēktiesības
	


						
ro’v|pivād s *19
  tautas svētki
	


						
ro’v|rõkūd s *79
  baumas, ļaužu runas
	


						
ro’v|sumār s *217
  tautas drusciņa
	


						
ro’vvi adj *187’
  nacionāls
	


						
ro’v|vīļa s *43
  folklora
	


						
ro’vvõd|va’ili adj *187’
  starptautisks
	


						
ro’vz s *159
  tauta

līvõd ro’vz J3   lībiešu tauta

mä’d ro’v jelāmi   mūsu tautas dzīve

munt ro’vvõd literatūr   cittautu literatūra

	


						
ro’vzt s *198
  ļaudis, cilvēki

ne’i je’nnõ ro’vžti ne’iku kērabiži kärmiži KK78a20   tik daudz ļaužu kā raibu mušu

pǟgiņ ro’vžti   daudz ļaužu

Pǟ’giņ ro’vžti vȯ’ļ ku’bsõ.   Bija kopā daudz ļaužu.

Sǟ’l u’m ro’vžti ne’i je’n ku kärmiži (~ ku jȭgta mä’g pǟl; ~ ku jȭgta rānda pǟl). KK77 a   Tur ir cilvēku tik daudz kā mušu (~ kā smilšu uz kalna; ~ kā smilšu jūrmalā).

	


						
ro’vzt|su’g s *74
  cilvēku cilts, cilvēku dzimums
	


						
rǭz adv
  mazliet, drusku

mittõ rǭz   it nemaz

	


						
rōza adj *56
  rozā

skuțkõn u’m rōza kleit.   Meitenei ir rozā kleita.

	


						
  Rozālija
	


						
rōzalikki adj *182
  iesārts, rožains
	


						
Rozenfeld h *0 LVVK
  Rozenfelds
	


						
rozīn s *151
  rozīne  EIIIg
	


						
rǭziņ adv
  pamazām, pa druskai
	


						
rǭ’|zutīļ s *221
  naudas zutenis

Rǭ’zutīļ u’m tī’edõd aņgõr nǭ’gõst, ja sīņõ si’zzõl pa’nbõd rǭ’, ja se zutīļ sai pi’dtõd immõr eņtšõn. 86a16   Naudas zutenis ir taisīts no zuša ādas, un tajā iekšā liek naudu, un to zuteni turēja sev apkārt.

	


						
Rožkalns l *0
(sēta)   Rožkalni
	


						
Va’id

Jaunsaimniecība uzcelta 20. gs. 30. gados. Mūsdienās no mājas palikuši tikai pamati.

rǭžki adv
  mazliet, drusku

Mittõ rǭžkiz ma si’nnõn ä’b ānda. KK77 a   Ne drusciņas es tev nedošu.

Ku rištīng u’m rǭžki, ta ä’b ūo ne’i kovāl, ä’b ūo riktig mēļ. KK78.3   Ja cilvēks ir mazliet [jucis], viņš nav tik gudrs, nav īsta prāta.

	


						
rǭžkīški adv
  drusciņ, pa drusciņai  KK77 a

Ta sīeb rǭžkīski. KK78b28   Viņš ēd pa drusciņai.

	


						
rǭžkīškõz adv
  mazdrusciņ
	


						
rõk s *79
  runa, saruna

rõkkõ piddõ   turēt runu

laps rõk OR83.15   bērna runas

patli rõk OR83,15   grēcīgas runas

sieldi rõk   skaidra runa

mǟ’dõn rõk   neskaidra runa

sīest ä’b ūo rõkkõ   par to nav [ne] runas

Missõst u’m rõk?   Par ko ir runa?

Se rõk ne’i mä’ddõn ei kațki. KK77 a   Tā saruna mums palika pusratā [~ pušu].

Rõk ä’b ūo sieldõ, ne’iku pūoltūorõz. KK77 a   Runa nav skaidra, tāda kā pusjēla.

Rõk jenīm ä’b lǟ’ ne’i, kui vajāg. KK77 a   Saruna vairs neiet tā, kā vajag.

Rõk tagān u’m sūŗ mu’r. KK78.3   Aiz runas slēpjas lielas raizes.

	


						
rõk|ain s *94
  viela sarunai
	


						
rõkāndiji s *176 C_LELS-8
  runātājs
	


						
rõkāndimi s *188
  saruna
	


						
rõkāndõ 1 vt ¤53a
  runāt

ku’bbõ rõkāndõ   norunāt, sarunāt

le’bbõ rõkāndõ   pārrunāt, izrunāt

sǟlgatagān rõkāndõ   aprunāt

tuoizõn tagān rõkāndõ   atkārtot otra runāto

vastõ rõkāndõ   runāt pretī

rõkāndõb ne’i, ku sīekõld lǟ’bõd pi’ds ga’isõ KK77 a   runā tā, ka siekalas iet pa gaisu

pǟ tǟdõks rõkāndõ   pierunāt pilnu galvu

ne’iku zīḑ tsigīņõks rõkāndõb KK77 a   runā kā ebrejs ar čigānu

sūod-sǭmald ī’dõku’bbõ rõkāndõ   runāt tukšu [~ purvus un sūnas sarunāt kopā]

tūldõ-tōvaztõ (~ sittõ-paskõ) rõkāndõ   runāt tukšu [~ vēju-vētru (~ sūdus-mēslus)]

rõkāndõb ne’iku bǭļast KK78a19   runā rupjā balsī [~ kā no baļļas]

Ta rõkāndõb mi’nnõn vastõ – tǭ’b se tīedaji vȱlda. KK77b   Viņš runā man pretī – grib būt tas zinātājs.

Ma rõkāndõb si’nkõks ne’iku sāinaks. KK77 a   Es runāju ar tevi kā ar sienu.

Ikš rõkāndõb tarāst, tuoi tarā oukstõ: ī’dtõ rõkkõ ä’b rõkāndõt. KK77b   Viens runā par sētu, otrs par sētas caurumu: vienu runājamo nerunā.

Ma rõkāndõb si’nkõks ne’iku zīḑ eņtš pǭtiŗi. KK77 a   Es runāju ar tevi kā ebrejs [lasa] savas lūgšanas.

Mēg rõkāndõm ne’iku sigā gūogõks: ikš lǟ’b ga-ga-ga, tuoi rokīņțõb. KK77 a   Mēs runājam kā cūka ar zosi: viens saka gā-gā-gā, otrs rukšķ.

Mitikš zīḑ ä’b mūošta, mis sa rõkāndõd. KK77 a   Neviens ebrejs nesaprot, ko tu runā.

Mēg rõkāndõm sūstõ sū’zõ, ī’d tuoiz jūsõ. KK77b   Mēs runājam no mutes mutē, viens pie otra [atrodoties].

Ne rõkāndõbõd ī’dtuoizõn sū’zõ. KK77 a   Viņi runā viens otram mutē.

Ūom rõkāndõnd!   Esam sarunājuši!

	


						
rõkāndõ 2 va ¤53a
  norunāt, vienoties

Si’z rõkāndizmõ sõbrādõks lǟ’dõ Tsälmõtõ. J13   Tad norunājām ar draugiem doties uz Celmupi.

	


						
rõkāndõks s *193
 lingv.   frāze
	


						
rõkāndõmi s *0 C_LELS-9
  runāšana
	


						
rõkki adj *182
  runīgs
	


						
rõkkimi s *188
  uzruna
	


						
rõkkit s *136
  runīgums
	


						
rõkkõ vt ¤36
  uzrunāt

Ma rõkīz tǟnda.   Es viņu uzrunāju.

	


						

Redzami 11401 - 11449 no 16043 šķirkļiem