loššõ pīkstõ
Ta pīkstiz suorm loššõ.
mǭ’zõ lǭțõ
pǟlõ lǭțõ
si’zzõl lǭțõ
tǟdõks lǭțõ
ulzõ lǭțõ
kuo’igõ lǭțõ
kivīdi lǭțõ
plintõ lǭțõ
pūḑi lǭțõ
Ta lǭțiz ēņtšta tǟdõks.
Lougli i’bbi u’m jõvā tīe jūs.
Louglõb – li’bžtõb ja sadāb.
Ta lougliz mǭ’zõ.
Mēg lōlam līvõ lōlidi.
Tä’m loul u’m louldõd: ni u’m pagalām tikkiž.
lōlab ne’iku kik
Ta knaššõ lōlab.
Mēg lōlam ku’bsõ.
Ta lōlab tūoizta loulõ: ma kītõb ne’i, ta kītõb ne’i.
Lapst lōlabõd ne’iku pešli’nkizt.
paļļõks loupõ
Ta loupiz mi’n kä’dstõ pietūksõks rǭ’dõ.
rǭntõd|loutš
Käpsõ at lōtšõd.
Pa’n lēba loutš pǟl!
Rǭntõd attõ loutšõs.
Lovā īeb ku sigā pǭ’dõz.
Ku nūzõb illõ, si’z u’m lovā la’gtõmõst vi’zzõ.
sōna|lovā saunalava ▫ pirtslāva
Minā lovāldõst i’lzõ.
Ta īekiz lovāldõst ulzõ.
Lauļu sēta (dažkārt saukta arī par Ļauļiem) zināma vēl no 18. gs. sākuma. Lauļu saimniekam par nepakļaušanos Dundagas barona noteiktajam nomas līgumam 1860. gada Jurģos sēta bija jāatstāj. 1923. gada lauksaimniecības skaitīšanas materiāli rāda, ka Lauļu 75 pūrvietas apsaimniekoja latvietis Jānis Brauns. Sētā 5 ēkas – dzīvojamā māja, kūts, rija, šķūnis, palīgēka. 1939. gadā Lauļos saimniekoja zvejnieks Jānis Brauns.
pānda lo’vvõl
Kui ma pa’ņ lo’vvõl, ne’i ma ei ma’ggõm.
lōzõ vie’ddõ
Ni ma sǭb sīe lōz, ni ma sǭb sīe ažā.
U’m lǟ’mõst lōzidi viedām
Kōrand Vaidõl. Lōz nim vȯlks nei suggõn, ku sǟl um vȯnd krūogõ. Rovzt lǟdsõ krūogõ alz kītõnõd: “Ni um võtāmõst īd lōs (tīlka)". Sīest siz ka Lōz. Sēta Vaidē. Lāžu nosaukums varētu būt tā radies, ka tur ir bijis krogs. Ļaudis, ejot krogū, vienmēr teikuši: "Nu ir jāpaņem viena lāse". No tā tad arī Lāži.
Lāžu sēta zināma jau no 18. gs. vidus. Te dzimis pirmais profesionāli izglītotais lībiešu skolotājs Nika Polmanis, te saimniekoja Launicu dzimta, kuras pārstāvis Andrejs Launics 19. gs. pierakstījis lībiešu kāzu aprakstu un sadzīves ieražas, te bija mājvieta lībiešu dzejniekam un zvejniecības tradīciju zinātājam Alfonam Bertholdam, te no 1921. gada līdz 1936. gadam darbojās Saunaga pamatskola.
