Lībiešu-latviešu-igauņu vārdnīca

Produkcijas vide (prod user)

Vārdi

ǭŗa s *44

(a) suka

●

Ǭŗaks pū’dstõb ǭ’riņi. Ar suku tīra drēbes.

(b) etn. suseklis

●

Vanāst ǭŗaks sigīz pǟdõ. Senāk ar susekli sukāja galvu.

●

Kikkõn u’m sūr ǭŗa. Gailim ir liela sekste.

(d) jumta kore

●

Pivālindõn u’m taļ ǭŗa pǟl piezā. Stārķim uz kūts kores ir ligzda.

(e) sēklis

●

E’žmi ǭŗa, tuoi, kuolmõz, laigā ǭŗa; ǭŗa pǟl u’m laid ve’ž. Pirmais sēklis, otrais, trešais, platais sēklis; uz sēkļa ir sekls ūdens.

Lǭja sai ǭŗad pǟl immar eitõd. E id Laiva tika uz sēkļiem apgāzta.

Ǭŗad valābõd. 86.58 Sēkļi bango.

ǭŗa|baļk s *94a

etn. bendele, kores baļķis

ǭŗa|laint s *97

krasta bangas

ōŗandõks s *193

kliedziens, klaigas

●

Vȯ’ļ kūldtõb ōŗandõks ja rǟkandõks. Bija dzirdamas klaigas un brēka.

ǭŗa|vȯŗž s *113

etn. kores lata

ǭŗikš s *194

sars

♦

sigā ǭŗikšt cūkas sari

ǭŗikšt pistõ sari stāvus

osāgimi s *188

apjukums

●

Tä’m siļmši neiz osāgimizt. Viņa acīs redzēja apjukumu.

Tä’m siļmši vȯ’ļ nǟ’dõb osāgimi. Viņa acīs bija redzams apjukums.

osāgõ vi ¤49

apjukt

●

Jǟkõb osāgiz mierjemā rõkstõ. Jēkabs apjuka no jūras mātes runas.

Oskar h *0 LVVK

Oskars

Ōst l *131

(ciems) Aizklāņi

Ost|kilā l *39

(ciems) Oste

⭣ Ūdõl

Ōst|ūrga l *46

(strauts) Aizklāņupe, Aizklāņu valks

Otā l *0

(sēta) Otti

⭡ Pitrõg

Kōrand Pitrõgõl. Sēta Pitragā.

Vecsaimniecība Otti zināma vismaz no 1826. gada revīzijas datiem. 1900. gadā sētu no Dundagas barona izpircis latvietis Kārlis Strautmanis (1854), viņš arī 1923. gadā apsaimniekoja 75 pūrvietas lielo Ottu sētu. Tur tolaik dzīvojuši 16 iemītnieki un bijušas 4 ēkas – divas dzīvojamās mājas, kūts un rija. 1935. gadā Ottos joprojām mitinājās Strautmaņu ģimene. Mūsdienās senajā mājvietā uzcelta jauna māja – Jaunotti.

oudiji s *176

perētājs

♦

oudiji kanā vista perētāja

oudõ ¹ vt ¤48

perēt

●

Kanā tǭ’b oudõ. Vista grib perēt.

Kanā ōdõb kaņkiži kuolm nädīļt, amād sǭbõd ulzõ oudtõd. KK78b9 Vista perē cāļus trīs nedēļas, visi tiek izperēti.

oudõ ² vi ¤47

(a) sautēties

●

Vȯzā ōdõb kōgiņ, si’z ä’b ūo ma’gḑi. KK78b9 Gaļa ilgi sautējas, tad nav garšīga.

(b) sust, izsust

●

Vīļa ōdõb ulzõ. Labība izsūt.

●

Mis sa ōdõd! Ko tu sūti!

oudõ ³ vt ¤1 C_LELS-5

rakt

oudõn adj *219

izsutis

●

Varbõd īebõd oudõnõks. KK78b9 Kāju pirksti kļūst izsutuši.

oudõn|kostā s *42

guļava

ougļõz s *171

auglis

●

Ougļõd attõ umārd või mǭŗad, mis attõ sīedõb. KK78b21 Augļi ir āboli vai ogas, kas ir ēdamas.

ougust s *136

augusts

●

Ougust u’m perri sõ’vkū. Augusts ir pēdējais vasaras mēnesis.

ouk s *98

(a) bedre, gramba

♦

tõvā ouk dziļa bedre

●

Riek pǟl u’m tõvā ouk. Uz ceļa ir dziļa bedre.

Kis tuoizõn oukõ kōvab, se ī’ž sīņ sizzõl sadāb. Kas citam bedri rok, pats tajā iekšā iekrīt.

(b) caurums

♦

sūr ouk liels caurums

ouki adj *185

caurs

●

Lǭja vȯ’ļ ouki KK78b49 Laiva bija caura.

Sukā u’m ouki, sǟ’l u’m pǟgiņ ōkidi sizāl. EH74.16 Zeķe ir caura, tajā ir daudz caurumu.

Oukõn vȯ’ļ jū’rõ pandõt seļļi ouki pū. 151.1/20 Pie cauruma bija pielikts tāds caurs koks.

oukli adj *187

caurumains

●

A’ž kuoț sugūb ouklizõks, si’z tǟnda võib paikõ vi’zzõ. Ja maiss kļūst caurumains, to var aizlāpīt.

ouklimi adj *188

caurumains, bedrains

♦

ouklimi krīzdõg caurumains lakats

ouklimi nīt bedraina pļava

ouklimi riek bedrains ceļš

Oukõd|sūo|vigā l *19

⭡ Irē
> Ōkõd|sūo|vigā

Vigā Irāj ležgõl. Viga Mazirbes tuvumā.

Se um seļļi ouklimi. Tā ir tāda bedraina.

o’unõ|mǭŗa s *44

(Rubus idaeus) avene

♦

mustā o’unõmǭŗa EIIIg kazene

vālda o’unõmǭŗa baltā avene

o’unõ|mǭŗa|pȭzõ s *118

aveņkrūms EIIIg

o’unõ|mǭŗa|vaŗž s *113

avenes dzinums EIIIg

o’unõ|pȭzõ s *118

aveņkrūms KK78a5

o’unõz s *173’

(Perca fluviatilis) asaris

●

O’unõz u’m jõvā kalā. Asaris ir laba zivs.

Pētõrjǭras u’m o’unidi. Pēterezerā ir asari.

our s *122

tvaiks, garaiņi, suta

ourimi s *188

tvaikošana

our|kuo’ig s *60

tvaikonis

our|lǭja s *23

our|mašīn s *151

tvaika mašīna

ourõ vi ¤49

tvaikot

♦

jarā ouŗõ iztvaikot

ouŗ s *128

tvaiks, garaiņi, suta

●

Ouŗ tūgõb. Garaiņi kūp.

Padāst nūzõb ouŗ. No katla ceļas garaiņi.

ouŗimi s *188

bļaušana, aurošana

ouŗ|kuo’ig s *60

tvaikonis

●

Mi’n tǭți pūŗtiz ouŗkuo’ig pǟl. Mans tēvs brauca uz tvaikoņa.

ouŗ|mašīn s *151

tvaika mašīna

●

Kuoigīd īrgizt a’jjõ ouŗmašīnõd. E ie Kuģus sāka dzīt tvaika mašīnas.

ouŗõ vi ¤42

kliegt, bļaut, brēkt, aurot

●

Ta ōŗõb ne’iku kurk ke’ržõb. KK77 a Viņš bļauj tā, ka rīkle plīst pušu.

Ta ōŗõb amāl kurkõl. Viņš bļauj pilnā rīklē.

Ōŗõb kui mõtsāli. KK78a20 Auro kā mežonis.

Ōŗõb ne’iku pūoraz tarā va’is. KK78a23 Bļauj kā sētā iestrēdzis sivēns.

Mis sa ōŗõd? Ko tu bļausties?

Kis sǟ’l ōŗõb? Kas tur bļaustās?

Mī’ed ouŗõbõd. Vīri bļauj.

Alā ouŗ! Nekliedz!

ouŗtõ vt ¤53a

tvaicēt

♦

ǭ’rõnt ouŗtõ tvaicēt drēbi

●

Lǭja mēstard ouŗtizt dēļidi. Laivu meistari tvaicēja dēļus.

Oustār|lānka l *46

(pļava) Austerlunka

⭡ Īra

oustõr s *0

(Ostreoida) austere

outō s *90

auto, automašīna

♦

viedām outō E IE kravas auto

●

Ta vȯstīz ūd outō. Viņš nopirka jaunu auto.

= outō|mašīn

outō|bǭz s *131

autobāze

outō|bus s *123a

autobuss

♦

outōbussõd ī’timi 2L8 autobusu satiksme

outō|bus biļet ^* term

autobusa biļete

outō|bus jū’odiji ^* term

autobusa vadītājs

Whatever method you chosse,these nine will make you re-think theway you craft healines Why? Because they all have points in that are worth from a point of view.

Vārdi

Avoti