Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 8851 - 8899 no 16043 šķirkļiem

nūškõ vt ¤53b
(a)   ost, saost

kardõ nūškõ   saost smaržu

(b)   ostīt

Ta nūškõb puțkõzt.   Viņš osta puķi.

(c)   okšķerēt

Saksād ke’it pi’ds kǭrandidi nūškõs.   Vācieši staigāja pa mājām okšķerēdami.

(d)   šņaukt

tabākt nūškõ   šņaukt tabaku

	


						
nūškõrtõ vt ¤53a
  ošņāt, ošņāties

Pi’ņ pi’ds mǭdõ nūškõrtõb tī’edidi. KK78b8   Suns pa zemi ošņā pēdas.

	


						
nuššõ vt ¤36
  pāroties

Lūomõz nušūb, si’z ta lǟ’b ja tūoizta ratstāb. KK78b8   Dzīvnieks pārojas, tad viņš iet un aplec otru.

	


						
nūšt s *131
  vīkšķis
	


						
nutāji s *175
(a)   saucējs

nutājiz ēļ kǭgars   saucēja balss tuksnesī

(b) mat.   saucējs
	


						
nutām|merk * s *94a
  izsaukuma zīme
	


						
nutām|sõnā s *18
 lingv.   izsaukmes vārds  E II8
	


						
nuttõ vt ¤19
(a)   saukt, dēvēt

Kui tēḑi nutāb?   Kā jūs sauc?

Tǟnda nutāb Līzõks.   Viņu sauc par Līzi.

(b)   saukt, aicināt

a’bbõl nuttõ KK78b8   saukt palīgā

	


						
nuttõb s *153
  iesauka

Sūr Pētõr vȯ’ļ tä’m nuttõb.   Dižpēteris bija viņa iesauka.

	


						
nuțīkšiji s *176
  okšķeris
	


						
nuțīkšõ vt ¤53a
  okšķerēt, okšķerēties

Pi’ņ nuțīkšõb pi’ds lūomõ tī’edidi.   Suns okšķerējas pa zvēra pēdām.

	


						
nūzimi * s *188
(a)   celšanās, paaugstināšanās, kāpums (b)   izcelšanās
	


						
nūzmõd s Pl *0
  jaunsaimniecība
	


						
nūzõ vi ¤49
(a)   celties

i’lzõ nūzõ   piecelties

istām nūzõ   piecelties sēdus

jālga pǟl nūzõ   piecelties kājās

Pǟva nūzõb, kū ka nūzõb. KK78b8   Saule lec, mēness arī lec.

Tōvaz nūzõb.   Vētra ceļas.

Tūļ nūzõb.   Vējš ceļas.

Jēzõs nūziz i’lzõ. KK78b8   Jēzus augšāmcēlās.

Ūondžõl nūzõb u’nstõ i’lzõ. KK78b8   No rīta ceļas no miega.

Sa nūzõd istām, ä’d nūzõ jālga pǟl. KK78b8   Tu piecelies sēdus, nepiecelies kājās.

Pițkīzka’briki nūzõb i’lzõ - tik, tik. 85/1   Mērkaziņa ceļas augšā – tik, tik.

(b)   rūgt

Mī’kõl nūzõb i’lzõ tīemī’ekõks või ne’iī’ž. KK78b8   Mīkla rūgst ar raugu vai tāpat.

(c)   izcelties

Ä’b ūo tieudtõb, kust ta u’m nūzõn. KK78   Nav zināms, no kurienes viņš cēlies.

	


						
nužīņtõ vi ¤53a
  noņemties, nopūlēties

Amādõn ä’b viedāst, ta sǟ’l nužīņtõb je’ddõpē’ḑõn. KK78b68   Visiem neveicas, viņš tur pūlas tālāk.

Ī’ds kūožõs set nužīņtõb, agā ä’b nǟ’, mis ta vȯlks jarā tī’end. KK78b68   Vienā vietā tikai noņemas, bet neredz, ko viņš būtu izdarījis.

	


						
nu’žžõ vt ¤29
(a)   savilkt

Ta nužūb nõ’ggõlõks tšuppõ ǭ’rõnt, viedāb ku’bbõ. KK78b8   Viņš savelk ar adatu kaudzē drānu, savelk kopā.

(b)   miegt

siļmi nu’zžõ   miegt acis

	


						
ņammõ vt ¤50
  košļāt
	


						
ņämmõ vt ¤50
  košļāt
	


						
ņäm-ņäm intj
  ņam-ņam
	


						
ņäpā 1 s *41
  galiņš

kurk|ņäpā kurgunibu ▫ ūka

	


						
ņäpā 2 s *41
  tauku dziedzeris (putniem)

Kanān u’m tabār pǟl ņäpā, kustõ ta pīkstõb ulzõ siedā ra’zzõ, missõks ta vȭidab eņts tūrgidi. 86a66   Vistai uz astes ir tauku dziedzeris, no kura tā izspiež tos taukus, ar kuriem ieziež savas spalvas.

	


						
ņäpīkšõ vt ¤53a
  knibināt

Ku ma midēgõst ņäpīkšõb sūormõdõks, ma ä’b kīsk, ma kǭ’ļõb ja rǭžki ne’i. 86a66   Ja es kaut ko knibinu ar pirkstiem, es neplēšu, es taustu un nedaudz tā.

	


						
  ņau (kaķa ņaudēšana)
	


						
ņäugõ vt ¤49
  košļāt

Ma ņäugõb set, ä’b sīe jarā. KK78b9   Es tikai košļāju, neapēdu.

	


						
ņäugõz adj *171
  ņerga
	


						
ņogā s *39
(a) bot.   lapas austiņas (b)   pārāk maza vai savainota zivs
	


						
ņurdõ vi ¤47
  ņurrāt, murrāt

Kaš ņurdõb ņurrā-ņurrā KK78   Kaķis murrā ņur, ņur.

	


						
ņurrā intj
  ņur
	


						
ņurrā-ņurrā intj C_LELS-3
  ņur, ņur
	


						
  o, oho
	


						
obāļi 1 s *188
  nokavējies, vēls  Hb12.15
	


						
obāļi 2 adj *188
  vēls

obāļi raņg   vēlais vilciens

obāļi kilāli   vēls ciemiņš

obāļi vāški   vēlu dzimis teļš

obāļizt na’ggõrd   vēlie kartupeļi

	


						
  vēls

obāz āiga   vēls laiks

obāz ȭ’dõg   vēls vakars

obāz si’gži   vēls rudens

obāz sõ’vvõ   vēla vasara

	


						
obāz ȭ’dõg * fras
  vēls vakars
	


						
obāztõ vi ¤53a
  nokavēties, nosebot

obāztõ raņgõ   nokavēt vilcienu

Alā obāzt kīla!   Nenokavē sēju!

	


						
o’bb-obīņ adv
  vēlu, vēlu

ȭ’dõn o’bb-obīņ VS34   vēlu, vēlu vakarā

	


						
o’bbõ adv
  vēlu

īedõ o’bbõks   nokavēties

	


						
ǭ’biļ s *223’
(a) (Trifolium)   āboliņš

jõugõ ǭ’biļ ~ ǭ’gi ǭ’biļ   brūnais āboliņš

vālda ǭ’biļ   baltais āboliņš

Rāndas ǭ’biļt kīliz vä’ggi veitõ, sīest jõugis mǭsõ se jõvīst ä’b kazā.   Jūrmalā āboliņu sēja ļoti maz, jo smilšainā zemē tas labi neaug.

(b) (Anthyllis)   pērkonamoliņš

rānda|ǭ’biļ harilik koldrohi ▫ brūču pērkonamoliņš

(c) (Medicago)   lucerna

vī’ri ǭ’biļ   zeltainais āboliņš

vī’ri ǭ’biļ   dzeltenā lucerna

	


						
ǭ’biļ|pǟ s *14
  āboliņa galva  TL78I49
	


						
obīņ adv
  vēlu

ȭ’dõgõd obīņ VS35   vēlu vakaros

	


						
objekt * s *136
  objekts
	


						
obligāt adj *127
  obligāts
	


						
obligāti adj *0
  obligāts
	


						
  aube
	


						
(Populus tremula)   apse

Ve’ržõb nemē ǭbõ lē’ḑ.   Trīc kā apses lapa.

Ǭbõst vaŗž u’m li’bḑi.   No apses taisīts kāts ir glums.

	


						
ǭbõ|päkā s *41
(Leccinum aurantiacum)   parastā apšubeka
	


						
  apse
	


						
ǭbõ|sēņ s *206
(Leccinum aurantiacum)   parastā apšubeka
	


						
ōda s *38
  kaps

tõvā ǭda   dziļš kaps

oudõ kovvõ   rakt kapu

	


						
ōda|kōvaji s *175
  kapracis
	


						

Redzami 8851 - 8899 no 16043 šķirkļiem