Ta matīz eņtš izā Sīkrõg kālmata’rrõ.
Ta matīz eņtš rǭ’ mǭnalā.
Jemāi’zzõ ma mǟ’dlõb ne’i nemē le’b u’n.
Ta mǟ’dlõb tǟnda jõvīstõ, jõvād sõnādõks.
Sūo mǟ’dõb ūškist.
jarā mǟ’dõn lānga
mǟ’dõnd ibūkst
Lānga u’m mǟ’dõn.
Kīedõd mǟ’dõkst jarā.
Lānga u’m jarā mǟ’dõn, ä’b või sǭdõ sieldõks.
Mǟ’dõltõb tǟnda, ī’dstī’d mǟ’dlõb, rõkāndõb i’ļ tä’m.
Tä’m kālma pǟl i’z sǭ pandõd mingiz mǟ’dõltõbki’v agā rišt.
Mēg vaņtļizmõ Šlītõr mä’galīzt ja mä’galīz nītidi.
Kalna Krustu un Lejas Krustu ciemi pastāvējuši vismaz no 18. gs. pirmās puses un atradušies starp Kolku un Melnsilu. Tuvāk Melnsilam bijuši Kalna Krusti jeb lībiski Mägkilā, tuvāk Kolkas ragam bijuši Lejas Krusti jeb Luoikkilā. Līdz mūsdienām saglabājusies apdzīvotā vieta Uši – tas ir kādreizējais Kalna Krustu ciems. Lejas Krusti kā apdzīvota vieta pazudusi 19. gs. beigās.
◆ Mägtutkām tarži, Mägtutkām tarši, Mägtutkām taršti
◆ Mägtutkam tarži, Mägtutkam tarši, Mägtutkam taršti
Tarad Meņšt mägud jūsõ Lūžõs. Lauki pie Menstu kalniem Lūžņā.
