Lībiešu-latviešu-igauņu vārdnīca

Produkcijas vide (prod user)

Vārdi

pī’egiļtõ vi ¤53’

būt pieguļā

●

Ta pī’egiļtõb i’bbiztõks. Viņš ar zirgiem ir pieguļā.

pieks s *80

pēriens

●

Jämp sǭb lǭtõl ka pieksõ. J19 Muļķis arī baznīcā dabū pērienu.

pieksāmi s *188

pēršana

●

Pieksāmi set pierz pǟlõz um. KK78b12 Pēršana ir tikai uz dibena.

pieksliji s *176

blandoņa, klaidonis

♦

va pieksliji šitāds blandoņa

piekslimi s *188

blandīšanās, klaiņošana

●

Tä’mmõn set piekslimi u’m mīelsõ. Viņam tikai blandīšanās ir prātā.

piekslõ ¹ vi ¤54

blandīties, vazāties

♦

piekslõ naiztkõks pīties ar sievietēm

●

Piekslõb immõrkouți, kis ä’b võrk tīedõ tī’edõ. KK78b16 Blandās apkārt [tāds], kurš nevēlas darīt darbu.

Ta piekslõb kilā kouți. Viņš vazājas pa ciemu.

Nai piekslõb munt mī’edkõks, mīez munt naiztkõks. KK78b16 Sieviete pinas ar citiem vīriešiem, vīrietis ar citām sievietēm.

piekslõ ² vi ¤54

(a) sisties

●

Ku rištīng u’m jūrmatõn, piekslõb ī’dõ pūolõ, tuoizõ pūolõ, lūoilõb ī’žeņtšõks. KK78a75 Kad cilvēks ir apdullis, sitas uz vienu pusi, otru pusi, streipuļo savā nodabā.

(b) kauties

pieksõ ¹ vt ¤25

(a) dauzīt, pērt

♦

lapstā pieksõ pērt bērnu

li’ņdi pieksõ kulstīt linus

kiellõ pieksõ zvanīt

pieksõ sǭdõ dabūt pērienu ~ dabūt pa kaklu

pieksīz ne’iku pi’ņņõ KK78a22 dauzīja kā suni

●

Lapstā pieksāb joutõks, kä’dkõks ä’b ūo jõvā. Bērnu per ar vicu, ar roku nav labs.

Tūļ pieksāb ukstā (~ pūŗazt). Vējš dauza durvis (~ buras).

Sa sǭd pieksõ pi’ds suoŗmi. KK77a Tu dabū pa pirkstiem.

(b) sist

●

Ta pieksāb dēļõd ī’dõku’bbõ. KK78b16 Viņš sasit dēļus kopā.

pieksõ ² vt ¤25

miecēt, ģērēt

pieksõ ³ vi ¤25

dauzīties

●

Sidām pieksāb. Sirds dauzās.

pīel|vežā s *26

mar. masta kurvis

pī’emdi adj *0 C_LELS-8

mīksts

pī’emdit s *137’

mīkstums

pīemdit s *0

mīkstčaulība

pī’emdõ adj *118’

mīksts

♦

pī’emdõ ēļ maiga balss

pī’emdõ āiga mīksts laiks

pī’emdõ sidām mīksta sirds

pī’emdõks s *192’

lingv. palatalizācija, mīkstinājums

pī’emdõ|kūoŗ s *207

bot. endosperma

♦

pī’emdõkūoŗ – tierān EIIIg endosperma – graudam

pī’emdõm s *153’

mīkstinājums

pīendrõks s *192

eža

pīenistiz adv C_LELS-9

(a) smalki, izsmalcināti (b) precīzi (c) detalizēti

> pīenõstiz

pīen|lēba s *21

bīdelētu rudzu maize

pīenõst adv

precīzi

♦

jõ pīenõst precīzāk

●

I’ļ „Līvliz„ jõ pīenõst u’m kēratõd V. Kyrölä „Suomalaiset liiviläisten asialla„. Par „Līvli„ precīzāk rakstīts V. Kireles [grāmatā] „Suomalaiset liiviläisten asialla„.

pīenõstiz adv

(a) smalki, izsmalcināti

●

Mūnda ne’i pīenõstiz kītõb: Läpš pižūb. KK78 Cits tik smalki saka: bērns čurā.

(b) precīzi

●

u’m tǟnda pīenõstiz ziktõmõst. KK78b39 Jāmērķē uz viņu precīzi.

< pīenistiz

pīenõst|tundiji adj *176

smalkjūtīgs

pīenõst|tundiji *187 adj peenetundeline ▫ smalkjūtīgs

pīenõst|tundimi s *188

smalkjūtība

pīenõst|tundimi *200 s peenetundelisus ▫ smalkjūtība

pīent|ažā s *26

sīkums

pīent|ažā *26 s peensus ▫ sīkums

pīenti adj *187

tievs, smalks
♦
pīenti rǭ’ sīknauda
pīenti rõkāndimi smalka runāšana

●
Pīenti ne’iku rejā vaŗž. KK78a18 Tievs kā grābekļa kāts.
Pīenti ne’iku sviļp. KK78 a Tievs kā svilpe.

pīenti *199 adj peen, peenike ▫ tievs, smalks ♦ pīenti rǭ’ peenraha ▫ sīknauda; pīenti rõkāndimi peenike rääkimine ▫ smalka runāšana ● Pīenti ne’iku rejā vaŗž. KK78a18 Peenike nagu rehavars. ▫ Tievs kā grābekļa kāts. Pīenti ne’iku sviļp. KK78 a Peenike nagu vile. ▫ Tievs kā svilpe. = pīentõ

pīentimi s *188

mīkstinājums K85

pīentimi *200 s peenendus ▫ mīkstinājums = palatalizatsij K85

pīentistiz adv

smalki
●
Ta tǭ’ž pīentistiz vä’ggi rõkāndõ. Viņš gribēja ļoti smalki runāt.

pīentistiz adv peenelt ▫ smalki ● Ta tǭ’ž pīentistiz vä’ggi rõkāndõ. Ta tahtis peenelt väga rääkida. ▫ Viņš gribēja ļoti smalki runāt. ≈ pīenõstiz

pīentõ adj *118

smalks, tievs
♦
pīentõ ēļ smalka balss
pīentõ lānga smalka dzija
pīentõ maits smalka gaume
pīentõ pū tievs koks
pīentõ tīe smalks darbs
pīentõ vī’mõ smalks lietus
pīenõd sūormõd tievi pirksti ~ smalki pirksti
pīentõks ȭŗõ smalki saberzt
pīenõks tempõ sasmalcināt
pīentõ pǟl KK78 precīzi

pīentõ *118 s peen, peenike ▫ smalks, tievs ♦ pīentõ ēļ peen hääl ▫ smalka balss; pīentõ lānga peen lõng ▫ smalka dzija; pīentõ maits peen maitse ▫ smalka gaume; pīentõ pū peen puu ▫ tievs koks; pīentõ tīe peen töö ▫ smalks darbs; pīentõ vī’mõ peen vihm ▫ smalks lietus; pīenõd sūormõd peened sõrmed ▫ tievi pirksti ~ smalki pirksti; pīentõks ȭŗõ peeneks hõõruda ▫ smalki saberzt; pīenõks tempõ peeneks tampida ▫ sasmalcināt; pīentõ pǟl KK78 täpselt ▫ precīzi = pīenti

pīentõm s *152

smalkums

pīentõm *158 s peenus ▫ smalkums

pīentõ|sūoļ s *200

anat. tievā zarna

pīentõ|sūoļ *214 s peensool ▫ tievā zarna (anat.)

pīent|rǭ’ s *13

sīknauda

pīent|rǭ’ *13 s peenraha ▫ sīknauda

pīent|sēr s *209

anat. liela apakšdaļa KK77b

pīent|sēr *223 s KK77b alasäär ▫ liela apakšdaļa (anat.)

pī’ep ¹ s *125

piepe

pī’ep 1 *128 s käsn ▫ piepe > da’ggõl, kǭ’nõz

pī’ep ² adj *125

sūkļveida
●
Päkā, mis u’m pī’ep, pī’emdõ sū’r päkā. KK78b14 Beka, kas ir sūkļveida, mīksta liela beka.

pī’ep 2 *128 adj käsnjas ▫ sūkļveida ● Päkā, mis u’m pī’ep, pī’emdõ sū’r päkā. KK78b14 Tatik, mis on käsn, pehme suur tatik. ▫ Beka, kas ir sūkļveida, mīksta liela beka.

pīer s *122

apgrieziens

pīer *125 s pööre, pööris ▫ apgrieziens

pierā s *39

apakša, dibens (traukam) 79/9

pierā *39 s põhi (anumal vms) ▫ apakša, dibens (traukam) 79/9

pierāldõks s *193

secinājums

pierāldõks *207 s järeldus ▫ secinājums

pierāndiji s *176

mantinieks

pierāndiji *187 s pärija ▫ mantinieks

pierāndimi s *188

mantošana

pierāndimi *200 s pärandus ▫ mantošana

pierānd|mǭli adj *187

pirmiedzīvotāju-, autohtons
●
Je’llõ īeb vä’ggi piški pierāndmǭlizt līvlizt pi’vtäuž. Dzīva paliek ļoti maza pirmiedzīvotāju lībiešu saujiņa.

pierānd|mǭli *199 adj pärismaine, põline ▫ pirmiedzīvotāju-, autohtons ● Je’llõ īeb vä’ggi piški pierāndmǭlizt līvlizt pi’vtäuž. Ellu jääb väga väike põliste liivlaste peotäis. ▫ Dzīva paliek ļoti maza pirmiedzīvotāju lībiešu saujiņa.

pierāndõ vt ¤53a

mantot

pierāndõ ¤53 vt pärida ▫ mantot

pierāndõks s *193

mantojums
●
Līvõ kēļ u’m mä’d pierāndõks. Lībiešu valoda ir mūsu mantojums.

pierāndõks *207 s pärand, pärimus ▫ mantojums ● Līvõ kēļ u’m mä’d pierāndõks. Liivi keel on meie pärand. ▫ Lībiešu valoda ir mūsu mantojums.

pierān|ouk s *98

tūplis

pierān|ouk *98 s pärak ▫ tūplis = sitān|ouk

pierāntiji s *176

testators, mantojuma atstājējs

pierāntiji *187 s pärandaja ▫ testators, mantojuma atstājējs

pierāntõ vt ¤53a

atstāt mantojumu

pierāntõ ¤53 vt pärandada ▫ atstāt mantojumu

pierāst ¹ adv

vēlāk
♦
ve’ļ Theodoric tsistertslizt ordenst, pierāst Ēstimǭ bīskop IK5 brālis Teodoriks no cisterciešu ordeņa, vēlāk Igaunijas bīskaps

pierāst 1 adv pärast, hiljem ▫ vēlāk ♦ ve’ļ Theodoric tsistertslizt ordenst, pierāst Ēstimǭ bīskop IK5 vend Theodoric tsistertslaste ordust, pärast Eestimaa piiskop ▫ brālis Teodoriks no cisterciešu ordeņa, vēlāk Igaunijas bīskaps = pie’rrõ 2

pierāst ² pop

(a) dēļ
♦
mi’n pierāst manis dēļ
rujā pierāst slimības dēļ
vǭnastõks pierāst Mk6.26 zvēresta dēļ

●
Se u’m si’n sū pierāst. KK77b Tas ir tavas mutes dēļ.
Sidām pȯdūb tä’m pierāst. KK78b19 Sirds sāp viņa dēļ.
(b) priekš, nolūkam
●
Ma vȯstīz sīe rǭntõ si’n pierāst. Es nopirku šo grāmatu tev.
Mi’n u’m jõvā sūtäuž, ma ārmakstõb siedā eņtš lapst pierāst. 152.1/4 Man ir labs kumoss, es taupu to saviem bērniem.
(c) atbilstoši
●
Pūd sǭbõd rītsõ pandõd kȭrda pierāst. KK78 Malka tiek krauta grēdā atbilstoši kārtībai.
(d) priekš, rīcībā
●
Tämpõ je’l u’m mä’d pierāst, ku sǟ’l ä’b ūo mūḑi. KK78 Šodien māja ir mūsu rīcībā, kad tur nav citu.
(e) par E VII
●
Ma pidīz maks pierāst eņtšõn rištīngt. 152.1/3 Es turēju par maksu sev cilvēku.

pierāst 2 pop (a) pärast, tõttu ▫ dēļ ♦ mi’n pierāst minu pärast ▫ manis dēļ; rujā pierāst haiguse pärast ▫ slimības dēļ; vǭnastõks pierāst Mk6.26 vande pärast ▫ zvēresta dēļ ● Se u’m si’n sū pierāst. KK77b See on sinu suu pärast. ▫ Tas ir tavas mutes dēļ. Sidām pȯdūb tä’m pierāst. KK78b19 Süda valutab tema pärast. ▫ Sirds sāp viņa dēļ. (b) jaoks ▫ priekš, nolūkam ● Ma vȯstīz sīe rǭntõ si’n pierāst. Ma ostsin selle raamatu sinu jaoks. ▫ Es nopirku šo grāmatu tev. Mi’n u’m jõvā sūtäuž, ma ārmakstõb siedā eņtš lapst pierāst. 152.1/4 Mul on hea suutäis, ma hoian seda oma laste jaoks. ▫ Man ir labs kumoss, es taupu to saviem bērniem. (c) järgi ▫ atbilstoši ● Pūd sǭbõd rītsõ pandõd kȭrda pierāst. KK78 Puud pannakse riidas korra järgi. ▫ Malka tiek krauta grēdā atbilstoši kārtībai. = pie’rrõ 4 (d) päralt ▫ priekš, rīcībā ● Tämpõ je’l u’m mä’d pierāst, ku sǟ’l ä’b ūo mūḑi. KK78 Täna on maja meie päralt, kui seal ei ole teisi. ▫ Šodien māja ir mūsu rīcībā, kad tur nav citu. (e) eest ▫ par E VII ● Ma pidīz maks pierāst eņtšõn rištīngt. 152.1/3 Ma pidasin enesele maksu eest inimest. ▫ Es turēju par maksu sev cilvēku. = je’dstõ

pierāstõ pop C_LELS-6

priekš, nolūkam

Redzami 9801 - 9849 no 16043 šķirkļiem

192

193

194

195

196

197

198

199

200

201

Whatever method you chosse,these nine will make you re-think theway you craft healines Why? Because they all have points in that are worth from a point of view.

Par mums Lietošanas instrukcija

Vārdi

Avoti