Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 6651 - 6699 no 16043 šķirkļiem

le’žglit s *137’
  tuvums
	


						
le’žgõl 1 adv
(a)   klāt (virziens), tuvu (virziens)

le’žgõl laskõ   laist klāt

Astā le’žgõl!   Nāc klāt!

Ta kārtab, ä’b ānda le’žgõl. KK77 a   Viņš baidās, nelaiž klāt.

Sīe lūomõn ä’b sǭ le’žgõl. KK77 a   Šim dzīvniekam netiek klāt.

(b)   tuvu

Ta u’m le’žgõl.   Viņš ir tuvu.

Ta jelāb jõvāgõt le’žgõl.   Viņš dzīvo pavisam tuvu.

	


						
le’žgõl 2 pop
  tuvumā

Rīgõ le’žgõl   Rīgas tuvumā

Mēg jelām rānda le’žgõl.   Mēs dzīvojam jūrmalas tuvumā.

	


						
le’žgõld 1 adv
  no tuvuma, no tuvienes

Ro’vžti tu’l ku’bbõ le’žgõld ja kougõnd.   Ļaudis sanāca no tuvienes un tālienes.

Ma i’z tīeda tǟnda ne’i le’žgõld vȯtšõ. KK78a39   Es nezināju viņu tik tuvu meklēt.

	


						
le’žgõld 2 pop
  no tuvuma, no tuvienes

Ta u’m perīņ rānda le’žgõld.   Viņš ir cēlies no jūrmalas tuvās apkaimes.

	


						
le’žgõldõ vi ¤53a’
  tuvoties
	


						
le’žgõli adj *188’
  tuvs
	


						
le’žgõlim adv
  tuvāk

le’žgõlim vȱlda   būt tuvāk

	


						
le’žgõlimi adj *188’
  tuvāks
	


						
le’žgõlimõl adv
  tuvāk

Tu’l le’žgõlimõl!   Nāc tuvāk!

	


						
le’žgõlimõld adv
  no tuvuma

le’žgõlimõld vaņtlõ   skatīties no tuvuma

	


						
le’žgõl|nēji adj *175
  tuvredzīgs
	


						
le’žgõl|nēmi s *187
  tuvredzība  EIIIc
	


						
le’žgõlõ 1 adv
  klāt (virziens), tuvu (virziens)

Alā tu’l ne’i le’žgõlõ!   Nenāc tik tuvu!

	


						
le’žgõlõ 2 pop
  tuvumā (virziens)

Mēg lekšmõ jelām rānda le’žgõlõ.   Mēs pārcēlāmies uz dzīvi jūrmalas tuvumā.

	


						
le’žgõlõmõl adv
  tuvāk

Pī’l mi’nnõn le’žgõlõmõl!   Stāvi man tuvāk!

	


						
le’žgõlõmõlõ adv
  tuvāk (virziens)

Tu’l mi’nnõn le’žgõlõmõlõ!   Nāc man tuvāk!

	


						
le’žgõltõ vt ¤53’
  tuvināt
	


						
liānõz s *0
  liāna
	


						
libā|labā s *39
  tauriņš
	


						
li’bbõ vi ¤29
  slīdēt

libūb mǭ’zõ KK77 a   noslīd zemē

	


						
li’bḑi 1 s *187’
  sārms (veļas mazgāšanai)

Li’bḑizt tī’eb tū’gist.   Sārmu taisa no pelniem.

Liepā pūstõ vȯ’ļtõ amād jõvād li’bḑizt. 79/7   No alkšņa bija vislabākie sārmi.

Li’bḑiks ū’dõb ǭriņi.   Ar sārmu skalo veļu.

	


						
li’bḑi 2 adj *187’
(a)   slidens

li’bḑi jei   slidens ledus

li’bḑi riek   slidens ceļš

(b)   glums
	


						
li’bḑistiz adv
  gludi
	


						
li’bḑiz|kēļi adj *187
  glaimīgs
	


						
Libērij l *121
(valsts)   Libērija
	


						
Lībij l *121
(valsts)   Lībija
	


						
libīņtõ vt ¤53a
  dīkt, pīties, pielīst

midāgõst ulzõ libīņtõ   kaut ko izdīkt

libīņtõb si’nnõn immõrkouți KK78a68   pinas ap tevi

Pešli’nkizt libīņtõbõd. KK78a68   Bezdelīgas pinas [lidojot].

Ta libīņtiz si’n kä’dstõ a’mmõ eņtš pī’emdõ kīelkõks. KK78a68   Viņš izdīca no tevis visu ar savu mīksto valodu.

	


						
li’b|la’bbiņ s *221
  tauriņš

Piškizt li’bla’bbiņd, mūnda kõrd u’m pǟgiņ pǟva aigõz nēḑi. KK78a76   Mazi tauriņi, dažreiz viņu dienas laikā ir daudz.

	


						
li’bžõ vi ¤51
  slīdēt
	


						
li’bžtõ vi ¤53’
(a)   paslīdēt

Jālga li’bžtõb. KK78a67   Kāja paslīd.

Jegāl āigal sa võid sa’ddõ, li’bžtõ. KK77 a   Jebkurā laikā tu vari nokrist, paslīdēt.

(b)   slidināties

Sa li’bžtõd pi’ds jeijõ. KK78a69   Tu slidinies pa ledu.

	


						
li’d s *76
  gnīda
	


						
līdõ vt ¤3
(a)   būt (nākotnē)

Pūoga līb aŗšt, ta opūb aŗštõks.   Dēls būs ārsts, viņš mācās par ārstu.

Ǭ’rõn līb pu’nni, tǟnda rǭviņtõb vermkõks punīzõks.   Drāna būs sarkana, to ar krāsu krāso sarkanu.

Nī’emõ līb lipšāb.   Govs būs slaucama.

Mēg līm aššõ tegīž vēl ku’bsõ. KK78b68   Mēs drīz būsim atkal vēl kopā.

Ka’ļdi līb amādõn. KK78   Zivis būs visiem.

Sīest midāgõst ä’b lī. KK77 a   No tā nekas nebūs.

Mi’nnõn līb lē’mizt.   Man būs jāiet.

Ä’b lī mitī’dtõ līvlizt, kis ä’b mõtlõks ī’dtõ mõtkõzt: algõ līnd jemīņ suo’ddõ. VS36   Nebūs neviena lībieša, kas nedomātu vienu domu: lai vairs nebūtu kara.

(b)   palikt

Sprīt laskūb mǭ’zõ, si’z līb pūol pūraztõ. TL78b65   Spritu nolaiž lejā, tad būs puse buras.

	


						
lī’dõm s *153’
  līdums
	


						
Līdõm|kõ’ur l *0
	


						


līdziņtõ vt ¤53a
  salīdzināt

Sa līdziņtõd ēņtšta tuoizkõks. KK78a69   Tu salīdzini sevi ar citiem.

	


						
Līḑiz kõ’ur l com
	


						


lī’ebi adj *187’
  trekns, brangs, tauks

lī’ebi vȯzā   trekna gaļa

lī’ebi kēra   trekni burti

lī’ebi kǭj   taukaina karote

lī’ebizt liestād   treknas plekstes

Sǟ’l vȯ’ļ jõvā lī’ebi mǭ. 86b2   Tur bija laba trekna augsne.

	


						
līebzi adj *187
  maigs, mīlīgs

Jemān u’m līebzi ēļ.   Mātei ir maiga balss.

Āiga īeb līebziks.   Laiks kļūst mīlīgs.

	


						
līedig 1 s *152
  liedags
	


						
līedig 2 s *152
  pavards
	


						
līediz|lūk s *122
  atvere ārdurvīs
	


						
lī’ed|kiļg s *110
  lappuse
	


						
lī’ed|kukkõr s *220
  lapas pumpurs
	


						
lī’ed|kūzõ s *118
(Larix)   lapegle  EIIIf
	


						
lī’ed|na’ggõrz s *214’
(Brassica rapa)   rācenis  EIIIg
	


						
Lī’edõd ki’ur l com
	


						


Lī’edõd kõ’ur l com
	


						
Lī’edõd|ki’urõ l
	


						


līedõg 1 s *152
  liedags
	


						

Redzami 6651 - 6699 no 16043 šķirkļiem