Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 7201 - 7249 no 16043 šķirkļiem

lūotõmõst adv
  cerams
	


						
lūotõmõt adj *126
  bezcerīgs

Kalāmī’ed päzīzt lūotõmõt vȯ’lmižiz. 2L2   Zvejnieki nokļuva bezcerīgos apstākļos.

	


						
lū’otsõkõl s *219’
  locītava
	


						
lūotš s *138
 mar.   locis
	


						
lū’otšõ 1 vt ¤53a’
  locīt

Tōvaz ka lū’otšõb pūḑi.   Vētra arī loka kokus.

	


						
lū’otšõ 2 vi ¤53a’
  locīties

Pū lū’otšõb kǭ’dkȭrdiņ mǭ’zõ ja i’lzõ. KK78a75   Koks divreiz nolokās lejup un augšup.

Piškizt pūd lū’otšõbõd touvõ kä’dsõ ne’iku je’ldsõ. KK78a75   Mazi koki lokās vētrā kā dzīvi.

	


						
lūozber s *220
  lauri
	


						
lūozber|lē’ḑ s *141
  lauru lapa  EIIIg
	


						
lūozber|pū s *12
(Laurus nobilis)   lauru koks  EIIIf
	


						
lūožõ vi ¤49
  ložņāt

Lūožõb – ne’iku ropūb pi’ds mǭdõ; või ta u’m rištīng agā lūomõz, kis lūožõb, ne’i lougõ viedāb ēņtšta. KK78a75   Ložņā – tā kā rāpo pa zemi; vai tas ir cilvēks, vai dzīvnieks, kas ložņā, tā lenām velkas.

	


						
lupātõz s *173
(a)   ielāps

mǭ|lupātõz maalapp ▫ zemes pleķis

(b)   lupata, skranda

Sa ūod seļļi ne’iku lupātõz – või jarā kīstõd, või ku’llõn.   Tu esi tāds kā lupata – vai saplēsts, vai nodilis.

	


						
lupīn s *127
(Lupinus polyphyllus)   lupīna  EIIIg
	


						
lupin s *0
(lupinus)   lupīna
	


						
lupīņtõ vt ¤53a
  lobīt, lupināt

Lupīņtõb pu’bḑi, jernidi, pē’gidi. KK78a76   Loba pupas, zirņus, riekstus.

Pubād lupīņtõb pǭ’gõst ulzõ suormõdõks. KK78a76   Pupas izloba no pāksts ar pirkstiem.

	


						
lū|pȯddimi s *188
  kaulu sāpes
	


						
lūrõ vt ¤49
  izlūkot, izspiegot

Sa’lliz lūrõb, kis a’mmõ tǭ’b nǟ’dõ, mis sǟ’l sǭb tī’edõd. KK78a76   Slepeni izlūko, kas visu grib redzēt, kas tur tiek darīts.

Ta lūrõb mīnda. KK78a76   Viņš izspiego mani.

	


						
luškõz s *171
(Bromus secalinus)   rudzu lāčauza
	


						
lušt s *131
  jautrība, luste

Seļļi lušt um, ku võiks nǭ’gõst ulzõ īekõ. KK77 a   Tāds prieks ir, ka varētu no ādas izlēkt ārā.

	


						
lušti adj *183
  jautrs, lustīgs
	


						
luštīg adj *151
  jautrs, lustīgs
	


						
luštīgõl 1 adj *152
  priecīgs

luštīgõlõks īedõ (~ sǭdõ)   kļūt priecīgam

Ne’i je’n luštīgõl mēļ u’m tǟnda nǟ’dõ. KK77 a   Tik priecīgs prāts ir viņu redzēt.

	


						
luštīgõl 2 adv
  priecīgi

luštīgõl vȱlda   būt priecīgam

Ta u’m ne’i luštīgõl, ku īekõb la’ggõz. KK77 a   Viņš ir tik priecīgs, ka lec griestos.

	


						
lutār s *217
  luterānis
	


						
lutār|usk s *77
  luterticība
	


						
lū|tigīm s *147
 anat.   kaulu smadzenes
	


						
lutīņtõ vt ¤53a
  lutināt

Lutīņtõb eņtš lapstā. KK78a76   Lutina savu bērnu.

Se läpš u’m lutīņtõd. KK78a76   Šis bērns ir izlutināts.

	


						
lutš 1 s *68
(Zoarces viviparus)   lucītis  85/2
	


						
lutš 2 s *68
  knupis

Läps imūb lutšõ.   Bērns zīž knupi.

	


						
lū|valūd s *76
 med.   sāpes kaulos
	


						
Lū’ž l *138’
(ciems)   Lūžņa
	


						
Alab|ki’urAlāb|kõ’urAlīz|sūoAliz|sūoAlīz|sūo kāngarAliz|sūo kāngarAlīz|sūo|nītAliz|sūo|nītAnts|nītAnts|nīt kāngarBēļțaDaviņDäviņDēliņDroudziņGardonGolā|nītGola|nītGovā|nīt kāngarGova|nīt kāngaŗJǭsepKāngarKārandKardonKīnkaKīnka|taraKȭnkaKȭnka|tarāKǭrandKrinkiļKu’od|taradKu’od|tarādKū|va’lLa’gdõLaintLetsentLetsent taraLetsent tarāLū’ž jo’ugLū’ž kālmad|tarāLū’ž ki’urLū’ž kõ’urLū’žnikāLū’žnikaMä’g|tutkam taradMä’g|tutkām tarādMeņšt mägudMeņšt mägūdMitsa|taraMõtsā|tarāNabāl jo’ugNītšīerNūovada|taraNūovadā|tarāOkšid|mitsaOkšīd|mõtsāPiški KāpPiškiz BēļțaPiškīz BēļțaPiškīz DūtšPiškiz DūtšPiškiz KāpPiškīz KāpPitamPitam|kāngarPrīedõlPūstigRāndaRānda|taradRānda|tarādRiek|ki’urRiek|kõ’urRī’j|tarāRī’|taraRok|aka|sūoRok|aka|sūo kāngaŗRok|vakā|sūoRok|vaka|sūo kāngaŗRok|vakā|sūo kāngarSāmišSigad|ki’urSigād|kõ’urSīlda|vigaSīlda|vigāSīlda|viga kāngaŗSīlda|vigā kāngarSīmõn|jāņSīmõn|jǭņSkīņ|nītSkīņ|nīt kāngarSūoSuoda|taraSuodā|tarāSūr BēļțaSūr DūtšSūr KāpSūr|ki’urSūr|kõ’urSūr|nītSūr|sūo kāngarSūr|taraSūr|tarāSūr|vigaSūr|vigāSūr|viga kāngaŗSūr|vigā kāngarTšīekõrŪd|bēļțaU’ņ|țapājid beḑḑõrdVana JāņVanā Jǭņ
Lū’ž jo’ug l com *75
(upe)   Lūžupe
	


						

Lūžupe (Nabeļupe, Novadupe, Lūžņa) no seniem laikiem bijusi robežupe: vispirms starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, bet no 1680. gada – robeža starp barona Bēra Popes muižu un Ventspils kroņa muižu. Upe kādreiz bija daudz garāka, tā iztecēja no Klāņu ezera un tecēja cauri Lūžņas ezeram. Tas vēlāk aizauga un kļuva par Lūžņas purvu.

Lū’ž kālmad|tarā l com
(kapi)   Lūžņas kapi
	


						
Lū’ž
Lū’ž ki’ur l com
	


						


Lū’ž kõ’ur l com
	


						
Lū’žnika l *0
(sēta)   Lūžnieki
	


						

Lūžnika jūr, Lūžnika jūs, Lūžnika jūst

Kārand Lūž kilas. Lūžnika vuol mitsakaits kārand, ni jielud āt jara artõd. Sēta Lūžņas ciemā. Lūžnieki bija mežsarga sēta, šobrīd ēkas ir nojauktas.

Lū’žnikā l *41
(sēta)   Lūžnieki
	


						

Lūžnikā jūr, Lūžnikā jūs, Lūžnikā jūst

Lūžnieku māja būvēta 1898. gadā mežsarga dzīvoklim. Kad vecais mežsargs lībietis nomira, Popes barons ap 1908. gadu Lūžnieku mežsarga mājās ielika jaunu mežsargu latvieti Frici Mūrnieku. Friča un Ženijas Mūrnieku ģimene bija pati lielākā Lūžņā – viņiem bija 13 bērnu. 1933. gadā Fricis Mūrnieks aizgāja pensijā, viņa vietā stājās dēls Ernests Mūrnieks. 1942. gadā Fricis nomira un mājas graustus mežniecība pārdeva strādniekiem malkai. 1931. gadā Ernests Mūrnieks bija apprecējies ar Alvīni Brenci no kaimiņu Dūču mājām. 1934. gadā Mūrnieki sev uzcēla labi iekārtotu jaunsaimniecību, ko nosauca par Krūmkalniem. Ernests un Alvīne Mūrnieki bija pēdējie pamatiedzīvotāji Lūžņas ciemā. Ernests 1987. gadā uzrakstīja atmiņas par savu dzimtu, par Lūžņas zudušajām mājvietām un iedzīvotājiem.

ļäpā s *41
(a)   plezna

Gūogõdõn ja paŗīdõn at ļäpād.   Zosīm un pīlēm ir pleznas.

Ilgõn umād ļäpād. 86a58   Roņiem ir pleznas.

Ilgõ ļäpīst te’i kūoibidi. 86a58   No roņu pleznām taisīja roņādas apavus.

(b) anat.   pēdas pamatne (c)   parpala

kik a’bbõnd, pu’nnizt ļäpād KK78a6   gaiļa bārda, sarkanas parpalas

	


						
ļäpā|jālga s *34
  plakana pēda
	


						
ļäpārtõ vi ¤53a
(a)   čāpot, bradāt (b)   klakšķināt

Rištīng ļäpārtõb kīelkõks. KK78a76   Cilvēks klakšķina ar mēli.

	


						
ļäpīkšõ vt ¤53a
  čāpstināt

sūdõ ļäpīkšõ KK77b   čāpstināt muti

	


						
ļärīkšõ vt ¤53a
  žadzināt

ne’iku arāgõz ļärīkšõb KK77   žadzina kā žagata

Ikš arāgõz ärīkšõb tegīž. KK78a76   Viena žagata atkal žadzina.

	


						
ļip s *61
  auss ļipiņa
	


						
ļipā s *41
 anat.   klitors
	


						
  es
	


						
Madagaskar * l *0
(valsts)   Madagaskara
	


						
madāldõ vi ¤53a
  pazemināties, nolaisties
	


						
madāli adj *188
  zems

madāli āina   zema zāle

madāli kūož   zema vieta

madāli pū   zems koks

madāli ēļ   zema balss

madāli ve’ž   sekls ūdens

	


						
madālis adv
  zemu

Pǟva u’m madālis.   Saule ir zemu.

	


						
madālist 1 adv
  no lejas

Ta īrgõb tūlda tā’giž madālist. KK78a37   Viņš sāk no lejas nākt atpakaļ [augstāk].

	


						
madālist 2 adv
  zemu

Pešlinkizt līndabõd madālist.   Bezdelīgas lido zemu.

Lind līndab madālist. KK78a37   Putns lido zemu.

	


						

Redzami 7201 - 7249 no 16043 šķirkļiem