Kōrand Sǟnagõl. Sēta Saunagā.
Pauļus 19. gs. I pusē iedibināja pitradznieks Didriķis Otmanis. Viņa meita Marija apprecēja kalpa puisi Pēteri Baļķīti. Ģimenes vīrieši nodarbojās ar kuģniecību. Baļķīši uzbūvēja un paši vadīja vienmastu zēģeļlaivu “Emilie” un divmastu gafelšoneri “Helena”. 20. gs. 30. gados Pauļos saimniekoja Dmitrija Zvirgzdiņa ģimene. Zvirgzdiņš nodarbojās ar koku tirdzniecību, mežu uzpirkšanu. Tai laikā mežsargiem bijušas aizdomas, ka Zvirgzdiņš vai kāds cits ar viņa palīdzību aizdedzinājis mežu, lai lētāk varētu to nopirkt. Dedzināšana gan netika pierādīta, bet tautā vēl tagad degšanas vietu sauc par Zvirgzdiņa degumu. 1936. gadā no Vaides Lāžiem uz Pauļiem pārcēlās Saunaga pamatskola. Telpas skolas vajadzībām Dundagas pagastam izīrēja Dimitrijs Zvirgzdiņš. Skola darbojās arī Otrā pasaules kara laikā. Mūsdienās Pauļu sētā saimnieko D. Zvirgzdiņa pēcteči.
Lūomõz pūoigõb, läpš tä’mmõn sīndõb.
sīlmad i’lzõ pȯimõ
Minā sai pa’j oksīst pȯimdõd seļļizt rattõd.
ki’vvõ pȯ’jsõ kandõ
uiskõ pȯ’jsõ kazātõ
Alā pistõ kä’d pȯ’jjõ!
Kītõb tūoizta pa slikțõks, pūolgõb tǟnda.
Sīnda u’m pȯlgtõd.
pȯļļizõl eitõ
pȯļļizõl lo’mmõ
pȯļļizõl pī’lõ
Ku jumālt pǭlab, si’z panāb pȯļļizõl.
pu’nnizt pȯskūd
pȯskūd si’zzõl sa’ddõnd
Pȯsk u’m i’lzõ paistõn.
Alā pȯtkāst!
Ta u’m pițkīzõst jarā pȯtkāstõd.
Pițki pȯtkāstõb si’zzõl (~ vie’ddõ).
Ma ni panāb jālgad vi’zzõ ja pȯtkāstõb je’dspē’ḑõn.
Ta pȯtkāstiz kuodāj.
