Lībiešu-latviešu-igauņu vārdnīca

Produkcijas vide (prod user)

Vārdi

advokāt s *127

advokāts

♦

vandõd advokāt zvērināts advokāts

< appõkǭrt

a’dvõnt s *0

advents

> advent

Aḑā l *39

(upe) Aģes upe

Aḑā jǭra l com

(ezers) Aģes ezers

Aḑā sūr|täm l com

(dabas objekts) Aģes dižozols

aerōbik s *0

aerobika

aerodrōm s *127

lidlauks, aerodroms 152.2/17

Afganistan l *218

(valsts) Afganistāna

Āfrik l *126

(teritorija) Āfrika

afrikāt s *127

lingv. afrikāta K85

agā ¹ knj

bet

●

Jemā pa’ņ lapsõn lǟ’mõ kuodāj, agā ta i’z lǟ’. Māte lika bērnam iet mājās, bet viņš negāja.

agā ² knj

varbūt

●

Agā se pițkīz zägār lǟ’b pi’ddõz. Varbūt šis pērkona negaiss aizies garām.

agā ³ knj

(a) vai (b) vai

●

Agā sa võtād mīnda mi’n knaššõd sīlmad pierāst? KK77 Vai tu ņemsi mani manu skaisto acu dēļ?

= või

agānd s *217

pelavas

♦

ti’jḑi agāņi pȯļtõ kult tukšus salmus

●

Vȯ’ddõr agāņi jelājidõn i’z sīet. Miežu pelavas lopiem nebaroja.

Ta pūoļtab ti’jḑi agāņi. Viņš kuļ tukšus salmus.

agāņi adj *188

pelavains

●

Vīļa u’m agāņi, siedā u’m tī’emõst pū’dõks. Labība ir pelavaina, tā ir jātīra.

agār adj *217

darbīgs

●

Mi’n tǭți vȯ’ļ agār mīez. Mans tēvs bija darbīgs vīrs.

agav ^* s *0

(Agave) agave

agent s *136

aģents

●

U’m je’llõn sǟ’l mingi se engõlmaņõd agent. 152.2/11 Ir dzīvojis tur kāds tas angļu aģents.

agentūr s *127

aģentūra

agregāt ^* s *136

agregāts

agregāt|vȯ’lmi s *187’

agregātstāvoklis

agresij ^* s *0

agresija

agresīvi ^* adj *188

agresīvs

agresor ^* s *0

agresors

agronomij ^* s *121

agronomija

ah intj C_LELS-1

ahā intj

ahā

ahah intj

aha

ai intj

āibald s Pl *218

siekalas, slienas

♦

pǟgiņ āibaļi daudz siekalu

●

Āibald jūokšõbõd sūstõ. Slienas tek no mutes.

Lapsõn jūokšõbõd āibald. Bērnam tek slienas.

āibaltõ vi ¤53a

siekaloties

●

Läpš āibaltõb. Bērns siekalojas.

Lapst āibaltõbõd. Bērni siekalojas.

āibaļi adj *188

siekalains

♦

āibaļi sū siekalaina mute

āibaļiz sūkõks ar siekalainu muti

●

Ta pū’stõb āibaļizt sūdõ. Viņš slauka siekalainu muti.

aig s *92

(Esox lucius) līdaka

aigā s *20

mala

○

jōran|aigā järveäär ▫ ezermala;

jo’ugn|aigā jõeäär ▫ upmala;

mie’rn|aigā mererand ▫ jūrmala;

rāndan|aigā rannaäär ▫ piekraste, pludmale;

tu’ln|aigā tuleäär ▫ uguns mala, ugunskura mala

●

Se brik u’m tund Sīkrõgõl a’igõ. 152.2/14 Tā briga ir iznākusi malā Sīkragā.

āiga ¹ s *33

(a) laiks (hronometriskais)

○

āina|āiga heinaaeg ▫ siena laiks;

ēdrõm|āiga õitseaeg ▫ ziedu laiks;

īe|āiga ööaeg ▫ nakts laiks;

i’lzõ|nūzõmiz|āiga ülestõusmisaeg ▫ celšanās laiks;

i’mtõm|āiga imetamisaeg ▫ zīdīšanas laiks;

kīela|āiga kellaaeg ▫ pulksteņa laiks;

kikīd|āiga kukelauluaeg ▫ gaiļu laiks, gaiļi,;

kildõb|āiga külviaeg ▫ sējas laiks;

kindtõb|āiga künniaeg ▫ aramais laiks;

laps|kandtõb|āiga lapsekandmisaeg ▫ grūtniecības laiks;

lȭinagst|āiga keskpäev, lõunaaeg, lõuna ▫ pusdiena, pusdienlaiks;

ma’ggõm|lǟ’dõb|āiga magamaminekuaeg ▫ gulētiešanas laiks;

na’ggõrd|võttõb|āiga kartulivõtuaeg ▫ kartupeļu novākšanas laiks;

na’ggõrd|võttõks|āiga kartulivõtuaeg ▫ kartupeļu novākšanas laiks;

ȭ’dõg|āiga õhtuaeg ▫ vakara laiks;

pivād|āiga pühadeaeg ▫ svētku laiks;

sigā|taptõb|āiga seatapuaeg ▫ cūku kaušanas laiks;

si’gž|āiga sügisaeg ▫ rudens laiks;

sitā|vie’dtõb|āiga sõnnikuveo aeg ▫ mēslu vešanas laiks;

sõ’v|āiga suveaeg ▫ vasaras laiks;

ūomõg|āiga hommikune aeg ▫ rīta laiks;

ve’jmiz|āiga püügihooaeg ▫ zvejas laiks;

vešpõr|āiga videvik, videvikuaeg ▫ mijkrēslis, mijkrēšļa laiks;

vīļa|āiga lõikusaeg ▫ ražas laiks;

vīļa|je’ltõb|āiga viljatöödeaeg ▫ ražas novākšanas darbu laiks

♦

kievādi āiga pavasara laiks

si’gži āiga rudens laiks

sõ’vvi āiga vasaras laiks

talli āiga ziemas laiks

obāz āiga vēls laiks

parāz āiga piemērots laiks

pe’rri āiga pēdējais laiks

vāldiž āiga brīvs laiks

varāz āiga agrs laiks

je’dsõ aigõ pirms laika

kōgiņ aigõ ilgu laiku

strēk aigõ kādu laiku

se võtāb aigõ tas prasa laiku

amūst āigast kopš seniem laikiem

siedaig sǭņõ līdz tam laikam

sīest āigast kopš tā laika

mingiz āigaks uz kādu laiku

jegāl āigal katrā laikā

kievādiz āigal pavasara laikā

kōgiņ āigal E IC ilgā laikā

õigiz āigal īstā laikā

perīz āigal D22 pēdējā laikā

sīel āigal tolaik

sīel eņtš āigal 9Ro9 tanī pašā laikā

tīe āigal darba laikā

päuvõ āigis dienas laikā

va’ņši aigši senos laikos

aigõ pi’ds laika gaitā

aigõ vībtõ kavēt laiku

aigõ võttõ paņemt laiku

pitkā āiga garlaicība ~ garlaicīgi

●

Ni u’m āiga. Nu ir laiks.

Āiga ä’b vȯ’dlõ. Laiks negaida.

Āiga u’m jūsõ. Laiks ir klāt.

Tä’m āiga u’m le’bbõ. 1986/17 Viņa laiks ir cauri.

Mi’n āiga u’m täuž. KK77a Mans laiks ir galā [~ pilns].

Jegāī’dõn eņtš āiga. KK77a Katram savs laiks.

Āiga lopūb. Laiks beidzas.

Amā āiga ta u’m sīlmad allõ. KK77a Visu laiku viņš ir acu priekšā.

Paldītõn u’m ro’vdõn rikāz āiga. KK78 Patlaban cilvēkiem ir bagāts laiks.

Ta tu’ļ riktig āigas. KK77a Viņš atnāca īstajā laikā.

Siz tä’m āigis, ku ta u’m läpš vȯnd, siz ne at kǟ’nd lambiļ Tsä’lmõts. 152.2/9 Tad viņa laikos, kad viņš ir bijis bērns, tad viņi ir gājuši uz Celmetu ganīt aitas.

Seļļi kuoŗŗimi lǭtkubūd kouți võtāb aigõ. Tāda vākšana pa draudzēm paņem laiku.

Mi’nnõn u’m pitkā āiga Man ir garlaicīgi.

Mi’nnõn ä’b ūo aigõ mittõ jalgõ lǟ’dõ tubāst ulzõ. KK77a Man nav laika pat ne pēdu iziet ārā no istabas.

(b) laiks, laika apstākļi

♦

bǭ’rgõ āiga bargs laiks

ka’žži āiga slapjš laiks

kīebi āiga karsts laiks

kīlma āiga auksts laiks

knaš āiga skaists laiks

lem āiga silts laiks

ōḑig āiga karsts, sūtīgs laiks

sitā āiga slikts [~ sūdīgs] laiks

vī’mi āiga lietains laiks

●

Seļļi āiga ku mittõ pi’ņ ä’b või ulzõ lǟ’dõ. KK78a21 Tāds laiks, ka pat suns nevar iziet ārā.

Āiga kīerõb. KK78b23 Laiks mainās.

Tämpõ tȭitiz jõ’vvõ aigõ. Šodien solīja labu laiku.

Lem āigaks vȯzā rikābõb. 502.2 Siltā laikā gaļa bojājas.

āiga 1 *33 s (a) aeg ▫ laiks (hronometriskais) ○ āina|āiga heinaaeg ▫ siena laiks; ēdrõm|āiga KK77 õitseaeg ▫ ziedu laiks; īe|āiga ööaeg ▫ nakts laiks; i’lzõ|nūzõmiz|āiga ülestõusmisaeg ▫ celšanās laiks; i’mtõm|āiga imetamisaeg ▫ zīdīšanas laiks; kikīd|āiga kukelaulu aeg ▫ gaiļu laiks, gaiļi; kīela|āiga kellaaeg ▫ pulksteņa laiks; kildõb|āiga KK78a13 külviaeg ▫ sējas laiks; kindtõb|āiga KK78a13 künniaeg ▫ aramais laiks; laps|kandtõb|āiga lapsekandmisaeg ▫ grūtniecības laiks; lȭinagst|āiga lõunaaeg ▫ pusdienlaiks; ma’ggõm|lǟ’dõb|āiga magamaminekuaeg ▫ gulētiešanas laiks; na’ggõrd|võttõb|āiga KK78a12 ~ na’ggõrd|võttõks|āiga kartulivõtuaeg ▫ kartupeļu novākšanas laiks; ȭ’dõg|āiga õhtuaeg ▫ vakara laiks; pivād|āiga pühadeaeg ▫ svētku laiks; sigā|taptõb|āiga seatapuaeg ▫ cūku kaušanas laiks; si’gž|āiga sügisaeg ▫ rudens laiks; sitā|vie’dtõb|āiga sõnnikuveo aeg ▫ mēslu vešanas laiks; sõ’v|āiga suveaeg ▫ vasaras laiks; ūomõg|āiga hommikune aeg ▫ rīta laiks; ve’jmiz|āiga püügihooaeg ▫ zvejas laiks; vešpõr|āiga videvikuaeg ▫ mijkrēšļa laiks; vīļa|āiga lõikusaeg ▫ ražas laiks; vīļa|je’ltõb|āiga KK78a13 viljatöödeaeg ▫ ražas novākšanas laiks ♦ kievādi āiga kevadine aeg ▫ pavasara laiks; si’gži āiga sügisene aeg ▫ rudens laiks; sõ’vvi āiga suvine aeg ▫ vasaras laiks; talli āiga talvine aeg ▫ ziemas laiks; obāz āiga hiline aeg ▫ vēls laiks; parāz āiga paras aeg ▫ piemērots laiks; pe’rri āiga viimane aeg ▫ pēdējais laiks; vāldiž āiga vaba aeg ▫ brīvs laiks; varāz āiga varane aeg ▫ agrs laiks; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; je’dsõ aigõ enneaegu ▫ pirms laika; kōgiņ aigõ kaua aega ▫ ilgu laiku; strēk aigõ tükk aega ▫ kādu laiku; se võtāb aigõ see võtab aega ▫ tas prasa laiku; amūst āigast ammust ajast ▫ kopš seniem laikiem; siedaig sǭņõ seni, selle ajani ▫ līdz tam laikam; sīest āigast sellest ajast ▫ kopš tā laika; mingiz āigaks mõneks ajaks ▫ uz kādu laiku; jegāl āigal igal ajal ▫ katrā laikā; kievādiz āigal kevadisel ajal ▫ pavasara laikā; kōgiņ āigal E IC pika aja jooksul ▫ ilgā laikā; õigiz āigal õigel ajal ▫ īstā laikā; perīz āigal D22 viimasel ajal ▫ pēdējā laikā; sīel āigal sel ajal ▫ tolaik; sīel eņtš āigal 9Ro9 samal ajal ▫ tanī pašā laikā; tīe āigal töö ajal ▫ darba laikā; päuvõ āigis päeva ajal ▫ dienas laikā; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; aigõ pi’ds aegamööda ▫ laika gaitā; aigõ vībtõ aega viita ▫ kavēt laiku; aigõ võttõ aega võtta ▫ paņemt laiku; pitkā āiga igavus ~ igav ▫ garlaicība ~ garlaicīgi ● Ni u’m āiga. Nüüd on aeg. ▫ Nu ir laiks. Āiga ä’b vȯ’dlõ. Aeg ei oota. ▫ Laiks negaida. Āiga u’m jūsõ. Aeg on käes. ▫ Laiks ir klāt. Tä’m āiga u’m le’bbõ. 1986/17 Ta aeg on läbi. ▫ Viņa laiks ir cauri. Mi’n āiga u’m täuž. KK77a Mu aeg on täis. ▫ Mans laiks ir galā [~ pilns]. Jegāī’dõn eņtš āiga. KK77a Igaühel oma aeg. ▫ Katram savs laiks. Āiga lopūb. Aeg lõppeb. ▫ Laiks beidzas. Amā āiga ta u’m sīlmad allõ. KK77a Kogu aeg on ta silma all. ▫ Visu laiku viņš ir acu priekšā. Paldītõn u’m ro’vdõn rikāz āiga. KK78 Praegu on inimestel rikas aeg. ▫ Patlaban cilvēkiem ir bagāts laiks. Ta tu’ļ riktig āigas. KK77a Ta tuli õigel ajal. ▫ Viņš atnāca īstajā laikā. Siz tä’m āigis, ku ta u’m läpš vȯnd, siz ne at kǟ’nd lambiļ Tsä’lmõts. 152.2/9 Siis tema aegadel, kui ta on laps olnud, siis nad on käinud Tsälmõtis lambakarjas. ▫ Tad viņa laikos, kad viņš ir bijis bērns, tad viņi ir gājuši uz Celmetu ganīt aitas. Seļļi kuoŗŗimi lǭtkubūd kouți võtāb aigõ. Selline korjamine koguduste kaudu võtab aega. ▫ Tāda vākšana pa draudzēm paņem laiku. Mi’nnõn u’m pitkā āiga Mul on igav. ▫ Man ir garlaicīgi. Mi’nnõn ä’b ūo aigõ mittõ jalgõ lǟ’dõ tubāst ulzõ. KK77a Mul ei ole aega mitte jalgagi toast välja astuda [~ minna]. ▫ Man nav laika pat ne pēdu iziet ārā no istabas. (b) ilm ▫ laiks, laika apstākļi ♦ bǭ’rgõ āiga kole ilm ▫ bargs laiks; ka’žži āiga märg ilm ▫ slapjš laiks; kīebi āiga palav ilm ▫ karsts laiks; kīlma āiga külm ilm ▫ auksts laiks; knaš āiga ilus ilm ▫ skaists laiks; lem āiga soe ilm ▫ silts laiks; ōḑig āiga palav, haudes ilm ▫ karsts, sūtīgs laiks; sitā āiga halb [~ sitt] ilm ▫ slikts [~ sūdīgs] laiks; vī’mi āiga vihmane ilm ▫ lietains laiks ● Seļļi āiga ku mittõ pi’ņ ä’bvõi ulzõ lǟ’dõ. KK78a21 Selline ilm, et koergi ei või välja minna. ▫ Tāds laiks, ka pat suns nevar iziet ārā. Āiga kīerõb. KK78b23 Ilm pöörab. ▫ Laiks mainās. Tämpõ tȭitiz jõ’vvõ aigõ. Täna lubati head ilma. ▫ Šodien solīja labu laiku. Lem āigaks vȯzā rikābõb.502.2 Sooja ilmaga liha rikneb. ▫ Siltā laikā gaļa bojājas.

ČDG

Tämpõ um knaš āiga. Šodien ir skaists laiks.

Eggiļ voļ äbjõva āiga. Vakar bija slikts laiks.

Kūja āiga. Laiks ir sauss.

āiga ² s *33

(a) mērs (b) izmērs

○

kǟngad|āiga kingamõõt ▫ kurpju izmērs

♦

aigõ võttõ noņemt izmēru

āiga pie’rrõ Jh3.34 pēc izmēra

●

Āndiz āiga mingiz u’m vajāg. 86b3 Iedeva [tādu] izmēru, kādu vajag.

āiga pǟl fras

uz laiku, pagaidām

āiga|kēra s *43

laikraksts, žurnāls

āiga|kērandõks ^* s *193

žurnālistika

āigaks adv

ar laiku

āigal ¹ adv

(a) laikā

♦

eņtš āigal savulaik, īstā laikā

sīel āigal tolaik

(b) laikus

●

A’b tulāb jegā kõrd āigal. J14 Palīdzība katru reizi nāk laikus.

āigal ² adv

piemērots, laikā

●

Ne ǭ’rõnd (~ kǟngad) at m’innõn āigal. Šīs drēbes (~ kurpes) man ir laikā.

āigal ³ pop

laikā

♦

sadā āigast āigal K83 simt gadu laikā

āiga|lē’ḑ s *141

avīze, laikraksts

āigali adj *187

(a) laicīgs

♦

āigali ažā 1Kr6.4 laicīga lieta

(b) laika-

aigā|mie’r s *82

piekrastes seklums Ap27.5

aigā|mǭ s *12

piekraste

aigā|mǭl adv

nostāk

aigā|mǭld adv

no malas, no vietas nostāk

aigā|mǭlõ adv

nostāk (virziens)

●

Li aigāmǭlõ! Paej nostāk!

Whatever method you chosse,these nine will make you re-think theway you craft healines Why? Because they all have points in that are worth from a point of view.

Vārdi

Avoti