Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 8651 - 8699 no 16043 šķirkļiem

Nītõb|sūo vigā l com
	


						
Sǟnag

Vigā Sǟnagõl. Viga Saunagā.

nītsiņtõ vt ¤53a
  iznīcināt

Sīe ažā, lūomõ nītsiņtõb jarā; ku ä’b ūo vajāg, si’z u’m kǭ’tõmõst ja tī’emõst, ku je’mmitit ä’b ūo. KK78b6   To lietu, dzīvnieku iznīcina; ja nevajag, tad jāpazaudē un jādara [tā], ka vairāk nav.

Plakīdi ä’b või ne’i kievāmstiz nītsiņtõ.   Blaktis nevar tik viegli iznīcināt.

	


						
Nītsõr l *0
(sēta)   Nīcari
	


						
Pizā

Nītsõrõl, Nītsõrõl, Nītsõrõld

Kārand Piza kilas. Sēta Miķeļtorņa ciemā.

Nīcari zināmi jau kopš 18. gs. II puses. 1881. gadā Nīcaros saimniekojas Janis Kāpbergs ar sievu Annu. 1935 gadā Nīcaru saimnieki bija Līze (dz. Kāpberga, Jaņa meita) un Pēteris Jursoni. Nīcaros dzīvoja arī Līzes brālis Didriķis Kāpbergs. Saimniekošanu Nīcaros turpināja Jursonu dēls Alberts. Padomju laikos Nīcari acīmredzot bija bezsaimnieka māja, jo to ap 1976. gadu no ciema izpildkomitejas nopirka ansambļa "Līvlist" dziedātāja Ausma Liepa.

Nītšīer l *122
	


						

Nītšierõ, Nīšīersõ, Nītšīerstõ

Īra joug kõur Lūž kilā ležgõl; sǟl vȯļțõ seļļizt nītõd ka. Irbes upes līkums Lūžņas ciema tuvumā; tur bija arī tādas pļavas.

Nittõl l *0
(sēta)   Niteļi
	


						
Pitrõg

Kōrand Pitrõgõl. Kōrand kūožõs um vȯnd nīt. Sēta Pitragā. Sētas vietā bijusi pļava.

Niteļu sēta Irbes draudzes baznīcas grāmatā pirmo reizi minēta 1741. gadā. Kopš 19. gs. Niteļu sēta saistīta ar lībiešu Dišleru dzimtu. 1903. gadā mājas no barona izpirka Klāvs Dišlers. 20. gs. sākumā Niteļos bija vējdzirnavas, tās vācieši nojauca Pirmā pasaules kara laikā. 1923. gada lauksaimniecības skaitīšanas dati rāda, ka Niteļu saimnieks bija Pēteria Dišlers. Viņam piederējušas 72 pūrvietas zemes, divas dzīvojamās ēkas, kūts, divi šķūņi. Sētā mituši 10 cilvēki. Arī 1939. gadā Niteļu saimnieks bija lībietis Pēteris Dišlers ar ģimeni.

Nīt|vigā l *19
(viga)   Nītviga
	


						
Kūolka

Vigā Kūolka ležgõl. Viga Kolkas tuvumā.

ni’zzi adj *182’
  kviešu-

ni’zzizt jo’vd   kviešu milti

	


						
ni’zzõz s *173’
(Triticum)   kvieši
	


						
nīž s *138
  stāsts

muini|nīž muinasjutt ▫ pasaka

Ta nīžõb nīžõ.   Viņš stāsta stāstu.

Se u’m pitkā nīž.   Tas ir garš stāsts.

Se u’m vanā nīž.   Tas ir vecs stāsts.

	


						
nīžõ vt ¤49
  stāstīt

Ta lǟ’b tuoizõn nīžõm. KK78b6   Viņš iet otram stāstīt.

Ta nīžõb tuoizõn pǟgiņ midāgõst. KK78b6   Viņš stāsta otram daudz visu ko.

	


						
nīžõm s *152
  stāstījums
	


						
  nu

No, mis sa kītõd!   Nu, ko tu teiksi!

	


						
nōbõl adj *219
  smalks, elegants

Sūrdizāndõd vȯ’ļtõ nōbõld. 86a66   Lielkungi bija smalki.

	


						
nǭbõrg s *136
  kaimiņš
	


						
nodāl s *217
(Urtica)   nātre  85/6

rōda|nodāl raudnõges ▫ sīkā nātre;

sūr|nodāl kõrvenõges ▫ lielā nātre;

vālda|nodāl ▫ 

	


						
nǭ’g|gēr s *122
  ādminis  Ap9.43
	


						
nǭ’gi adj *187’
  ādas-

nǭ’gi kuoț   ādas maiss

nǭ’gizt kindõd   ādas cimdi

	


						
nǭ’gõ s *118’
  āda

nǭ’gõ (~ nǭ’gidi) gērõ   ģērēt ādu (~ ādas)

nǭ’gõ tǭmiņtõ   miecēt ādu

nǭ’gõ vien’tõ   stiept ādu ~ lāpīt slinkumu

eņtš nǭ’gõ vȯidõ   sargāt savu ādu

kas või nǭ’gõst ulzõ pu’ggõ   līst vai no ādas ārā

Pǭļaz nǭ’gõ pidāb lūd ku’bsõ. KK77 a   Plika āda satur kaulus kopā.

Kengšepād vie’ntizt nǭ’gõ lāista pǟl. 86a66   Kurpnieki stiepa ādu uz liestes.

Ma āndab tä’mmõn nǭ’gõ pǟlõ. KK77 a   Es sadodu viņam pa ādu.

Ma tī’eb tä’m nǭ’gõ tuļīzõks. KK77 a   Es sakuru viņam pirti [~ pataisu viņa ādu karstu].

Nǭ’gõ vie’ntimi u’m lāškantimi.   Slinkuma lāpīšana [~ ādas stiepšana] ir slinkošana.

Nǭ’gõ võtāb jarā.   Āda tiek noņemta.

	


						
no’j s *72
  balsts
	


						
nojā|pūd s *12
  margas

Pie’rrõ te’imõ nojāpūd ka kilgõ. J14   Pēc tam uztaisījām margas arī klāt.

	


						
no’jjõ vi ¤29
  atbalstīties, atslieties

Ma nojūb vastõ sainõ.   Es atbalstos pret sienu.

	


						
no’jjõl adv
  būt pieslietam

No’jjõl no’vvõb. 86a67   Atpūšas atbalstījies.

	


						
nǭļa s *44
  joks

naļļõ tī’edõ   jokoties

nǭļa pierāst   pa jokam, joka pēc

nǭļaks pi’ddõ   uzskatīt par joku

Nǭļa īeb nǭļaks.   Joks paliek joks.

Se u’m seļļi knaš nǭļa.   Tas ir tāds skaists joks.

Ta naļļõ i’z mūošta. J13   Viņš jokus nesaprata.

	


						
nǭļa|pūlka s *46
  -
	


						
nǭļa|rõk s *79
  joku stāsts
	


						
nǭļatõ 1 vt ¤53a
  uzjautrināt

Nǭļatõb tǟnda, tī’eb jū’okõ. KK78b7   Viņu uzjautrina, taisa jokus.

	


						
nǭļatõ 2 vi ¤53a
  jokot, jokoties
	


						
nǭļatõks s *193
  jokošanās
	


						
nǭļaz adj *167
  jocīgs
	


						
noļgõ vt ¤37
  siekaloties

jarā noļgdõd sū, lȭga KK78b7   nosiekalota mute, zods

	


						
noļpõ vt ¤47
  laizīt, aplaizīt, nolaizīt

Kīelkõks nūolõb, nōļpõb. KK78b7   Ar mēli laiza, aplaiza.

	


						
nomēn s *0
  nomens
	


						
nominatīv * s *127
 lingv.   nominatīvs
	


						
  mūķene
	


						
nonǟ intj
  nu jā
	


						
nō-o intj
  ūja
	


						
nopkõ vt ¤53a
  plūkt

Mǭŗidi nopkõb, kīskõb. KK78b7   Ogas plūc, rauj.

	


						
nǭra s *44
  nāra
	


						
norāstõ vt ¤53a
  nokāst

norāstõb na’ggõrd pǟld vie’d jarā KK78b7   nokāš no kartupeļiem ūdeni

	


						
norātimi s *188
  nosusināšana

Piškimizt jougūd kȭlbatõbõd set nītõd ja tarād norātimizõks. E ic   Mazākas upītes lieto tikai pļavu un lauku nosusināšanai.

	


						
norātõ vt ¤53a
(a)   nosusināt (b)   notecināt
	


						
Norenberg h *0 LVVK
  Norenbergs
	


						

Name is pronounced according to Latvian pronunciation.

norm s *94
  norma
	


						
normāl adj *217
  normāls  85/1
	


						
no’rrõ vi ¤29
(a)   izsūkties, aizsūkties

Ve’ž norūb jarāndõz kažīz kūožõstõ. KK78b7   Ūdens aizsūcas projām no slapjās vietas.

(b)   uzsūkties
	


						
nǭrst s *0
  nārsts
	


						
Norvēgij l *121
(valsts)   Norvēģija
	


						
norvēgõz s *173
  norvēģis
	


						
nǭskiļ s *222
  īlens

ne’iku nǭskiļõks siskāb KK78b27   dur kā ar īlenu

	


						
notār s *217
  notārs  86a2
	


						

Redzami 8651 - 8699 no 16043 šķirkļiem