ne’i mustā kui īe
ne’i mustā ku si’ž (~ ku pū kittõd si’ž)
mustā ne’iku kūoršnigpū’stiji
mustā ne’iku padā pierā
Ta i’z rõkānd i’z mustõ i’z valdõ.
mustād kädūd
mustād ǭ’rõnd
Luoik Kūolka ležgõl. Se ni um mierrõ skalīņtõd. Grava Kolkas tuvumā. Tā tagad ir ieskalota jūrā.
Luoik, amā immar kȭnkad, kuordõd kāngard. Se um Ūdtämšt kōrand ležgõl. Grava, visapkārt kāpas, augsti kangari. Tas ir Jaunstampstu sētas tuvumā.
Mustā Matšā ouk nim um suggõn nei. Seļļi Matš um vȯnd. Ta’m tund Kūolkast Vaidõl järā jūobõn. Ta’m jellõn Vaidõl. Nei ta’m tund ne mägūd vailõ ja vaņțlõn, kus ta siz ni um. Ku jembit äb sō ulz – vāldad mīrõd āt amā immär. Matšõn āt vȯnnõd sūrd mustād abbõnd. Nei ka siz se kūož um nuttõd Mustā Matšā oukõks. Mustamačauka (Melnā Mača cauruma) nosaukums ir radies tā. Tāds Mačs ir bijis. Viņš ir piedzēries nācis no Kolkas uz Vaidi. Viņš ir dzīvojis Vaidē. Tā viņš ir nonācis starp kalniem un skatījies, kur tad viņš nu ir, ka vairs netiek ārā – balti mūri visapkārt. Mačam ir bijusi liela melna bārda. Tā arī tā vieta iesaukta par Melnā Mača caurumu.
Savdabīgā kāpa, kangars ar nosaukumu Mustamačauks atrodas pašā jūras krastā divus kilometrus uz rietumiem no Kolkasraga. Kāpa ir apaugusi ar priežu mežu; aiz tās ir ieleja, kuru no trim pusēm ierobežo kāpas. Augstā kāpa bija redzama tālu selgā, tāpēc tā zvejniekiem noderēja arī par krasta zīmi.
Iezīmīgā kāpa ir pieminēta nostāstos. Viens no nostāstiem par Mustamačauka spoku ir šāds: "Netālu no Kolkas uz Ventspils pusi atrodas Mustamačouk. Tā ir dziļa grava (bedre) starp kalniem. Bedrē kādreiz paslēpies Melnais Mačs. Šai vietai pretī jūrā reiz nogrimis kuģis, un visi jūrnieki noslīkuši. Kad cilvēki gājuši pa jūrmalu, šai vietā skanējušas enkura ķēdes un bija dzirdami izsaucieni “Zīd – Ost, Nord – Ost!” (stāstījusi Grieta Skadiņa Košragā, 1922. gada 15. jūnijā; Igaunijas literatūras muzeja krājums)
