Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 6951 - 6999 no 16043 šķirkļiem

lo’mmõ vi ¤29
(a)   liekties

mǭ’zõ lo’mmõn Mk1.7   noliecies

mǭ’zõ lo’mmõ KK78a70   noliekties

(b)   locīties

tūlkõks lo’mmõ KK78a70   locīties vējā

(c)   -
	


						
lōmpakõz s *173
  lamzaks
	


						
lo’mtõ vt ¤53’
  locīt

Tūļ lo’mtõb tǟnda. KK78a70   Vējš to loka.

	


						
Lǭnast|pāika l
(viga)   Landpaika?
	


						
Sǟnag

Vigā Sǟnagõl. Viga Saunagā.

London l *218
(pilsēta)   Londona
	


						
lǭndrõks s *192
(a) anat.   skriemelis

pe’rri lǭndrõks 79/4   astes skriemelis

pūola lǭndrõks EA3   ceļgala skriemelis

(b) etn.   vērpjamā ratiņa skriemelis (c)   paplāksne
	


						
Lǭnd|tarā sīlda l com
(tilts)   Landpaikas tilts?
	


						
Pitrõg

Lōndtarā sīlda pǟlõ, Lōndtarā sīlda pǟl, Lōndtarā sīlda pǟldõ

Sīlda Lōndtarād jūs. Tilts pie Silalaukiem.

Lǭnd|tarād l Pl
(lauku grupa)   Landpaika?
	


						

Tarād Pitrõg ležgõl. Lauki Pitraga tuvumā.

lōnka s *46
(a)   klibiķis (b)   tizls
	


						
lōnkartõ vi ¤0
  -
	


						
lōnkaz s *165
  klibs
	


						
lōnkiņtõ vi ¤53a
  klaiņot
	


						
  klibot

lonkõs lǟ’dõ KK78a70   iet klibojot

Ta lōnkõb. KK78a70   Viņš klibo.

	


						
  streipuļot
	


						
lǭ’nõz s *172’
(Abramis brama)   plaudis
	


						
lontõr s *220
  lempis
	


						
lǭņtš s *143
  sils, biezoknis
	


						
loņț s *102
  lāpa  Jh18.3
	


						
loņțõs adv
  noļucis
	


						
  līcis

Rīgõ lop 152.1/2   Rīgas līcis

	


						
  mutes kaktiņš

lopūd eitõ vǭ’izõks, vǭ’ lopūd pǟl   mutes kaktiņi piepildījās ar putām, putas mutes kaktiņos

Lop u’m sūn ka.   Kaktiņš ir arī mutei.

	


						
lopāndõks s *193
  beigas, gals

riek lopāndõks   ceļa gals

romān lopāndõks   romāna beigas

lopāndõks sǭņõ vīdõ   novest līdz galam

lopāndõksõks   galu galā

Se pe’rri lopandõks tulāb. KK34I1   Tas pēdējais gals nāk.

Lopāndõks jõvā, tikkiž jõvā.   Beigas labas, viss labs.

Ta lǟ’b eņtš lapsõn tī’emõ lopāndõks. KK78   Viņš iet savam bērnam padarīt galu.

	


						
lopāndõks|akt s *80
  noslēguma akts
	


						
lopāndõks|eksām s *151
  gala eksāmens
	


						
lopāndõks|merk s *94a
  galamērķis
	


						
lopāndõks|ȭ’dõg s *153’
  -
	


						
lopāndõksõks adv
  beidzot
	


						
lopāndõksõl adv
  beigās

1931. āigast lopāndõksõl K87   1931. gada beigās

tä’msõ’vvõ lopāndõksõl   šīs vasaras beigās

	


						
lopāndõks|sõnā s *18
  pēcvārds, galavārds
	


						
lōpõ vt ¤53a
  laupīt
	


						
loppõ vi ¤36
(a)   beigties, pārstāt

Vī’mõ lopūb.   Lietus pārstāj.

Vī’mõ u’m loppõn.   Lietus ir pārstājis.

(b)   beigties, izbeigties

Mi’nnõn lopīz lēba.   Man izbeidzās maize.

Pǟva knaššõ lopūb. KK78a70   Diena skaisti beidzas.

Rištīng īeb vanāks ja lopūb. KK78a70   Cilvēks kļūst vecs un izbeidzas.

(c)   novalkāties

Ǭ’rõnd loppõbõd.   Drēbes novalkājas.

	


						
loppõn adj *0
  nobeidzies
	


						
lops s *80
  pliķis
	


						
lopsū|kalā s *18
(a) (Myoxocephalus scorpius)   jūras grundulis (b) (Liparis liparis barbatus)   jūras plūkšņa, plūkšņzivs

Lopsūkalā – li’bḑi, lu’ņdžiji, līti, ja’mdi, pī’emdi. 85/2   Plūkšņzivs – slidena, gluma, īsa, resna, mīksta.

	


						
loptāji * s *175
  beidzējs
	


						
loptāmõt adj *126
  nebeidzams, nepārtraukts
	


						
loptāntimi * s *188
  lemšana, lēmuma pieņemšana
	


						
loptāntõ vt ¤53a
  lemt, spriest

ku’b loptāntiz   sapulce nolēma

amā pierrõ loptāntõs   spriežot pēc visa

Ma loptāntiz īedõ.   Es nolēmu palikt.

	


						
loptāntõb * adj *153
  izšķirošs
	


						
loptāntõks s *193
  lēmums, spriedums
	


						
loptātõ vt ¤53a
(a)   secināt (b)   lemt, spriest

Loptātizmõ siedā tī’edõ. K87   Nolēmām to darīt.

	


						
loptõ vt ¤18
(a)   beigt

skūolõ loptõ   beigt skolu

tīedõ loptõ   beigt darbu

Ta loptīz kindõ. KK78a70   Viņš beidza art.

Ta loptīz tī’edõ re’jjõ. KK78a70   Viņš beidza taisīt grābekli.

Ta u’m eņtš tīe jarā loptõn. KK78a70   Viņš ir savu darbu pabeidzis.

(b)   nobeigt, nokaut

jarā loptõ Mt22.7   nobeigt

Ta loptīz eņtš sigā jarā. KK78a70   Viņš nokāva savu cūku.

	


						
lopukst s *0
  žaunas; zivju plaušas
	


						
lorā s *39
  nejēga
	


						
lorīkšõ 1 vt ¤53a
  pļāpāt
	


						
lorīkšõ 2 vi ¤53a
(a)   kurkstēt

Ma’g lorīkšõb.   Vēders kurkst.

(b)   klabēt (c)   čalot

Ve’ž lorīkšõb, ta jūokšõb lorīkšõs pi’ds kivīdi. KK78a70e   Ūdens čalo, tas čalodams plūst pa akmeņiem.

	


						
lōrkatõks adj *193
  nekārtīgs, nolaidīgs
	


						
(sēta)   Lorumi
	


						
Sīkrõg

Lōrm. Mis Lōrm tǟntõb? Äb ta ūo lețkīelkõks. Äb ta ūo līvkīelkõks, bet min pierrõ, ku se Lōrm agā um vȯnd mingi rištīng nim – Lōrm, ja se um īend sīe kōrand nimmõks. Lorumi. Ko Lorumi nozīmē? Tie nav latviski. Tie nav lībiski, bet man šķiet, ka tie Lorumi ir bijuši kāda cilvēka vārds – Lorums, un tad tas palicis par sētas nosaukumu.

Lorumi minēti jau 1731. gada Dundagas muižas vaku grāmatā. No Sīkraga vecsaimniekiem visbagātākie bija Koiji un Lorumi, tiem bija vislabākā zeme.1935. gadā Lorumos saimniekoja lībietis Didriķis Valds ar sievu Emīliju un meitu Lizeti.

1922. gadā Sīkragā izveidojās lībiešu koris, tas darbojās Lorumu mājās. P. Dambergs stāsta: "Lorumu saimnieks Didriķis Valds bija sabiedrisks cilvēks – viņš bija baznīcas pērminderis un ciema priekšdziedātājs. Lorumu dzīvojamās telpas bija ciemā pašas lielākās, tāpēc tur noturēja dažādas sanāksmes. Kad 1922. gadā nodibināja lībiešu kori, tad Lorumu mājās gandrīz katras svētdienas pēcpusdienā noturēja kora mēģinājumus. Kora diriģente Margarete Stalte kājām nāca no Mazirbes un pēc mēģinājuma pievakarē ar mazbānīti brauca atpakaļ. Kora mēģinājumi ciema ļaudīm bija liels notikums, tos nāca klausīties jauni un veci, bērni un pieaugušie.”

Lorumu vecās mājas dižistabā mācītājs Edgars Ville reizēm turēja dievvārdus. Lorumu vecās mājas lielajā istabā zvejnieku biedrība rīkoja Ziemassvētkos eglītes, tur notika arī lībiešu eglīte, kur deva pat drēbes. Bija ieradies Valdapē no Igaunijas.

lorū s *90
  pļāpas
	


						
lǭškõz s *172
 etn.   jumstiņš  L
	


						

Redzami 6951 - 6999 no 16043 šķirkļiem