Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 11151 - 11199 no 16043 šķirkļiem

riek|mīez s *158
  ceļinieks
	


						
riek|nä’gtiji s *176’
  ceļvedis  Mt23.16
	


						
rīem s *122
  prieks  Mt2.10
	


						
Rīemgõ l *0
(sēta)   Riemgas
	


						
Īra

Kārand Īras. Sēta Lielirbē.

Skrodera Pētera Lepstes saimniecība. Pēteris bija klibs, un ciemnieki viņu sauca par Klibā Pēč. Bija precējies ar "lībiešu ķēniņa" Uldriķa Kāpberga meitu Elīzi.

rīemgõz s *172
(Salix pentandra)   vītols

Või rīemgõz ä’b ūo se, mis kazābõd rāndas mä’ddõn, pa’id seļļizt, kus kazābõd jūrsõ kannid. 86a5   Vai vītols nav tas, kas aug jūrmalā mums, tādi kārkli, kur aug pūpoli klāt.

	


						
rīemli adj *187
  priecīgs  Mt2.10
	


						
rīemtõ vt ¤53a
  mierināt, iepriecināt  Mt2.17
	


						
rī’est s *137’
(a)   aizrautība, iedvesma (b)   riests
	


						
riestā s *42
  restes

Lä’bbõn saitõ pandõd riestād je’ddõ.   Logiem priekšā tika pieliktas restes.

	


						
rī’estõ vi ¤53’
(a)   iedvesmoties, aizrauties  2L26 (b)   meklēties
	


						
rīetõ 1 vi ¤53a
  rietēt

Pǟva rīetõb. KK78b24   Saule riet.

	


						
rīetõ 2 vi ¤53a
  rietēt (par pienu)

Kašpūoga, ku imūb, suotkūb jālgadõks, la’z sēmḑa rīetõg. KK78b24   Kaķēns, kad zīž, min ar kājām, lai piens rietētu.

	


						
rīeveļi adj *188
  mantkārīgs
	


						
rīevimi s *188
  laupījums  Fl2.6
	


						
Rīež l *0
	


						
Va’id

Nīt kabāl Kivnītis Vaidõl. Pļavas gabals Kivnītēs Vaidē.

rīež|puţkõz s *171
(Agrostemma)   kokalis
	


						
ri’ggi adj *182’
  rudzu-

ri’ggizt jo’vd   rudzu milti

	


						
ri’ggi|lēba s *21
  rudzu maize, rupjmaize
	


						
ri’ggõ|krīk s *122
(Crex crex)   grieze  KK78a6
	


						
ri’ggõ|nītõb|āiga s *33
  rudzu pļauja
	


						
ri’ggõ|puțkõz s *171
(Centaurea cyanus)   zilā rudzupuķe
	


						
ri’ggõz s *173’
(Secale cereale)   rudzi
	


						
Rīgikogu * s *0
  Rīgikogu (Igaunijas parlaments)
	


						
Rīgõ l *118
(pilsēta)   Rīga
	


						
Rīgõ lop l com *79
(līcis)   Rīgas līcis
	


						
rī’j s *121’
 etn.   rija

rī’jõ puoļtõ   kult riju

rī’jõ sērõ   sērt riju

	


						
Rī’j mä’g l com
	


						

Kȭnka Kuoštrõgõl. Kāpa Košragā.

Rī’j tarā l com
	


						
Sǟnag

Tarā Sǟnag mõtsākaitsõn. Lauks Saunaga mežsargam.

ri’jjõ vt ¤29
  rīt

si’zzõl ri’jjõ   ierīt

Ta ne’i aššõ rijūb sīemnāiga eņtšõn si’zzõl. KK78b25   Viņš tik ātri ierij ēdienu.

Ta ri’jjõks tikkiž jarā.   Viņš aprītu visu.

	


						
rī’j|ǭ’j s *121’
 etn.   rijas krāsns
	


						
rī’jõ|pūoļtaji s *175
  kūlējs
	


						
rī’jõ|pūoļtami s *188
  labības kulšana
	


						
Rī’j|tarā l
	


						
Va’id

Tarā Vaidõl Zūonkõ kārandõl. Seļļi nim sīestõ, ku vȯļ rīj jūsõ. Lauks Vaidē Žonaku sētā. Tāds nosaukums no tā, ka bija pie rijas.

Rī’j|tarā l *39
	


						

Tarā Kuoštrõgõl. Lauks Košragā.

Rī’j|tarā l *39
	


						

Rījtarrõ, Rījtarās, Rījtarāst

  bojājums

Mašīnõn u’m rik.   Mašīnai ir bojājums.

	


						
rikābõ vi ¤49
  bojāties

Rikābõb, ä’b lǟ’ ne’iku vajāg, jarā rikābõn. KK78b24   Sabojājas, neiet kā vajag, sabojājies.

Ä’b või pȯļtõ – mašīn (~ puoļtõbmašīn) rikābiz.   Nevar kult – mašīna (~ kuļmašīna) sabojājās.

Lēba rikābõb, a’ž ä’b ūo jõvīst nūzõn.   Maize sabojājas, ja nav labi uzrūgusi.

Lem āigal kalād rikābõbõd, a’ž ne at veitõ sūoldõd.   Siltā laikā zivis bojājas, ja tās ir maz sālītas.

	


						
rikābõn adj *219
  sabojājies
	


						
rikāli adj *188
  bagātīgs

Lapst saitõ rikāliži andõkši.   Bērni saņēma bagātīgas dāvanas.

	


						
rikāstiz adv
  bagātīgi

rikāstiz ä’bõigiži kītmiži 85.8   bagātīgi [sastopami] nepareizi teikumi

	


						
rikāz adj *163
(a)   bagāts

rikāz kolhoz   bagāts kolhozs

Ta sai rikkõks.   Viņš kļuva bagāts.

(b)   bagātīgs

Tä’m nūrmõd āndizt rikāzt viļļõ. IK5   Viņa lauki deva bagātīgu ražu.

	


						
rikāztimi s *188
  bagātināšana

sõnāvīļa rikāztimi K89   leksikas bagātināšana

	


						
rikāztõ vt ¤53a
  bagātināt
	


						
rikkõ vt ¤36
(a)   bojāt, sabojāt

jelāmizt rikkõ   bojāt dzīvi

tīeratõ rikkõ   bojāt veselību

Ta rikīz mašīn jarā.   Viņš sabojāja mašīnu.

Skrūodõr rikīz ǭ’rõn jarā.   Drēbnieks sabojāja audumu.

(b)   gandēt

Ta rikīz tikkiž jarā.   Viņš visu sagandēja.

(c)   apgānīt  Mk7.15
	


						
rikkõmõt adj *126
  nebojāts

Ne at rikkõmõt (~ ilmõ rikkõmõt) ažād.   Tās ir nebojātas lietas.

	


						
rikš s *68
  rikši

Ta lekš rikšõ. KK78b24   Viņš gāja rikšos.

	


						
rikšimi s *188
  rikšošana

ibīz rikšimi   zirga rikšošana

	


						
rikšõ vi ¤34
  rikšot

I’bbi rikšūb. KK78b24   Zirgs rikšo.

	


						
Rikšt|mõtsā nīt l com
	


						
Sīkrõg

Paldīņ vizzõ kazzõn. Šobrīd aizaugusi.

  kārtībā

tī’edõ riktigõks KK78   sataisīt kārtībā

	


						

Redzami 11151 - 11199 no 16043 šķirkļiem