Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 9251 - 9299 no 16043 šķirkļiem

õvātõks 2 s *193
  varavīksne
	


						
õ’vvõ 1 s *118’
  tele
	


						
õ’vvõ 2 vi ¤29
(a)   plūst

Ve’ž õvūb.   Ūdens plūst.

(b)   sūkties

Rīststõ õvūb ve’ž.   No trauka sūcas ūdens.

Sūolve’ž õvūb le’b paņ ūrgõd.   Sālījums sūcas caur spaiņa gropēm.

	


						
Ǭž|ūrga l *46
	


						
Irē

Nīt Irāj ležgõl. Pļava Mazirbes tuvumā.

  par

pa a’blizõks kutsõ   aicināt palīgos

jumālõks pi’ddõ   turēt par dievu

pa slikțõks kītõ   teikt sliktu

tuoizõn pa je’nnõks tī’edõ   darīt otram pāri

	


						
(a)   pa

pa rǭziņ   pa druskai, pa drusciņai

(b)   pa, pārāk

pa pitkāld   pārāk gari, pa garu |

	


						
padā 1 s *39
  pods, katls

alumīnij padā   alumīnija katls

Padā u’m rōdast. 86.40   Katls ir no dzelzs.

Attõ a’mtizt: mustā padā ja emālīertõd padā. 86.40   Ir visādi: melnais pods un emaljēts katls.

Padān u’m kūok immõr; ūd padādõn at kä’dakātõbõd.   Katlam ir āķis apkārt; jauniem katliem ir rokturi.

Alā liktā pa’ddõ!   Nekustini katlu!

Ta kāndiz padāks vietā.   Viņš nesa ar podu ūdeni.

	


						
padā 2 s *39
  pīķis (kāršu spēlē)
	


						
padā|jemānd s *151
  pīķa dāma
	


						
padā|pierā s *39
  katla dibens

ne’i mustā ne’iku padāpierā KK78a43   tik melns kā katla dibens

	


						
padā|pū’oj s *121’
  -
	


						
padā|siepā s *41
  katlinieks, katlu kalējs
	


						
paḑā s *39
  spilvens

dūoņõst paḑā 79/3   dūnu spilvens

	


						
paḑā|ǭ’rõn s *219’
  spilvenpārvalks
	


						
pa’g s *72
  sprauga, plaisa, šķirba
	


						
pagalam adv
  pagalam
	


						
pagāni adj *188
  pagānisks
	


						
pagānlit s *136
  pagānisms
	


						
pagānõz s *173
  pagāns

Lutār īeb pagānõks. KK77   Luterānis kļūst par pagānu.

	


						
pagāst s *137
  pagasts
	


						
pagāst|vald s *131
  pagasta valde
	


						
pagāst|vanā s *18
  pagastvecākais
	


						
pa’ggõ vi ¤29
  plaisāt
	


						
pa’ggõl s *219’
  saite
	


						
pa’glimi adj *188’
  saplaisājis
	


						
pagōn s *151
  uzplecis
	


						
pa’grõb s *153’
  pagrabs
	


						
  labs bērns, paibērns
	


						
paijimi s *188
  glāstīšana, glāsts, paijāšana

Sa mȯjūd paijimizt. KK78.3   Tu jūti glāstu.

	


						
paijõ vt ¤49
  glaudīt

Ma paijõb kaššõ kä’dkõks. KK78b10   Es glaudu kaķi ar roku.

U’m seļļiži mēḑi, kīen u’m ä’mḑi ažḑi paijõmõst. KK77 a   Ir tādi vīri, kuriem visas lietas ir jāglāsta.

	


						
pāika s *46
(a)   vieta

Mittõ pāikast ka!   Ne no vietas!

Ma ä’b sǭ pāika pǟldõst jarā.   Es netieku projām no vietas.

(b)   mājvieta, sēta (c)   ielāps
	


						
pāikal adv
  vietā, uz vietas

pāikal pi’ddõ J10   turēt uz vietas

Pī’l pāikal!   Stāvi uz vietas!

Ta pī’lõb pāikal, ī’dsõ kūožõsõ. KK77 a   Viņš stāv uz vietas, vienā vietā.

	


						
pāikald adv
  no vietas

pāikald likkõ   izkustēties no vietas

	


						
pāikali adj *188
  uz vietas dzīvojošs
	


						
pāikaltõ vt ¤53a
  uzstādīt
	


						
pāikastõ vt ¤53a
  izvietot
	


						
pāikiņ adv
  vietām

Tä’mpõ pāikiņ sadīz.   Šodien vietām lija.

	


						
paik|lānga s *33a
  lāpāmdiegs
	


						
paikõ vt ¤47
  lāpīt

paikõ vi’zzõ   aizlāpīt

ta pāikõb   viņš lāpa

mēg paikõm   mēs lāpām

Pāikõb, panāb pāika pǟlõ. KK78b10   Lāpa, liek virsū ielāpu.

Pāikõb ǭ’rõņi nõ’ggõlõks, lāngaks, lupātõks. KK78b10   Lāpa drēbes ar adatu, diegu, ielāpu.

Tǟnda pāikõb, tī’eb tierrõks.   To lāpa, sataisa veselu.

Ta pāikõb katūkst.   Viņš lāpa jumtu.

Kalāmī’ed pāikizt lajḑi.   Zvejnieki lāpīja laivas.

Kuoțīdnõ’ggõl vȯ’ļ kuoțīd paiktõb pierāst. 152.1/4   Maisa adata bija maisu lāpīšanai.

	


						
paikõl adv
  uz vietas (virziens), vietā

paikõl īedõ   palikt uz vietas ~ izpalikt

paikõl ni’mtõ   iecelt [~ nosaukt] amatā

paikõl nustõ   iecelt amatā

paikõl pānda   nolikt pie vietas

Ma tǟnda panāb, la’z ta īegõ paikõl. KK77 a   Es viņam lieku, lai viņš paliek uz vietas.

Ma pidāb ibīzt paikõl. KK77 a   Es apturu zirgu.

Mie’rrõ lē’mi īeb paikõl. EV4   Iešana jūrā paliek spēkā [~ uz vietas].

	


						
paikõl īedõ * v com
  apstāties, palikt uz vietas
	


						
pāina 1 s *46
  lietuvēns

tulāb pǟlõ neme pāina   uzmācas kā lietuvēns

Ta vȯļļi nǟnd painõ.   Viņš esot redzējis lietuvēnu.

Jegaī’d kalāmī’e tubā nūrkas nemē pāina kikīz mǭmī’ed perīmī’ed pakkõld kuoț. VS35   Katra zvejnieka istabas stūrī kā lietuvēns tupēja latviešu saimnieku pakulu maiss.

	


						
pāina 2 s *46
(a)   spiediens (b) lingv.   uzsvars
	


						
pāinaltõ vt ¤53a
  nomākt, nospiest
	


						
pāinatli adj *188
  nomācošs, nospiedošs

pāinatli je’mmit K91   nospiedošs vairākums

	


						
pāinatõ vt ¤53a
(a)   mocīt (b)   uzsvērt
	


						
pāinatõks s *193
  tirāža
	


						
pāindatõ vt ¤53a
  liekt
	


						
paindli adj *187
  lokans
	


						
paindõ vi ¤47
  liekties
	


						

Redzami 9251 - 9299 no 16043 šķirkļiem