Si’z u’m lǟlam pīkstiji sidām pǟlõ, ku tulāb oksnõmi.
kä’d|pīkstimi käepigistus ▫ rokasspiediens
vie’r|pīkstimi vererõhk ▫ asinsspiediens
jarā pīkstõ
kätā pīkstõ
ku’bbõ pīkstõ
mǭ’zõ pīkstõ
Sǭpkõz pīkstõb.
Ma pīkstõb tǟnda kä’dvardstõ (~ tä’m kä’dvārta).
Ta pīkstiz ī’d sīlma vi’zzõ.
Jegā sõnā u’m pīkstõmõst ulzõ, ku sa mingizt sõnā võid sǭdõ tä’m kä’dst.
Ka’ggõlstēki pīkstõb.
Mȯiznikād pīkstīzt ta’lrovšti.
Neitst ä’b ūo sǭnd ne’i pīkstõd siedā mīeztõ võtām, mingizt va’nbizt kū’oḑõn tǭ’bõd.
sūŗ mu’r, mis sidāmtõ pīkstõb
Kanādõn pīkstõb, pirīņțõb mǭ’zõ sīemnaigõ.
je’llõ pids pīlidi
ne’iku pīla sieldõst touvõst
Pīlatõb, īeb piļļizõks, ä’b nǟ je’mmitõt päuvõ.
pī’ldzi lopāndõkst sǭņi
Sīlma pīlkõb.
Tu’ļ pīlkõb.
i’z pīlkta mittõ silmõ
Ta pilktõb mi’nnõn siļmi.
jarā pillõ
laigāld pillõ
Ta pillõb mingizt a’žžõ pi’ds mǭdõ, kaisõb, repțāb, pillõb.
kis ä’b võtā siedā pa pillõks, pa tuo’dkõks
jālgal pī’lõ
ku’bsõ pī’lõ
mīelsõ pī’lõ
pāikal pī’lõ
pistõ pī’lõ
īedõ pī’lõm
pī’lõm īedõ
pī’lõm pānda
pī’lõb ne’iku tȭlpa
Vȯ’ļ seļļi tūļi āiga, nädīliņ pī’liz.
Ta ä’b pī’l jālga pǟl – ku u’m ne’i je’nnõ lakkõn.
Mis sa pī’lõd ne’iku pūkabāl!
Sa tä’m panād pī’ļõm uks jū’rõ.
Kuoigīd at pī’lõnd reidsõ.
Alā pī’l mi’n nanā allõ!
Ta ī’dstī’d ēņtšta spīegiļtõb, kui ǭ’rõnd pī’lõbõd.
Kalā pī’lõb i’ļ tǭla āitas kīlmas.
Duņtš pī’lõb mǭsõ.
Kārand Īras. Sēta Lielirbē.
Mājas īpašnieks Fricis Billeskalns stāstījis, ka māja savulaik bijusi Ovišos, bet vācieši to Pirmā pasaules kara laikā atveduši šeit uz Lielirbi un uzcēluši te, aiz augstas kāpas. Pēc kara Billeskans savu māju Ovišos vairs neatradis, bet atradis to Lielirbē.
