Pešlinki tī’eb vāldiž piezā.
Pešlinkizt tūobõd lemḑi päuvḑi
Teika par Pēterezera nosaukuma rašanos: "Divi paziņas – Pēteris un Janis – sastapušies krogā un kļuvuši lustīgi. Nav ieklausījušies, cik ātri iet pulkstenis. Tad dzirdējuši, ka pulkstenis nosit vienpadsmit. Pēteris teicis Janim: “Nu mums jāiet, tava māja ir tuvu, bet mana tālu!” Gājuši kopā līdz ceļa krustojumam, tad Pēteris no Jaņa atvadījies.
Pēteris kādu brīdi gājis viens. Tad dzirdējis, ka aizmugurē kāds steidzas. Atskatījies un ieraudzījis vīru, kas Pēterim prasījis – kur radinieks ejot? Pēteris iebildis, ka viņu saucot par radinieku, jo viņš svešinieku nav pazinis. Svešinieks teicis: “Kā tad tu mani nepazīsti, mēs esam tuvi radinieki, tēvu brāļu bērni. Nāc pie manis, pārguli pa nakti, man mājās ir alus, brandvīns, došu tev iedzert.” Pēteris atteicis: “Neesmu nekāds dzērājs, alu ar brandvīnu es nedzeru.” Tomēr Pēteris iet svešajam līdzi krietnu gabalu. Viņš dzird gaili dziedam un sacījis: “Ak, Dievs, jau gailis dzied, šonakt nemaz nedabūšu gulēt!” Svešais runājis: “Mēs jau divi kungi esam, bet tu aicini vēl trešo kungu!” Te Pēterim it kā migla nokritusi no acīm. Ja viņš būtu spēris vēl vienu soli, tad būtu ezerā iekšā. Nu Pēteris redzējis, ka velns viņu piemānījis. Viņš bija nogājis tik tālu, ka bijis starp diviem ezeriem.
Velns nu iecirtis viņam mugurā savus lielos ragus, un tā viņi tur cīkstējušies. Tur bijis arī kāds pieguļnieks (zirgu puisis), kurš dienai austot paņēmis savu zirgu un jāšus devies uz māju. Velns zinājis, ka nāk pieguļnieks, un viņš sev uzlicis lielus ragus, lai zirgu puisim būtu bail, lai viņš nedrīkstētu garām jāt. Pieguļnieks redzējis abus vīrus – vienam tāda galva kā purns. Viņš piegājis un jautājis: “Krusttēv, kā tu nokļuvi velna nagos?” Krusttēvs attraucis: “Nāc nu palīgā, krustdēl, velns mani piemānīja.” Krustdēls teicis – ja viņš iešot palīgā, tad velns viņu uzvarēšot, jo tam mutē esot dubulti zobi.
Krustdēls tomēr gājis palīgā, ķēries velnam mugurā un to nosviedis zemē. Te velnam no viena sāna izsprāgusi ārā liela lapa, kas pārsprāgusi un gabali skrējuši pa pasauli.
Tāpēc ir divi ezeri – Lielais Pētera ezers un Mazais Pētera ezers. Bet lapas gabali vēl ir aptiekās, mēs tos varam nopirkt, tos sauc par “vella sūdu".”
(Stāstījusi Edde Cerbaha, 65 g.v., Sīkragā, 1925. gada 16. janvārī; Lībiešu folklora. Sastādījusi Šuvcāne V. M. Jumava, 2003)
Rištīng midāgõst pēțõb, mis se u’m pa ažā.
Sīlmadõks set pēțõb siedā, kädūdõks kīerõb un kǭļõb, mis se u’m pa ažā.
sidāmḑi pēțõ
i’lzõ pēțõ
Ta sai pidātõb mī’ekõks.
Ta u’m pidātõb.
ēņtšta i’llõ pi’ddõ
gru’mmõ pi’ddõ
je’ddõlu’ggimizt pi’ddõ
le’brõkāndimiži pi’ddõ
lektsijõ pi’ddõ
lu’ggõ pi’ddõ
nõ’vvõ pi’ddõ
suo’ddõ pi’ddõ
vǟ’rgidi pi’ddõ
sīlmas pi’ddõ
sapsõ pi’ddõ
sõ’nnõ pi’ddõ
mīelsõ pi’ddõ
kädūd ripsõ pi’ddõ
salās pi’ddõ
vizās pi’ddõ
Ma pidīz maks pierāst eņtšõn rištīngt
Ma pidāb jālgad vizās, kūjad.
Mīez pidīz kibārt kä’dsõ.
Ma pidāb sīe rõk eņtšõn.
Pidā eņtš sīlmad ja eņtš kūorad vāldiņ!
Pidā eņtš sūdõ (~ kīeldõ)!
Ta pidīz mīnda eņtš sīlmad allõ.
Ta pidīz mī’edpūoliži, ne’i ta ke’i piekslõsõ.
nī’emõ pi’ddõ
i’llõ pi’ddõ
Mēg pidīzmõ mingiz nēļa si’ggõ.
Ma sīnda pidāb ne’iku lapstā.
ǭriņi (~ kengi) pi’ddõ
ǭ’rõnd jarā pi’ddõ
Ta pidāb jõ’vḑi ǭ’riņi.
õigiks pi’ddõ
sīlizõks pi’ddõ
slikțõks pi’ddõ
vajāgõmõks pi’ddõ
Ta pidīz pietāmiz pa pattõks.
Jǭņ pidīz eņtš nāizta lāiskaks.
Taļšpi’vḑi pi’ddõ
Rōda panāb ibīzõn sū’zõ, la’z tǟnda võigõ kievāmstiz pi’ddõ.
vastõ pi’ddõ
Paskāndiz amād kūožõd jarā, ä’bvõi pi’ddõ.
ä’dsmingiz pūolõ pi’ddõ
ku’bsõ pi’ddõ
Ma pidāb si’n jūs vizās.
Ma sai sāina jūsõ pi’ddõ.
Sǟ’l rištīng pidāb, tigūb.
pi’ddõz laskõ
pi’ddõz lǟ’dõ
pi’ddõz sǭdõ
Ne’i lǟ’b pi’ddõz, ku mit ä’b vaņtõl si’n pǟlõ, agā lǟ’b pi’ddõz je’ddõ.
E. Vääri lǟ’b tulkõm autor ja kīel ki’zzimizõn pi’ddõz.
Ma lǟ’b si’nstõ pi’ddõz.
Amā lǟlam u’m pi’ddõz.
Se āiga u’m jõ pi’ddõz.
Ma u’m si’nstõ pi’ddõz.
Tǟnda ī’ediz pi’ddõz kațki un rištõ kațki
Ne’i ku ǭ’dõd līntad pi’ddõzmīedõ randõ vie’nnõbõd viksāainizt sūod – vigād.
pi’ds mīerda
pi’ds mǭdõ
pi’ds mõtsõ
pi’ds kivīdi ja kāndidi
pi’ds suormidi ra’bbõ
pi’ds randõ
pi’ds riekkõ
pi’ds sūrdõ sildõ
pi’ds tagīztutkāmt andõ
pi’ds postõ
Nī’emõd a’ilõbõd pi’ds päkīdi.
Ta sai oksāks pi’ds siļmi.
Mittõ mingizt pidūgt ä’b ūo.
Ä’b ūo mingizt pidūgt.
Ta piḑīks jarā bro’utšõ.
Ta piḑīks rujā vȯ’lmõ.
Si’z piḑīks vȯ’lmõ jõvād purdõd.
Ma piḑīm jarā lǟ’mõ.
Amād piḑīm oppõm.
Ne’i piḑīm vȯl’mõ.
Ma nǟb sūrdõ piedāgt.
Kāngaŗ pǟl kazābõd piedāgõd.