Kalāmī’ed lǟ’bõd randõ.
Mēg jelām rāndas.
Ma u’m rāndast perīņ.
Kōrand Pitrõgõl. Sēta Pitragā.
Randu mājas (Jūras) pastāvējušas vēl pirms mēra. 1860. gadā Dundagas barons Jurģos no sētas izlika tās saimnieku. 1900. gadā Randu mājas no barona izpirka Kārlis Kļučiņš. 1935. gadā Randos mitinājās Kārļa Kļučiņa atraitne Emma ar krietnu radu pulku. 1939. gada lauksaimniecības skaitīšanas dokumentos sēta minēta ar nosaukumu Jūre-Rande.
◆ Randõl, Rāndal, Rāndald
Kārand Lūž kilas. Kārand nim sai antõd 1925. āigast immar. Ta um rānda ležgõl. Sēta Lūžņas ciemā. Sētas nosaukums iedots ap 1925. gadu. Tā ir jūrmalas tuvumā.
Jaunsaimniecība, saimnieks lībietis Uldriķis Findliņš bija prasmīgs zvejnieks, arī laivu meistars. Findliņš nomira ap 1960. gadu, sieva māju pārdeva nojaukšanai.
◆ Rāndatarži, Rāndatarši, Rāndataršti
Tarad Lūž kilas; ne āt rāndapūol killõ piga rāndanaigas. Lauki Lūžņas ciemā; tie ir jūrmalas pusē no ciema, gandrīz jūrmalā.
◆ Rāndatarži, Rāndatarši, Rāndataršti
ibīzt rāngazvardst vi’zzõ pi’ddõ
ätsmingiz rāngazvard tutkāmõs vȱlda
rangõd pǟ’zõ pānda
Ibīzõn panāb rangõd pǟ’zõ, sǟ’l u’m kieuž jūrsõ: rangõzvaŗž.
Mi’nnõn attõ ne’iku raņțpūd ka’ggõlõ pandõd.
ī’d|ratsliz üksiratsi ▫ jāteniski, sēžot uz zirga ar kājām vienā pusē;
kǭ’d|ratsliz kaksiratsi ▫ jāteniski
Naizt ratstizt ī’dratsliz, mī’ed ratstizt kǭdratsliz.
Ratstāb ibīztõ, lǟ’b ibīzõks ratsõl.
Ratstāb ibīzõks, si’z aššõ võib lǟ’dõ.
pū|aš|rattõd puutelgedega vanker ▫ kokasu rati
Piškizt vändizt rattõd
Sūrd vändizt rattõd
Se rattõd ištīm vȯ’ļ tī’edõd seļļizt rištä’bbiz pandõd vitsārōdadõks ja sīņõ pa’ņ seļļiz paḑā pǟlõ.
Rattõdra’j vȯ’ļ seļļi, mis võiž käbīņțõ rattõd reinõd pǟl, ja tä’mmõn allõ vȯ’ļtõ fe’ddõrd.