Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 9901 - 9949 no 16043 šķirkļiem

pikī|torī s *71
  rūķītis
	


						
pīk|kāndaji s *175
  šķēpnesis
	


						
  piķains
	


						
pikkõ vt ¤36
  piķot
	


						
pīk|liestā s *32
  sālsūdenī sālīta bute
	


						
pīkstiji 1 s *176
  slogs

Si’z u’m lǟlam pīkstiji sidām pǟlõ, ku tulāb oksnõmi. KK77 a   Tad ir smags slogs uz sirds, kad nāk vēmiens.

	


						
pīkstiji 2 adj *176
  spiedīgs

pīkstiji tu’ļļi KK77 a   spiedīgs karstums

	


						
pīkstimi s *188
(a)   saspiediens

kä’d|pīkstimi käepigistus ▫ rokasspiediens

(b)   spiediens

vie’r|pīkstimi vererõhk ▫ asinsspiediens

	


						
pīkstõ vt ¤53a
(a)   spiest

jarā pīkstõ J16   nospiest

kätā pīkstõ   spiest roku

ku’bbõ pīkstõ   saspiest

mǭ’zõ pīkstõ   apspiest

Sǭpkõz pīkstõb.   Zābaks spiež.

Ma pīkstõb tǟnda kä’dvardstõ (~ tä’m kä’dvārta). KK78b15   Es spiežu viņa plaukstu.

Ta pīkstiz ī’d sīlma vi’zzõ. KK77b   Viņš aizmiedza vienu aci.

Jegā sõnā u’m pīkstõmõst ulzõ, ku sa mingizt sõnā võid sǭdõ tä’m kä’dst.   Katrs vārds ir jāizspiež, lai tu kādu vārdu vari no viņa dabūt.

Ka’ggõlstēki pīkstõb.   Apkakle spiež.

(b)   apspiest

Mȯiznikād pīkstīzt ta’lrovšti. 79/13   Muižnieki apspieda zemniekus.

(c)   spiest, likt

Neitst ä’b ūo sǭnd ne’i pīkstõd siedā mīeztõ võtām, mingizt va’nbizt kū’oḑõn tǭ’bõd. 152.1/8   Meitenes netika tā spiestas to vīru ņemt, kādu vecāki taisni grib.

(d)   nospiest

sūŗ mu’r, mis sidāmtõ pīkstõb KK77 a   lielas raizes, kas nospiež sirdi

(e)   drupināt

Kanādõn pīkstõb, pirīņțõb mǭ’zõ sīemnaigõ. KK78b14   Vistām drupina, birdina zemē ēdienu.

	


						
pik|strǭț s *128
  piķots diegs
	


						
pī’kštõ vi ¤53’
  pīkstēt

Lūomõz pī’kštõb pī’-pī’-pī’. KK78b15   Dzīvnieks pīkst pī-pī-pī.

	


						
pīla s *43
(a)   mākonis

je’llõ pids pīlidi   dzīvot [kā] pa mākoņiem

ne’iku pīla sieldõst touvõst KK77 a   kā mākonis no skaidrām debesīm

(b)   mākonis (inf.)  LU LI
	


						
pīlatõ vi ¤53a
  apmākties

Pīlatõb, īeb piļļizõks, ä’b nǟ je’mmitõt päuvõ. KK78b15   Apmācas, kļūst mākoņains, vairs neredz sauli.

	


						
pīla|va’it s *137a
  mākoņu sprauga

Pīlava’istõ spī’ḑõb. KK77 a   Mākoņu spraugā spīd.

	


						
pīldõb|kūož * s *46
  stāvvieta
	


						
pīldõb|platš * s *80
  stāvlaukums, stāvvieta
	


						
pī’ldzi adj *187’
(a)   pastāvīgs, noturīgs (b)   noteikts, uzticams

pī’ldzi lopāndõkst sǭņi Mt24,13   līdz galam uzticams

(c)   izturīgs
	


						
pī’ldzist adv
  pastāvīgi  Lk21.28
	


						
pī’ldzit s *137’
(a)   pastāvīgums (b)   noturība  Ef6.18
	


						
Pīlgõ l *0
(sēta)   Pīlāgi
	


						
Īra

Mājpāika nim. Mājas vietas nosaukums.

Jaunsaimniecība. Nodega 1980. gados. Mūsdienās tur vēl saglabājusies pamatīgi būvēta klēts.

Pīlgõ tarā l com
	


						

Tarā Kuoštrõgõl. Lauks Košragā.

pī’lgõ|mǭŗa s *44
  pīlādžoga  EIIIg
	


						
pī’lgõz s *172’
(Sorbus aucuparia)   pīlādzis
	


						
pīliņtõ vi ¤53a
  apmākties  KK78
	


						
  skats
	


						
pīlk s *122
(Carduus nutans)   dzelksnis
	


						
pīlka|ni’m s *76
  palama
	


						
pilkli adj *187
  zobgalīgs
	


						
pilkõ vi ¤47
(a)   mirkšķināt, mirkšķināties

Sīlma pīlkõb. KK78b14   Acs mirkšķinās.

(b)   mirguļot

Tu’ļ pīlkõb.   Uguns mirguļo.

(c)   spīguļot
	


						
  apsmiet
	


						
pilktõ 1 vt ¤20
  mirkšķināt

i’z pīlkta mittõ silmõ   ne aci nepamirkšķināja

Ta pilktõb mi’nnõn siļmi. KK78b14   Viņš miedz man ar aci [~ mirkšķina man acis].

	


						
pilktõ 2 vt ¤20
  izzobot
	


						
pilktõks s *192
  izsmiekls
	


						
pilliji s *176
  šķērdētājs
	


						
  pilns
	


						
  šķērdēt
	


						
  mest, mētāt

jarā pillõ 2L4   aizmest

laigāld pillõ   izmētāt, izklīdināt

Ta pillõb mingizt a’žžõ pi’ds mǭdõ, kaisõb, repțāb, pillõb. KK78b14   Viņš mētā kādu lietu pa zemi, kaisa, birdina, mētā.

	


						
pillõks adv
  par pilnu

kis ä’b võtā siedā pa pillõks, pa tuo’dkõks KK78b32   kas to neņem par pilnu, par patiesību

	


						
pī’lmi s *187’
  stāvoklis, pozīcija

madālim kīel pī’lmi K89   zemāka valodas pozīcija

	


						
pī’lõ vt ¤51
(a)   stāvēt, pastāvēt

jālgal pī’lõ   stāvēt kājās

ku’bsõ pī’lõ   turēties kopā

mīelsõ pī’lõ   stāvēt prātā

pāikal pī’lõ   stāvēt uz vietas

pistõ pī’lõ   stāvēt stāvus

īedõ pī’lõm   palikt stāvam

pī’lõm īedõ   apstāties

pī’lõm pānda   apstādināt

pī’lõb ne’iku tȭlpa KK78a21   stāv kā stabs

Vȯ’ļ seļļi tūļi āiga, nädīliņ pī’liz.   Bija tāds vējains laiks, nedēļām stāvēja.

Ta ä’b pī’l jālga pǟl – ku u’m ne’i je’nnõ lakkõn. KK77 a   Viņš nestāv uz kājām – kad ir tik daudz salacies.

Mis sa pī’lõd ne’iku pūkabāl! KK77 a   Ko tu stāvi kā koka gabals!

Sa tä’m panād pī’ļõm uks jū’rõ. KK78b15   Tu liec viņam stāvēt pie durvīm.

Kuoigīd at pī’lõnd reidsõ. 152.2/10   Kuģi ir stāvējuši reidā.

Alā pī’l mi’n nanā allõ!   Nestāvi man deguna priekšā!

(b)   derēt

Ta ī’dstī’d ēņtšta spīegiļtõb, kui ǭ’rõnd pī’lõbõd. KK78b33   Viņš aizvien spoguļojas, kā drēbes der.

(c)   stāvēt, saglabāties

Kalā pī’lõb i’ļ tǭla āitas kīlmas. KK78b15   Zivis stāv pa ziemu klētī aukstumā.

(d)   atrasties

Duņtš pī’lõb mǭsõ. KK78a37   Duncis stāv uz zemes.

	


						
pī’lõg|pū s *12
(Sorbus aucuparia)   parastais pīlādzis
	


						
pī’lõks s *192’
  stāvoklis
	


						
pī’lõm s *153’
  viedoklis
	


						
pī’lõm īedõ v com
  apstāties
	


						
pīlpaz s *165
  skaida, atlūza
	


						
pīlpaztõ 1 vt ¤53a
  sašķaidīt

Pițki pīlpaztiz kõuvõ.   Zibens spēriens sašķaidīja bērzu.

	


						
pīlpaztõ 2 vi ¤53a
  mētāties (par zirgu)

I’bbizt at irgõnd pīlpaztõ.   Zirgi ir sākuši mētāties.

	


						
Pilskaln l *0
(sēta)   Pilskalni
	


						
Īra

Kārand Īras. Sēta Lielirbē.

Mājas īpašnieks Fricis Billeskalns stāstījis, ka māja savulaik bijusi Ovišos, bet vācieši to Pirmā pasaules kara laikā atveduši šeit uz Lielirbi un uzcēluši te, aiz augstas kāpas. Pēc kara Billeskans savu māju Ovišos vairs neatradis, bet atradis to Lielirbē.

Pīltan l *218
(pilsēta)   Piltene
	


						
pī’ltimi s *188’
  piestāšanās

motōrlǭjad pī’ltimi 2L6   motorlaivu piestāšanās

	


						

Redzami 9901 - 9949 no 16043 šķirkļiem