Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 9701 - 9749 no 16043 šķirkļiem

pēļi||ǭ’rõn s *219’
  virsdrēbe
	


						
pēļiz|pūol adv
  virspusē
	


						
pe’ļļõ vt ¤29
  pelnīt, strādāt, kalpot, dienēt

eņtš pe’ļdõd rǭ’ KK78b12   paša pelnīta nauda

Ma peļūb tä’m jūsõ. KK78b12   Es strādāju pie viņa.

Ta peļūb tǟnda.   Viņš kalpo viņam.

Sīe tīekõks peļūb pǟgiņ. KK78b12   Ar šo darbu var nopelnīt daudz.

Amād jo ī’tist ä’b pe’ļļõt. KK78b12   Visi jau vienādi nepelna.

	


						
pe’ļmi s *187’
  peļņa, izpeļņa

āigast|pe’ļmi aastateenistus ▫ gada izpeļņa

Būoḑ pe’ļmizt i’z ānda. Mv   Veikals peļņu nedeva.

	


						
Pemp l *94
(purvs)   Pempis, Pampis, Pempi
	


						

Sūo, vanāst vȯnd nīt. Purvs, agrāk bijusi pļava.

Pēmpõd l Pl *94
(purvs)   Pempis, Pampis, Pempi
	


						
> Pemp
Sīkrõg
penni s *187
  penijs (nauda)
	


						
pensij s *121
  pensija

va’nnit pensij VS38   vecuma pensija

pensijõ lē’miz sǭņ   līdz aiziešanai pensijā

pie’rrõ pensijõ lē’mõt   pēc aiziešanas pensijā

	


						
pensionār s *127
  pensionārs
	


						
  Pents
	


						
Pent l *0
(sēta)   Pentes, Pentes-Dzilnas
	


						
Sīkrõg

Vecsaimniecība, minēta jau 1731. gadā. Vecā māja kādreiz atradusies netālu no tagadējās mājas, uz smilšu paugura, kur augusi kupla priede. Līdz Pirmajam pasaules karam tur mitinājās lībietis Didriķis Biezbārdis ar ģimeni. Kad viņi pēc kara atgriezušies ciemā, māja bijusi pamatīgi ieputināta. Bijis jākāpj caur logu, lai dabūtu pēdējās mantas laukā. Pentes-Dzilnas būvēta kā Didriķa Biezbārža dēlu Eduarda un Pētera Biezbāržu kopmāja. Dzīvojamā māja celta 1920. gados ar diviem galiem. Vispirms ir uzcēluši vienu galu, un, kamēr Eduards Biezbārdis braucis jūrā un pelnījis naudu, piecēluši otro galu – Dzilnas. Pentēs-Dzilnās joprojām saimnieko Biezbāržu pēcteči.

	


						
peonij s *0
  peonija
	


						
peppiņd s *222
  karsti kūpinātas zivis, pepiņi

ūdõ peppiņdõks   gatavot karsti kūpinātas zivis [~ cept pepiņos]

ūdõ peppiņi   gatavot karsti kūpinātas zivis [~ cept pepiņus]

	


						
peppiņd|be’ḑḑõr s *220’
  kūpinātava

Peppiņdbeḑḑõris ūdiz peppiņi. 2L26   Kūpinātavā gatavoja karsti kūpinātas zivis [~ cepa pepiņus].

	


						
peppõr|kok s *79
  piparkūka
	


						
peppõr|mints s *94b
(Mentha piperita)   piparmētra
	


						
perī|jelāmi s *188
  ģimenes dzīve  2L3
	


						
perī|mī’e|pūoga s *22
  saimniekdēls
	


						
perī|mī’e|tidār s *217
  saimniekmeita, saimnieka meita
	


						
perī|mīez s *158
  saimnieks

ūž perīmīez L   jaunsaimnieks

Ī’d pǟva perīmīez, kis ī’dsõ pǟvasõ tikkiž laskūb le’bbõ, ä’b mõtlõ, ku mūpõ ka līb vajāg. KK77b   Vienas dienas saimnieks, kas vienā dienā visu notērē [~ izlaiž cauri], nedomā, ka rīt arī būs vajadzīgs.

	


						
perī|nai s *180
  saimniece
	


						
perīņ 1 adv
(a)   cēlies

Ma u’m Sīkrõgõld perīņ.   Esmu cēlies no Sīkraga.

(b)   pa ceļam, no mugurpuses

Tūļ u’m perīņ. J 22   Vējš ir no mugurpuses.

	


						
perīņ 2 prp
  pa

Võrgõd sǭbõd lastõd perīņ õ’vvõ amā lǭjaks. E ID   Tīkli tiek laisti pa straumi ar visu laivu.

	


						
perīņi adj *188
  pa ceļam esošs, no mugurpuses nākošs

perīņi tūļ   ceļavējš

	


						
perīņ|õ’vvõ adv
  pa straumi

perīņõ’vvõ vȯigõ   peldēt pa straumi

Lǭja lekš perīņõ’vvõ.   Laiva gāja pa straumi.

	


						
perīņ|pūol adv
  līdz galam

Ukš u’m perīņpūol vāldiņ.   Durvis ir līdz galam vaļā.

	


						
perīņ|sūdõ adv
  pa prātam
	


						
perīņ|tūldõ adv
  pa vējam

perīņtūldõ pūŗtõ   burāt pa vējam

	


						
perīņ|tūļ s *200
  ceļavējš
	


						
periōd s *127
  periods
	


						
period * s *0
  periods
	


						
periōdik s *126
  periodika

Periōdikõst ikš u’m kūkēra, tuoi āigarǭntõz. K83   No periodikas viens ir mēnešraksts, otrs kalendārs.

	


						
periōdli adj *188
  periodisks

kakš periōdlizt ulzāndamt K83   divi periodiskie izdevumi

	


						
perīz|kõrd adv
  pēdējoreiz
	


						
perīzõks adv
  beidzot, beigās

Perīzõks tu’ļmõ jõvād mõtkõd pǟlõ. J13   Beidzot nonācām pie labām domām.

Sa īed perīzõks īlma bikšidi. KK77 a   Tu beigās paliksi bez biksēm.

	


						
permendõr s *220
 etn.   pērminderis  SK64
	


						
pe’r|nai s *180
  saimniece
	


						
pe’r|naiz|tidār s *217
  saimniekmeita, saimnieces meita
	


						
perpõndikkõl s *219
  pulksteņa vēzeklis
	


						
pe’rri 1 s *182’
  gals, beigas

perīzt sǭņi Hb3.6   līdz galam

	


						
(a)   pēdējais

pe’rri pǟva   pastardiena

pe’rri stuņd   pēdējā stundiņa

Sa eid perīzõks. KK77 a   Tu paliki pēdējais.

Ku tīe loptāb, si’z kītõb: „Ma perīz pǟva jelāb”.   Kad darbu beidz, saka: „Es pēdējo dienu strādāju”.

Pe’rri riek um, ku perīzt kõrdõ lǟ’b, amā pe’rri riek lǟ’b kālmata’rrõ. KK77b   Pēdējais ceļš ir tad, kad pēdējo reizi iet, pats pēdējais ceļš iet uz kapiem.

Ku pe’rri stuņd u’m jūsõ, si’z u’m kūolõmõst, pe’rri pǟva u’m je’dmõl siedā. KK77b   Kad pēdējā stundiņa ir klāt, tad jāmirst, pēdējā diena ir pirms tam.

Ta eņtš perīz kopīk juoi jarā. KK77b   Viņš nodzēra savu pēdējo kapeiku.

Mūnda sīemiz pierāst perīz serk āndab jarā. KK77 a   Dažs par ēdienu atdod pēdējo kreklu.

Perīzt si’nnõn võtāb ulzõ: si’z sa ūod tijā ne’iku pūšõl. KK77b   No tevis izspiež [~ izņemt] pēdējo – tad tu esi tukšs kā pūslis.

(b)   vēlākais
	


						
persik * s *0
  persiks
	


						
personāl|nä’gțõks s *192’
  personālizstāde
	


						
Peru l *0
(valsts)   Peru
	


						
pesimist * s *0
  pesimists
	


						
pesimistli s *188
  pesimistisks
	


						
pēstaji s *175
  sildītājs
	


						
pēstami s *188
  sildīšana
	


						
pestitāj s *0 C_LELS-2
  pestītājs
	


						

Redzami 9701 - 9749 no 16043 šķirkļiem