Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 9201 - 9249 no 16043 šķirkļiem

ȭ’gimi s *188’
  sūrstēšana
	


						
ȭgõ vi ¤49
  kvēlot

Sidūd ȭgõbõd.   Ogles kvēlo.

Tu’lsõ rǭda īrgõb ȭgõ.   Ugunī dzelzs sāk kvēlot.

	


						
ȭ’gõ vi ¤51
  sūrstēt, kaist

Kurksõ ȭ’gõb.   Rīkle sūrst.

Kurk ȭ’gõb. KK78.3   Kakls iekaisis

	


						
ȭ’gt s *137’
  gaiss

lǟlam ȭ’gt E IVe   sasmacis gaiss

Āinagi kūož mǭīlmas, kus ka’ļḑi vejūb ȭ’gts. E IB   Vienīgā vieta pasaulē, kur zivis ķer gaisā.

	


						
ȭ’gt|balōn s *151
  gaisa balons
	


						
ȭ’gtõ vt ¤0
  -
	


						
(a)   pareizs

Kaibimizt āt õigizt. J17   Sūdzības ir pareizas.

(b)   taisnīgs, godīgs

Õigi u’m, kis rõkāndõb õigizt.   Godīgs ir [tas], kas runā taisnību.

(c)   patiess

õigi sieldõm Jh1.9   patiesa gaisma

(d)   taisns  Mt1.19
	


						
õigi|kēra s *43
  pareizrakstība
	


						
õigim s *0
  pareizība
	


						
õigistõ vt ¤53a
  attaisnot  EA

Ja kovālõz sǭb õigistõd le’b tä’m tīed. Mt11.19   Un gudrība tiek attaisnota caur tās darbiem.

Si’n sõnād pie’rrõ sǭd sa õigistõd. Mt12 37   Pēc saviem vārdiem tu tiec attaisnots.

	


						
õigistõb adj *153
  attaisnojams
	


						
õigit s *136
  taisnīgums  Lk1.75
	


						
õigiz s *189
(a)   taisnīgums (b)   tiesība

Di’drõk mīnd eņtš rentnikā õigizt sadā rubīļ je’dst Sūr Pētõrõn. Mv   Didriķis par simts rubļiem pārdevis savas nomnieka tiesības Dižpēterim.

	


						
õigli adj *187
  tiesisks
	


						
õigõm s *153
(a)   tiesība (b)   taisnība

laps õigõm 8Ro23   bērna taisnība

	


						
ȭlastimi s *188
  līksmošanās
	


						
ȭlastõ vi ¤53a
  līksmoties, gavilēt

Neitsõd ȭlastõbõd.   Meitas gavilē.

	


						
õ’ldzi adj *187’
  spožs, spilgts

õ’ldzi va’l   spilgta gaisma

õ’ldzi ǭ’rõn   spilgta drāna

õ’ldzi kǭra   spilgta krāsa

õ’ldzi siņņi   gaiši zils

	


						
õldzistiz adv
  spoži, spilgti
	


						
õldzõ adj *118
  spožs, spilgts

õ’ldzõ pǟvaļikki   spoža saule

õ’ldzõ sūormõks   spožs gredzens

Õldzõ ki’v pǟl sǭmal ä’b kazā.   Uz spoža akmens sūnas neaug.

	


						
õldzõ|ki’v s *59
  dārgakmens
	


						
õldzõm 1 s *153
  spožums, mirdzums

õldzõmt nǟ’dõ   redzēt mirdzumu

	


						
õldzõm 2 s *153
  rota
	


						
ȭlgimi s *188
  mirdzums
	


						
  spīdēt

Suoļg ȭlgõb.   Sakta spīd.

Lä’bsõ ȭlgõb tu’ļ.   Logā spīd uguns.

	


						
õ’lgõ 2 vi ¤51
  mirdzēt
	


						
ȭlma s *46
  atloks, svārku vai mēteļa stūris

a’m ȭlma   svārku atloks

jak ȭlma   jakas atloks

Ta u’m sǭnd midēgõst ȭlman alā – ta u’m lǟlam.   Viņa ir dabūjusi kaut ko zem atloka – viņa ir grūta.

	


						
ȭlõks s *192
  -
	


						
õ’m s *76
  saprāts

ä’b ūo õ’mmõ pǟsõ 79/4   nav prāta galvā

	


						
  dobums

ȭnis jelājizt   dobumos mītošie

	


						
ȭnõ vt ¤49
  izdobt

Tektār vȯ’ļ ī’dst pūstõ mȯļd vīțõ ȭndõt. 151.1/19   Piltuve bija no viena koka gabala kā sile izdobta.

	


						
Ǭņa l *0
(sēta)   Kalši, Vecaņņi
	


						
Irē
< KāltsaOņā

Kōrand Irail. Sēta Mazirbē.

Viena no senākajām Mazirbes sētām, kura minēta jau 1731. gada Dundagas vaku grāmatā kā Wetz Anne Marting. 1826. gada revīzijas sarakstā Wetzang (Vecaņņi) saimnieks ir Ansis, kurš 1834. gadā pieņēma uzvārdu Stefenberg. 1813.–1834. gada Irbes baznīcas draudzei piederīgo sētu sarakstā parādās arī Kalšu (Kalshe) nosaukums. 1935. gada tautskaites dati liecina, ka Kalšos joprojām dzīvo Stefenbergu ģimene – Pēteris ar Annu un dēlu Augustu. Saimniecība ir liela, uz tās zemes ir vēl Kalšu mazmāja un Kalšu vaļinieku māja. 1939. gada skaitīšanas dati rāda, ka Vecaņņus-Kalšus apsaimnieko rentnieks Jēkabs Jago.

Ǭņa tarā mä’g l com
	


						
Irē

Kȭnka Irail. Kāpa Mazirbē.

õpkāz s *162
  kuilis

Õpkõ vȯzā vāinõb.   Kuiļa gaļa smird.

	


						
Ǭpš|beḑḑõr kāngard l com
	


						
Pitrõg

Piškīzt kāngard jetāmõd vaizõ, siz um ka mingi piški sūo ja nei ne lǟbõd jeddõpēḑõn. Mazi kangari starp atmatām, tad ir arī kāds mazs purvs, un tā tie iet tālāk.

õrā s *39
  āzis
	


						
õrā|kard s *94
  āža smaka
	


						
ȭrbimi s *188
  dilšana
	


						
ȭrbõ vi ¤49
  dilt, noberzties

jarā ȭrbõ   izdilt

Bikšõraigā võib vȱlda jarā ȭrbõn.   Bikšu stara var būt izdilusi.

	


						
ȭrbõm s *152
  berze
	


						
ȭrikšõ 1 vt ¤53a
(a)   berzēt

Ta ēņtšta ȭŗikšiz pū kilgs. 152.1/5   Viņš berzējās gar koku.

(b)   kasīt
	


						
ȭrikšõ 2 vi ¤53a
  berzēties

Kȭr ȭrikšõb.   Ritenis berzējas.

Pūd ȭrikšõbõd.   Koki berzējas.

Kieuž ȭrikšõb.   Virve berzējas.

	


						
ȭŗdõb|kušt s *62
  vīkšķis
	


						
ȭŗõ vt ¤49
(a)   berzt, berzēt,

kädūd va’isõ ȭŗõ   berzēt rokās

lemḑõkst ȭŗõ   berzt slauceni

pȭrandt ȭŗõ   berzt grīdu

Ta ȭŗõb raigād tūorõks. KK77b   Viņš noberž ciskas jēlas.

Kǟnga ȭŗõb jālga kațki. KK78a36   Kurpe noberž kāju pušu.

(b)   braucīt, masēt (c)   -
	


						
õ’ŗštõ vt ¤53’
(a)   rīdīt

Ta õ’ŗštõb pi’ņņõ.   Viņš rīda suni.

Ta õ’ŗštiz tuoiz rištīng pǟlõ pi’ņ. KK78   Viņš uzrīdīja otram cilvēkam suni.

(b)   kaitināt

Ta õ’ŗštõb pi’ņņõ sovāks.   Viņš kaitina suni ar spieķi.

	


						
õ’v s *120
  tele

Õ’v u’m seļļi pūolka’zzõn.   Tele ir tāda pusizaugusi.

	


						
õvā s *39
  straume

kierdi õvā   ātra straume

Tämpõ vȯ’ļ kangtõ õvā.   Šodien bija stipra straume.

Lǭja lǟ’b perīņ õ’vvõ.   Laiva iet pa straumi.

	


						
õvāstõ vt ¤53a
  aiznest ar straumi
	


						
õvātõ vt ¤53a
  pludināt
	


						
õvātõks 1 s *193
  straume, plūdums
	


						

Redzami 9201 - 9249 no 16043 šķirkļiem