Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 8451 - 8499 no 16043 šķirkļiem

nǟlgastõ vt ¤53a
  badināt, mērdēt badā

Ta nǟlgastiz eņtš nī’emidi.   Viņš mērdēja badā savas govis.

Nǟlgastõb rištīng ēņtšta, ä’b tarm sīedõ; nǟlgastõb rištīng tūoizta, ä’b tarm andõ. KK78b9   Cilvēks badina sevi, negrib ēst; cilvēks mērdē badā citu, negrib dot.

	


						
nämād gr
  viņi
	


						
nǟmi s *187
  parādība  EA
	


						
nǟmõt adj *126
  neredzams

nǟmõt ja’g E3 a   neredzamā daļa

	


						
nǟna s *43
(a)   sievietes krūts (b)   pups

Vizād nǟnad ja veitõ semḑi. FŽ88.35   Cieti pupi un maz piena.

	


						
nǟnad s Pl *0
  sieviešu krūtis
	


						
nǟna|tutkām s *151
(a)   krūtsgals (b)   pups  FŽ88.35
	


						
näpīkšõ vi ¤53a
  knibināties
	


						
 med.   miežgrauds

Tä’mmõn kazīz nǟr silmõ. 79/5   Viņam izauga miežgrauds acī.

Tä’mmõn u’m nǟr sīlmas.   Viņam ir miežgrauds acī.

	


						
närā s *39
  grēmas
	


						
nä’r|āina s *36
(Polypodium vulgare)   parastā saldsaknīte
	


						
närāz s *189
  grēmas
	


						
nǟrbandõks s *0
(gentiana)   drudzene
	


						
nǟrbandõks 1 s *193
  atmiršana
	


						
nǟrbandõks 2 s *193
  ģībonis
	


						
närbimi s *188
  ģībonis  EIIIc
	


						
närbõ vi ¤37
  ģībt

Ma nǟrbiz pǟva kä’dsõ, lemmõsõ. KK78   Es noģību saulē, karstumā.

	


						
närbõn adj *219
(a)   vārgs

Rištīng īeb närbõnõks. KK78   Cilvēks kļūst vārgs.

(b)   notirpis, nejūtīgs

närbõn jālga PK74.26   notirpusi kāja

	


						
nǟr|kaš s *69
(a)   sušķis (b)   mērkaķis
	


						
  nervs

närvõd nȭrkuz   vāji nervi

Mi’n närvõd ä’b kāndatõd siedā. KK77 a   Mani nervi to neiztur.

Ta sīeb mi’n närvidi. KK77 a   Viņš ēd manus nervus.

	


						
  skudriņas, trīsas

Närvõd ne’i lǟ’bõd pi’ds sälgõ ne’iku siprikizt. KK77b   Trīsas tā iet pār muguru kā skudriņas.

	


						
närvi adj *187
  nervozs
	


						
närv|kudām s *151
 anat.   nervaudi
	


						
närvõd|nȭrkuz s *0
  nervu vājums; histērija
	


						
närv|sistēm s *127
 anat.   nervu sistēma
	


						
nätski adj *187
  pajēls (par maizi)
	


						
  tie, šie
	


						
  viņi
	


						
neaizmi’rstõl s *219’
(Myosotis)   neaizmirstule  85/5
	


						
negatīv adj *127
  negatīvs
	


						
nēgõz s *172
(Lampetra fluviatilis)   nēģis
	


						
ne’i adv
  tā, tik

ne’i ja ne’i   tā un tā, šā un tā

ne’i sõnāks, kui ka tīedkõks   gan vārdos, gan darbos

ne’i ku   tā ka

ne’i… kui   tā… , ka…

ne’i… kui   kā… tā…

ne’i jõvīst   tik labi

ne’i pǟgiņ   tik daudz

Ak nei!   Ak tā!

	


						
ne’i|ī’ž adv
(a)   tāpat, tāpat vien

ne’iī’ž keņžlõm   tāpat vien pastaigāties

ne’iī’ž nemē   tāpat kā

Ma āndab tä’mmõn ne’iī’ž – ku ma maksõ ä’b võtā. KK77 a   Es dodu viņam tāpat – ja es neņemu maksu.

Ma maksāb tä’mmõn ne’i ī’ž – īlma mingizt tāgiž āndamõst, jõvāst mīelõstõ.   Es maksāju viņam tāpat – bez kādas pretī došanas, no laba prāta.

Ta tei tīedõ ne’iī’ž jõvīst kui munt.   Viņš darīja darbu tikpat labi kā citi.

(b)   tiklab
	


						
ne’i|ī’ž|andõ vt ¤0
  -
	


						
	


						
ne’i|je’n adv
  cik, cik daudz, tik daudz

ne’ije’n kui tǭ’d   cik gribi

ne’ije’n kui mi’nnõn u’m tieutõb   cik man ir zināms

	


						
ne’i|je’nnõ adv
  cik, cik daudz, tik daudz
	


						
ne’i|jõ adv
  jau tā
	


						
ne’i|kōgaz adv
  tik tālu, tiktāl
	


						
ne’i|kōgiņ adv
  tik ilgi
	


						
ne’i|ku knj LELS-8
  kā, nekā

ambõd ne’iku su’ddõn   zobi kā vilkam

	


						
ne’i|kui|ne’i adv
  tik un tā, šā vai tā, tomēr
	


						
ne’i|nemē adv
  it kā

ne’inemē midēgõd ä’b vȯlks su’ggõn   it kā nekas nebūtu noticis

	


						
ne’i|nuttõd adj *154
  tā dēvētais
	


						
ne’i|pakānd adv
  tik drīz, tiklīdz
	


						
ne’i|pigā adv
  tik drīz, tiklīdz

ne’ipigā kui ma päzūb   tiklīdz es tikšu

Ta ä’b tu’l ne’ipigā.   Viņš nenāks tik drīz.

	


						
ne’i|siz adv
  tātad
	


						
neitrāli * adj *188
  neitrāls
	


						
neitron * s *0
  neitrons
	


						
neitsli adj *187
  jaunavīgs
	


						

Redzami 8451 - 8499 no 16043 šķirkļiem