Se u’m o’vstõb je’ddõpanmi.
kaffetas ǭz
kīela ǭz
lambõd ǭzgald
sigād ǭzgald
vāškizt ǭzgald
Ozolnieki kā lībietes Katrīnes Zēbergas jaunsaimniecība celta 1930. gadu I pusē. Latvijas brīvvalsts gados te iegriezās profesors Lauri Ketunens un igauņu folklorists Oskars Loritss, bet padomju gados – profesori Pauls Ariste, Eduards Vēri un citi igauņu pētnieki. Līdz aiziešanai mūžībā 1964. gadā Katrīne Zēberga Ozolniekos bija galvenā lībiešu teicēja. Pēc tam lībiešu valodas un tradīciju popularizēšanu savās rokās pārņēma viņas meita Paulīne Kļaviņa. Ozolniekos līdz savai nāvei 1974. gadā dzīvoja arī Paulīnes brālis Jānis Zēbergs, kas bija labs vietējās dzīves pārzinātājs un ziņu sniedzējs igauņu pētniekiem. Paulīne Kļaviņa (1918–2001) bija viena no nedaudzajām lībietēm mūsdienās, kam lībiešu valoda bija pirmā un līdz mūža galam palika arī galvenā. Paulīne Vaides Ozolniekos bija iekārtojusi lībiešu māju-muzeju, kurā bija savākta lībiešu sadzīves priekšmetu kolekcija. 2000. gadā P. Kļaviņa to dāvināja Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam.
Ȭ’dõgižis mēg sīem kaffe, lȭinagizt pierāst ma vȯstīz vȯ’zzõ.