Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 11301 - 11349 no 16043 šķirkļiem

Rī’|tara l
	


						

Rītarrõ, Rītaras, Rītarast

Tara Lūž kilas Sūr Dūtš kārands. Tara um rī jūsõ. Lauks Lūžņas ciemā Diždūču sētā. Lauks ir pie rijas.

ritm * s *0
  ritms
	


						
  malkas grēda

sä’ltõ pūḑi rīțõ   kraut malku grēdā

Pūd rīțõn ikš tutkām vȯ’ļ ne’i lemmõks peizõn. J14   Malkas grēdai viens gals bija tā sasilis.

	


						
  sēklis
	


						
  sekls
	


						
  rīve

na’ggõrd|rīv kartuliriiv ▫ kartupeļu rīve

Rīvkõks rīvõb na’ggiŗi.   Ar rīvi rīvē kartupeļus.

	


						
rī’|vȯŗž s *113
 etn.   ārdu kārts
	


						
rīvõ vt ¤49
  rīvēt

Ǟma rīvõb kakūd pierāst borkiņi.   Māte rīvē raušiem burkānus.

	


						
rīžõ vt ¤49
  raust, grābt

i’ļdžemḑi rīžõ   grābt krējumu

ra’zzõ rīžõ   grābt taukus

rǭ’dõ ku’bbõ rīžõ   saraust naudu

Semḑi rīžõb, rīžõb i’ļdžēmḑa pǟldõst jarā, ku u’m rīžõmõst kǭjkõks. KK78b25   Pienu grābj, nogrāb krējumu no virsas, kad jāgrābj ar karoti.

	


						
Rīžõm mä’g l com
	


						
Irē


rǭ’ s *13
  nauda

pīenti rǭ’   sīknauda

smagā rǭ   pamatīga nauda

sūr rǭ   liela nauda

rǭ’dõ eitõ L1.1   ziedot naudu

rǭ’dõ ta’ggõ   kalt naudu

rǭ’dõ jarā plīțõ   izšķērdēt naudu, noplītēt naudu

rǭ’kõks tī’edõ KK78   pārvērst naudā

rǭ’dõ ne’iku vietā KK77 a   naudas kā spaļu [~ ūdens]

Rǭ’ sulūb sūormõd va’isõ. KK77b   Nauda kūst pirkstos.

Rǭ’ je’dst kuŗē ka dāntšõb.   Par naudu arī velns danco.

Mi’n jemā ka pidīz sukā sizāl rǭ’. KK77 a   Mana māte arī turēja zeķē naudu.

Ta āndiz rǭ’ mi’nnõn pi’vvõ. KK77 a   Viņš iedeva man naudu saujā.

Sa tǭ’d sīe rǭ’ eņtšõn kalmõ vīdõ. KK77 a   Tu gribi to naudu paņemt sev [līdzi] kapā.

Sūrslimi rǭ’dõ ä’b maksā.   Lielība naudu nemaksā.

Vȯņ vȯlks vȯnd kä’dsõ, set pūtiz rǭ’dõ.   Laime būtu bijusi rokā, tikai trūka naudas.

Rǭ’n ä’bvõi pǟlõ ma’ggõ. KK78b60   Uz naudas nevar gulēt.

Jǭņ īeb bäs rǭ’tõ. KK78   Jānis paliek bez naudas.

Ta te’i eņtš ǟrga rǭ’kõks. KK77 a   Viņš pārvērta savu vērsi naudā.

	


						
  Roberts
	


						
robot * s *0
  robots
	


						
robot|pi’ņ * s *64
  robotsuns
	


						
rōda s *38
(a)   dzelzs

pǟva le’bbõ rōda tu’lsõ KK77 a   visu dienu dzelzs ugunī

roudõ ta’ggõ   kalt dzelzi

Tagā roudõ, koņtš se u’m kūmi.   Kal dzelzi, kamēr tā ir karsta.

(b)   pakavs

Lǟ’b ibīztõ tagām, u’m pa’nmõst rōdad jū’rõ. KK78b4   Iet apkalt zirgu, jāliek pakavi klāt.

(c) etn.   dzelzīte, kapājamā dzelzs

Sigād pierāst kapīņțiz na’ggiri rōdaks. 86a50   Cūkām kartupeļus kapāja ar kāpostu kapājamo.

(d)   laužņi

Rōda panāb ibīzõn sū’zõ. KK77 a   Laužņus liek zirgam mutē.

(e)   gludeklis
	


						
rōda|āiga s *33
  dzelzs laikmets
	


						
rōda|āina s *36
(Nardus stricta)   stāvā vilkakūla
	


						
rōdad s *38
  važas

Panāb rištīngõn kädūd-jālgad rōdad si’zzõl. KK77 a   Ieliek cilvēkam rokas, kājas važās.

	


						
rōda|kibār s *217
  bruņu cepure, ķivere  Ef6.17
	


						
rōda|kȭvandõks s *193
  dzelzs raktuve
	


						
Rōda|mitsa l *0
(līkums)   Dzelzsmežs
	


						

Joig kiur piga vast Pizzõ. Upes līkums gandrīz pretī Miķeļtornim.

Rōda|mitsa ki’ur l com
(līkums)   Dzelzsmežs
	


						

Vuond rōda tsepļa. Bijis dzelzs ceplis.

Rōda|mõtsā l *0
(līkums)   Dzelzsmežs
	


						


rōda|na’ggõl s *219’
  dzelzs nagla
	


						
rōda|nodāl s *217
(Urtica urens)   sīkā nātre
	


						
rōda|pǟ s *14
(a) (Leuciscus leuciscus)   sapals  85/1

Rōdapēḑi u’m vȯnd Irē jo’ugsõ, Tsälmõt jo’ugsõ.   Sapali ir bijuši Mazirbes upē, Celmupē.

(b) ( (Cyprinus carpio))   karpa
	


						
rōda|pūo’is s *137’
  dzelzs augsne
	


						
rōda|rest s *80
  dzelzs restes  86a23
	


						
rōda|riek s *79
  dzelzceļš
	


						
rōda|rieknikā s *41
  dzelzceļnieks
	


						
rōdariek|statsij * s *121
  dzelzceļa stacija
	


						
rōda|rink s *94a
  dzelzs gredzens

Ǟrgan panāb rōdarink na’nnõ, rinkõz panāb kieud. KK77 a   Bullim liek dzelzs gredzenu degunā, gredzenā ieliek virvi.

	


						
rōda|si’ž s *86
  akmeņogle
	


						
rōda|vamž s *0
  bruņas, bruņutērps  Ef6.14
	


						
rōda|vitriol s *126
  dzelzs vitriols
	


						
rōdiž adv
  važās

rōdiž pānda   iekalt važās

	


						
rododendõr s *153
(Rododendri)   rododendrs
	


						
  ar kailiem zariem
	


						
rǭgõd s *172
  žagari

rǭgidi eitõ   mest zarus

rǭgidi kittõ   dedzināt žagarus

Ta kitāb rǭgõdks ǭ’jõ.   Viņš kurina krāsni ar žagariem.

	


						
rǭgõd|kū’j s *121’
  žagaru čupa
	


						
rǭgõ|pū s *12
  žagari  E IA
	


						
rǭgõz 1 s *172
  zars
	


						
rǭ’gõz 2 s *172’
 etn.   dzeņaukste, groži

lītõd rǭ’gõd   dzeņaukstes

pitkād rǭ’gõd   groži

Rǭ’gõd at paļgõd jūs, näntkõks panāb lūok vī’emõrd jūr.   Dzeņaukstis ir pie sakām, ar tām sastiprina loku ar ilksīm.

Va’g tutkamõl lekš rǭgõz kațki. E IVf   Vagas galā pārtrūka groži.

Izā pidīz mēḑi rǭ’gõs. KK77 a   Tēvs turēja mūs grožos.

	


						
rǭgšt s *131
  brikšņi, krūmājs

Nī’emõd a’ilõbõd pids rǭgštõ.   Govis skrien pa brikšņiem.

	


						
Rǭgšt l *131
(sēta)   Rāksti, Rākste
	


						
Irē

Kōrand Irail. Sēta Mazirbē.

Veca saimniecība, iespējams vēl no 19. gs. beigām. 1921. gada lauksaimniecības statistikas ziņas liecina, ka šīs mājas ir bijušas. Pēc 1935. gada tautskaites, šeit dzīvoja lībietes Damrevicas Lottes ģimene, kā arī latviešu Liepiņu ģimene. Arī 1939. gadā Rākstos saimniekoja abas ģimenes.

Rǭgšt l *131
	


						
Pitrõg

Mõtsā rāndapūol Alīztriekkõ, Pitrõg jougst, Kuspõrlōndt. Mežs uz jūrmalas pusi no Apakšceļa, Pitraga upes un Kusperlankas.

Mõtsā vail Kīlõbsūo ja Alīzriek Pitrõg ležgõl. Mežs starp Dižo Rākstu un Apakšceļu Pitraga tuvumā.

roh-roh intj
  ruk-ruk

Sigād lǟ’bõd roh-roh-roh. LF74.24   Cūkas saka ruk-ruk.

	


						
  naudīgs
	


						
rǭibdõb|rejā s *19
 etn.   siena grābeklis
	


						
rǭibõ 1 vt ¤49
  grābt, raust

rǭ’dõ rǭibõ   grābt naudu

viļļõ rǭibõ   raust mantu

Mä’d i’ļtarāli rǭibõb, kust set igāniz sǭb.   Mūsu kaimiņš rauš, kur vien dabū.

Tä’mmõn u’m ne’i je’nnõ rǭ’dõ, ku kǭmalõks rǭibõb.   Viņam ir tik daudz naudas, ka grābj ar riekšavām.

	


						

Redzami 11301 - 11349 no 16043 šķirkļiem