Lībiešu-latviešu-igauņu vārdnīca

Produkcijas vide (prod user)

Vārdi

Arnika s *0

arōnij s *121

(Aronia melanocarpa) aronija EIIIf

arōnijd|līem s *145

aroniju sula 86.30

arōnij|mǭŗa s *44

aronijas oga EIIIg

arōnij|pȭzõ s *118

aroniju krūms EIIIg

arrimi s *188

(a) domas, uzskats

♦

mi’n arrimiz pie’rrõ pēc manām domām

(b) rēķināšana, aprēķins

arrõ vt ¤50

(a) uzskatīt, domāt, spriest

♦

ma arrõb es uzskatu

tagān arrõ izspriest

(b) rēķināties

♦

ä’b arrõs 2Kr5.19 nerēķinoties ~ neņemot vērā

♦

tagān arrõ iļ kulūd Lk14.28 uzskaitīt izdevumus

tagān arrõs i’ļ āndamiz ja võtāmiz Fl4.15 došanu un ņemšanu uzskaitot

●

Rǭ’dõ ta tūndiz jõvīst ja mūoštiz siedā lu’ggõ ja arrõ. MV Naudu viņš pārzināja labi un prata to skaitīt un aprēķināt.

arsēn ^* s *0

arsēns

aršin s *218

aršina (71,72 cm) 152.1/1

arteļ s *0

artelis

artērij s *121

artērija E3A

artilērij s *121

artilērija

artimi s *188

noārdīšana

artišok s *126

(Cynara) artišoks EIIIg

a’rtiz adv

slīpi

●

Pițkīzka’briki a’ilõb a’rtiz mǭ’zõ. 84.1 Mērkaziņa slīpi traucas zemes virzienā.

artõ vt ¤53a

ārdīt, nojaukt

♦

je’llõ artõ nojaukt ēku

mǭ’zõ artõ Ef2.14 noārdīt

●

Ma artiz kirrõks käp jarā. Es ar cirvi izārdīju skapi.

a’rtõ vt ¤53’

ārdīt

●

Ma a’rtõb sukkõ. Es ārdu zeķi.

artõm s *153

dumpis, nemieri 2L10

arū s *90

(a) saprāts, prāts

○

i’ļ|arū ülearu, liialt ▫ pārāk;

sīlma|arū silmamõõt ▫ acumērs

♦

arū andõ atskaitīties

arū pǟ’zõ võttõ nākt pie prāta

arū sǭdõ saprast

●

Pūoraz sai arū. J15 Sivēns saprata.

(b) izpratne

arūd|va’it s *137a

stakle

aŗbiji s *176

vārdotājs

aŗbõ vt ¤37

vārdot

aŗšt s *94

ārsts

●

Aŗšt āŗštõb ru’jḑi. Ārsts ārstē slimniekus.

aŗštimi s *188

ārstēšana

aŗštõ vt ¤44

ārstēt, dziedināt

●

Āŗštõd mīnda kōgiņ āŗštizt. Ārsti mani ilgi ārstēja.

Ta āŗštiz eņtš pūoga šärlakstõ tierrõks. KK78 Viņš izārstēja savu dēlu no šarlaka.

Ta āŗštiz tǟnda salāndõmõst jarā. Viņš izārstēja viņu no zagšanas.

aŗštõb s *153

ārstējamais

aŗštõb|va’itmõz s *173’

ārstniecības līdzeklis

asfalt s *136

asfalts 2L8

astām s *151

(a) pakāpiens

♦

strepīd astām trepju pakāpiens

(b) kāpslis

♦

ratstājiz astām jātnieka kāpslis

astām pidāji kāpšļa turētājs

astāmt ta’ggõ kalt kāpsli

♦

dīenast astām dienesta pakāpe

(d) stāvoklis

astāmtimi s *188

mat. kāpināšana

astāmtõ vt ¤53a

mat. kāpināt

astām|va’ildõks s *192’

lingv. pakāpju mija

astõ vi ¤18

(a) kāpt, rāpties

♦

i’lzõ astõ uzkāpt

i’ļļõ astõ pārkāpt

mǭ’zõ astõ nokāpt

●

Ta astāb strepīst i’lzõ ja mǭ’zõ. Viņš kāpj pa trepēm augšā un lejā.

Izā astīz laijõ. Tēvs iekāpa laivā.

Polākõd vȯļt astõnd tarā pǟl. Zēni bija uzkāpuši uz žoga.

Minā astīz ǭbõ i’lzõ. LF74.16 Es uzkāpu apsē.

Pī’egiļnikād astīzt i’bbizt sälgõ. Pieguļnieki uzkāpa zirgiem mugurā.

Astīz varbõ pǟlõ, la’z ta vȯlkõ tīedaji. KK77b Uzkāpa uz kājas pirksta, lai viņš zinātu [~ būtu zinātājs].

Ma astāb si’n jālgad pǟlõ, la’z vȯlkõ daņtšõmõst. KK77a Es kāpju tev uz kājām, lai būtu jādejo.

(b) kāpties, stāties, iet

♦

jū’rõ astõ pieiet klāt

kilgõ astõ 2Tm3.5 pakāpties malā

si’zzõl astõ iestāties

vastõ astõ stāties pretī

●

Ma astāb kuodāj. Es eju mājās.

Mȯ’lmõd astābõd sūrd samūdõks randõ J20 Abi lieliem soļiem iet uz krastu.

Pūoga astāb izā vastõ. KK78 Dēls nostājas pret tēvu.

astõr s *220

(Aster) astere

●

Astõr u’m puțkõz. Astere ir puķe.

astro|fizik ^* s *136

astrofizika

astronomij ^* s *121

astronomija

aš s *69

ass

●

Kui ašīd, ne’i uļīd. E IE Kā asis, tā rumbas.

aššõ ¹ adj *119

straujš, ašs

♦

ne’i aššõ ne’iku flint KK78a22 tik straujš kā plinte

aššõ ² adv

(a) ātri, aši

●

Se tä’m jūsõ u’m aššõ ne’i ikš un kakš. KK78 Tas pie viņa ir aši kā viens un divi.

(b) agri, aši

at gr

●

Šlītõr mä’gallõ at īlbõkst. Slīteres kalna pakājē ir lūši.

at¦jālga s *34

etn. statiņš

♦

atjalgõ sältõ kraut statiņus

●

Gust pa’ņ atjālgad kǭ’dõ rindõ. Gusts salika statiņus divās rindās.

Atlant okeān l com

(jūra, okeāns) Atlantijas okeāns

atlētik s *126

atlētika

atmatā s *41

atmata

♦

jetāb atmattõ 79.1 atstāj atmatā

u’m atmatsõ ir atmatā

●

Sīe atmatā kīskiz i’lzõ. To atmatu uzara.

atmosfēr ^* s *0

atmosfēra

atōm s *151

atoms E IE

atōm|elektõr|statsij ^* s *121

atomelektrostacija

atōm|energij ^* s *121

atomenerģija

atōm|fizik ^* s *136

atomfizika

atōm|lu’g ^* s *74

atomskaitlis

Whatever method you chosse,these nine will make you re-think theway you craft healines Why? Because they all have points in that are worth from a point of view.

Vārdi

Avoti