Kalāmī’ed päzīzt lūotõmõt vȯ’lmižiz.
Pū lū’otšõb kǭ’dkȭrdiņ mǭ’zõ ja i’lzõ.
Piškizt pūd lū’otšõbõd touvõ kä’dsõ ne’iku je’ldsõ.
Lūožõb – ne’iku ropūb pi’ds mǭdõ; või ta u’m rištīng agā lūomõz, kis lūožõb, ne’i lougõ viedāb ēņtšta.
mǭ|lupātõz maalapp ▫ zemes pleķis
Sa ūod seļļi ne’iku lupātõz – või jarā kīstõd, või ku’llõn.
Lupīņtõb pu’bḑi, jernidi, pē’gidi.
Pubād lupīņtõb pǭ’gõst ulzõ suormõdõks.
Sa’lliz lūrõb, kis a’mmõ tǭ’b nǟ’dõ, mis sǟ’l sǭb tī’edõd.
Ta lūrõb mīnda.
Seļļi lušt um, ku võiks nǭ’gõst ulzõ īekõ.
luštīgõlõks īedõ (~ sǭdõ)
Ne’i je’n luštīgõl mēļ u’m tǟnda nǟ’dõ.
luštīgõl vȱlda
Ta u’m ne’i luštīgõl, ku īekõb la’ggõz.
Lutīņtõb eņtš lapstā.
Se läpš u’m lutīņtõd.
Lūžupe (Nabeļupe, Novadupe, Lūžņa) no seniem laikiem bijusi robežupe: vispirms starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, bet no 1680. gada – robeža starp barona Bēra Popes muižu un Ventspils kroņa muižu. Upe kādreiz bija daudz garāka, tā iztecēja no Klāņu ezera un tecēja cauri Lūžņas ezeram. Tas vēlāk aizauga un kļuva par Lūžņas purvu.
◆ Lūžnikā jūr, Lūžnikā jūs, Lūžnikā jūst
Lūžnieku māja būvēta 1898. gadā mežsarga dzīvoklim. Kad vecais mežsargs lībietis nomira, Popes barons ap 1908. gadu Lūžnieku mežsarga mājās ielika jaunu mežsargu latvieti Frici Mūrnieku. Friča un Ženijas Mūrnieku ģimene bija pati lielākā Lūžņā – viņiem bija 13 bērnu. 1933. gadā Fricis Mūrnieks aizgāja pensijā, viņa vietā stājās dēls Ernests Mūrnieks. 1942. gadā Fricis nomira un mājas graustus mežniecība pārdeva strādniekiem malkai. 1931. gadā Ernests Mūrnieks bija apprecējies ar Alvīni Brenci no kaimiņu Dūču mājām. 1934. gadā Mūrnieki sev uzcēla labi iekārtotu jaunsaimniecību, ko nosauca par Krūmkalniem. Ernests un Alvīne Mūrnieki bija pēdējie pamatiedzīvotāji Lūžņas ciemā. Ernests 1987. gadā uzrakstīja atmiņas par savu dzimtu, par Lūžņas zudušajām mājvietām un iedzīvotājiem.
Gūogõdõn ja paŗīdõn at ļäpād.
Ilgõn umād ļäpād.
Ilgõ ļäpīst te’i kūoibidi.
kik a’bbõnd, pu’nnizt ļäpād
Rištīng ļäpārtõb kīelkõks.
ne’iku arāgõz ļärīkšõb
Ikš arāgõz ärīkšõb tegīž.
madāli āina
madāli kūož
madāli pū
madāli ēļ
madāli ve’ž
Pešlinkizt līndabõd madālist.
Lind līndab madālist.