pǟgiņ lie’ggõ
pi’ds lie’ggõ bre’ḑdõ
Ta viskīz mīnda liegā si’zzõl.
Tarād Irail. Lauki Mazirbē.
liegārastā, kīen tīeb lindbūdidi
Tarād Irail. Lauki Mazirbē.
Jǭņ nutīz perīmīeztõ lī’ekõni’m pierāstõ.
Līenõd tä’mmõn rǭ’dõ.
Ta līeniz mi’n kä’dstõ, ta võtīz tā’giž andtõb pǟlõ.
Nūoŗ liepālē’ḑ, se u’m sūr āina.
Liepālī’edtõ pa’ņ pǟlõ.
Kazātõb perņi. Audzē liepas.
Liepnieku jaunsaimniecību ar 18 pūrvietām zemes 1931. gadā saņēma Līze Aumane ar meitu Irēnu. Līze nebija precējusies, ciemnieki Līzi dēvēja par Anstriņ Līzi. Viņas tēvs bija Ansis Aumanis, Lekšu saimnieka Kārļa Aumaņa brālis. Līze, būdama jau krietnā pusmūžā, ieguva Liepniekus. Viņa tur uzcēla savu māju. Acīmredzot Līze bija uzņēmīga sieva, jo uzbūvēt māju bez vīrieša atbalsta ģimenē nebija viegli. Arī meita Irēna jeb Riniņa, kā viņu dēvēja vietējie, nebija precējusies. Irēna Liepniekos nodzīvoja līdz mūža galam, bija mazliet vientiesīga, bet gāja ciemniekiem palīgā visos darbos, ogoja, sēņoja, apkopa Vaides kapus.
lieppimiz mūrdaji
jarā lieppimi
jarā lieppõ
ku’bbõ lieppõ
sǭb ku’bbõlieptõd ja tõitõd
Li je’dmõl jarā lieppõm eņtš ve’ļkõks!
jemānd|liestā marjaga lest ▫ bute ar ikriem;
kilp|liestā lepalest, pisike lest ▫ maza bute;
pīk|liestā soolvees soolatud lest ▫ sālsūdenī sālīta bute;
pit|liestā tünnilest ▫ mucas bute (vidējā izmēra bute)
sidāmi liestā
Vanāst līvlizt vejīzt lešti liestāvõrgõdõks.
Līeškõks līeškõb gro’udidi ku’bbõ.
Sōnalīešk vȯ’ļ pūstõ tī’edõd vaņšti, agā pie’rrõ siedā ni jo littõrdõks ētab pǟlõ.
Ma midēd līediz.
Āigarǭntõd tekstiš u’m lieudtõb va’ņdi sõ’ņdi.
līezlimi katūks
līezlimi rānda
līezlimi kȭnka
Mis sa ligūd vī’mõ kä’ds?
Ta ligūb vie’d sizālõs, ve’ž viedāb ulzõ sīe sūoliz.
Ǭ’rõnd li’ggõbõd.
Ne’i li’ggõn, ku mittõ ambõ allõ ä’b ūo kūja.
