Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 8201 - 8249 no 16043 šķirkļiem

mūoštami s *188
  prasme

sūr mūoštami E IVf   liela māksla

	


						
mūoštig adv
  saprātīgi

Ne’ije’n si’nnõn ä’b ūo mūoštig. KK78   Tik daudz tev nav saprātīgi.

	


						
mūoštõg s *152
(a)   saprāts

Tämmõn ä’b pūt mūoštõgt.   Viņam netrūkst saprāta.

(b)   prasme
	


						
mūoštõks s *192
(a)   saprāts (b)   apziņa (c)   saprotamība
	


						
mūotšõ vt ¤53a
  mocīt

Uņ mūotšõb rištīngtõ. KK77b   Miegs moka cilvēku.

Alā mūotš eņtš pǟdõ! KK77 a   Nemoki savu galvu!

	


						
  rītdienas-

mūpi pǟva   rītdiena

mūpiz pǟvaks   ar rītdienu

	


						
mūpõ adv
  rīt

Mūpõ ma līb kuo’nnõ.   Rīt es būšu mājās.

	


						
mūp|ȭ’dõn adv
  rītvakar
	


						
mūpõks adv
  uz rītdienu

jetāb mūpõks KK78a42   atstāj uz rītdienu

	


						
mūp|ūoņḑžõl adv
  rīt no rīta

Mūpūoņdžõl kalāmī’ed lǟ’bõd võrgõd tagān.   Rīt no rīta zvejnieki ies pēc tīkliem.

	


						
mu’r s *84
(a)   skumjas, bēdas

sūr mu’r   lielas skumjas

mu’r pierāst   aiz bēdām

Ta mu’rkõks eņtš ǭ’rõnd kīskiz kațki. KK77 a   Viņš no bēdām saplēsa savas drēbes.

Tǟnda u’m vȯzzõn sūr mu’r.   Viņu ir piemeklējušas lielas bēdas.

(b)   raizes, rūpes

mu’r i’ļ tä’m ~ mu’r tä’m pierāst   raizes par viņu

mu’rtõ pi’ddõ   raizēties,

mu’rtõ tī’edõ   sagādāt raizes

mu’rsõ vȱlda   raizēties

Tulāb se mu’r pǟlõ. KK78   Nāk tās raizes virsū.

Ku rištīngõn u’m sūr mu’r, si’z tä’mmõn võibõd eitõ pǟ’zõ teid, ja ne ka’ddõbõd jarā tegīž. PK88.22   Ja cilvēkam ir lielas raizes, tad viņam galvā var iemesties utis, un tās atkal pazūd.

Mikīļõst vȯ’ļ set mu’rtõ. J16   No Miķeļa bija tikai raizes.

Mi’nnõn u’m si’nkõks mu’rtõ. KK77b   Man ar tevi ir raizes.

Sa mõtlõd, ku mi’n pierāst u’m mu’rtõ pi’dtõd. KK77   Tu domā, ka par mani ir parūpējušies.

Jǭņ tī’eb izān mu’rtõ. KK78   Jānis sagādā tēvam rūpes.

(c)   rūpība
	


						
murāgli adj *188
(a)   noraizējies (b)   noskumis

murāglizõks sǭdõ Jh21.17   noskumt

	


						
murāglit s *136
(a)   skumjas

sūr murāglit 9Ro2   lielas skumjas

(b)   raizes  2Kr2.1
	


						
murāgõl adv
  raižpilns, noraizējies

Mikšpierāst sa ūod ne’i murāgõl? J18   Kāpēc tu esi tik noraizējies?

Mēļ u’m murāgõl. KK77b   Prāts ir raižpilns.

	


						
murāgõld adv
  raižpilni  J22
	


						
murāgõlõks adv
  raižpilnu

murāgõlõks tī’edõ   padarīt raižpilnu

	


						
murāstõ 1 vt ¤53a
  padarīt raižpilnu

Ta murāstõb mīnda eņtš rõkkõks. KK78b3   Viņš dara mani raižpilnu ar savu runu.

	


						
murāstõ 2 vi ¤53a
  ieskābt

Sēmḑa murāstõb. KK78b3   Piens ieskābst.

	


						
murāstõn adj *219
  ieskābis

rǭžki murāstõn   nedaudz ieskābis

	


						
murātõ vi ¤53a
  apbēdināt
	


						
murd s *94
 lingv.   dialekts, izloksne

idālīvõd murd K83   austrumlībiešu izloksne

	


						
mūrdaji 1 s *175
  plēsoņa
	


						
mūrdaji 2 adj *175
  plēsīgs

mūrdajizt sudūd ~ mūrdajid sudūd Mt7.15 Ap20.29   plēsīgi vilki

	


						
mūrdamõt adj *126
  nesalaužams
	


						
murd|kēļ s *201
  izloksne

Ta rõkāndõb murdkīeldõ.   Viņš runā izloksnē.

	


						
murd|laint s *97
  banga
	


						
murdõ vt ¤27
(a)   lauzt

ka’ggõlt murdõ   lauzt kaklu

kațki murdõ   salauzt

le’bbõ murdõ   izlauzties cauri

mǭ’zõ murdõ   noplēst, nogalināt

eņtšõn riekkõ murdõ   izlauzt sev ceļu

si’zzõl murdõ   ielauzties

kīeldõ murdõ   lauzīt valodu

pǟdõ murdõ   lauzīt galvu

Tōvaz mūrdab pūḑi. KK78b3   Vētra lauž kokus.

Ta mūrdiz kä’d kațki.   Viņš salauza roku.

Su’ž mūrdiz lambõ mǭ’zõ.   Vilks noplēsa aitu.

Ikš mūrdiz pūḑi mǭ’zõ, pǭr piškīzt mūrdizt oksād jarā J14   Viens nolauza kokus, pāris mazie nolauza zarus.

Ta mūrdab eņtš kīeldõ, ku ä’briktig rõkāndõb. KK78b3   Viņš lauza savu valodu, kad nepareizi runā.

(b)   atcelt, lauzt

sõ’nnõ murdõ   lauzt vārdu

Ja kēra ä’b või sǭdõ murdtõd. Jh10.35   Un raksti nevar tikt atcelti.

	


						
  lauzāms
	


						
murdtõks s *192
  lūzums
	


						
murdtõks|kūož s *138
  lūzuma vieta
	


						
murīkšõ vi ¤53a
  ņurdēt

Lāmbaz murīkšõb mhmhmh, ku ta magūb. KK78b3   Aita ņurd mhmhmh, kad tā guļ.

	


						
murīz|mēļ s *201
  skumjas
	


						
murīz|mēļi adj *187
  skumjš
	


						
mu’r|kāndam s *152
  rūpju nasta
	


						
murkiņtõ vi ¤53a
  jokoties

Murkiņtiz tä’mkõks – ku tī’eb tä’mmõn na’grõmizt. KK78b4   Jokojās ar viņu – kad viņu smīdina.

	


						
mu’r|läpš s *197
  rūpju bērns

Mu’rläpš – ī’dtõkabāl u’m mu’rtõmõst i’ļ tä’m. OR83.19   Rūpju bērns – par viņu arvien ir jāraizējas.

	


						
mu’rri adj *182’
  bēdīgs, skumjš

Mikš ta u’m ne’i mu’rri?   Kāpēc viņš ir tik bēdīgs?

Mis te’i tä’m ne’i murīzõks?   Kas padarīja viņu tik skumju?

	


						
mu’rristiz adv
  ar pūlēm  SK62
	


						
murrit s *0
  sadugums
	


						
mu’rrõ vi ¤29
  noskumt
	


						
mu’rtõ 1 vt ¤53’
  sagādāt, sarūpēt

sǭdõ mu’rtõ   sarūpēt

Ta mu’rtiz sǭdõ mi’nnõn vajāgizt rǭntõzt.   Viņš parūpējās dabūt man vajadzīgu grāmatu.

	


						
mu’rtõ 2 vi ¤53’
(a)   raizēties

i’ļ tä’m mu’rtõ ~ tä’m pierāst mu’rtõ KK78b47   raizēties par viņu

Ku rištīng mu’rtõ pidāb, ta mu’rtõb eņtšõks, mu’rtõb i’ļ eņtš tīe. KK78   Ja cilvēks tur rūpi, viņš raizējas savā nodabā, raizējas par savu darbu.

Algid mu’rtigid!   Neraizējieties!

(b)   rūpēties

Ta mu’rtõb eņtš lapst je’dst.   Viņš rūpējas par saviem bērniem.

	


						
murtõks s *192
  lūzums
	


						
murtõks|kūož s *138
  lūzuma vieta
	


						
mu’rtõmõt adj *127’
  bezrūpīgs
	


						
muŗgi adj *187
  sapinkājies
	


						
mu’ŗŗimi s *188’
  pūles  Ilm2.2
	


						
mu’ŗŗõ vi ¤29
  pūlēties

Mis sa ne’i je’nnõ muŗūd?   Ko tu tik daudz pūlies?

Alā mu’ŗ! Ilm2.3   Nepūlies!

	


						
mūs adv
  citur
	


						
musīņtõ vt ¤53a
  musināt

Tūoizta musīņtõb, la’z ta rõkāndõg ne’i. KK78b4   Musina otru, lai viņš tā runā.

	


						

Redzami 8201 - 8249 no 16043 šķirkļiem