Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 6601 - 6649 no 16043 šķirkļiem

lem|ǟma s *43
 folkl.   siltuma māte

Lǟ’mõst peislõm lemǟma jū’rõ – se vȯ’ļ, istīz mǭ’zõ sīe āina sizālõ, ku ni ǟma mēḑi pēstab. KK34II11   Jāiet sildīties pie siltuma mātes – tas bija [tā], [ka] nosēdās zemē tajā zālē, ka nu māte mūs sildī

	


						
lemḑõks s *192
 etn.   slaucene
	


						
lemḑõm s *153
  siltums
	


						
lē’mi s *187’
  iešana

laigāld lē’mi Fl1.12   izplatīšanās

lē’miz pǟl teļļõ   taisīties aiziet

Bǭn lē’miz sǭņõ u’m ve’l vīž minūtõ.   Līdz vilciena atiešanai ir vēl piecas minūtes.

Ūoņdžõl i’zt sīetõ sugīd je’dmõl lē’mõt bikt jū’r. 86a21   No rīta nemaz neēda pirms iešanas uz grēksūdzi.

	


						
lem|kuodā s *39
  siltumnīca
	


						
lem|lēba|okš s *68
  slaists, sliņķis
	


						
lemmõs adv
  siltumā

Ma nǟrbiz pǟva kä’dsõ lemmõsõ. KK78b9   Es noģību saulē siltumā.

	


						
lemmõst adv
  no siltuma

Ma lǟ’b pǟva kä’dstõ lemmõstõ jarā, ku ävõi jemīņ kāndatõ. KK78b9   Es eju no saules siltuma projām, kad nevaru vairs izturēt.

	


						
lemmõz 1 s *171
  siltums
	


						
lemmõz 2 adv
  siltumā (virziens)

Ma lǟ’b pǟva kä’ddõ lemmõz. KK78b9   Es eju saulē siltumā.

	


						
  lempis

Lemp u’m seļļi sangdõ, kis midāgõst ä’b tīeda un ä’b mūošta. KK77b   Lempis ir tāds neattapīgs, kas neko nezina un nesaprot.

	


						
  lempīgs
	


						
lem|ve’rlimi adj *188’
  siltasiņu-
	


						
  margas

sīlda lēnõd   tilta margas

strepīd lēn   trepju margas

	


						
lēņtš s *144
  dienvidrietumi

lǟnd tūļ   dienvidrietumu vējš

lǟnd õvā   dienvidrietumu straume

	


						
leņtš 1 s *105
(a)   cilpa

Ta paņ leņtš eņtšõn ka’ggõlõ. 86a51   Viņš uzlika cilpu sev kaklā.

(b)   līkums

kieud|leņtš köielenk, köiering ▫ virves cilpa

	


						
leņtš 2 adj *105
  tukšs no ūdens  TL78b67
	


						
leņtšõ vt ¤53a
  salikt, salocīt

Kis e’žmizt kõrd vȯ’ļ mie’rsõ, se ve’l i’z mūošta leņtšõ kīedõd ku’bbõ agā tei’ž rinkõ nēḑi kieuži. D8   Kas pirmo reizi bija jūrā, tas vēl neprata salikt virves kopā vai atkal aplī tās virves [salikt].

Võrgõ, tä’m knaššõ leņtšõb ku’bbõ, ne’i ku ta jūokšõb vie’d si’zzõl. KK78b27   Tīklu, to skaisti saloka, tā lai tas skrien ūdenī.

	


						
lepa|kustõb|āina s *36
(Capsella bursa-pastoris)   ganu plikstiņš
	


						
Lēpõn l *0
(ciems)   Liepene
	


						
leprozōrij s *121
  -
	


						
  Lepste
	


						
lepšt s *131
  alksnājs
	


						
Lepšt l *131
(sēta)   Vecalkšņi, Alkšņi, Jaunalkšņi
	


						
Īra

Kārand Īras. Sēta Lielirbē. Mājpāika Īras, sǟl um nēḑi sārliži jellõn. Mājas vieta Lielirbē, tur ir tie sāmsalieši dzīvojuši.

Ar Lielirbes Alkšņu sētu saistāma lībiešu un arī dedzīgu baptistu Lepstu dzimta, kura tur mitinājās jau kopš 18. gs. vidus. Piekrastes ciemos bieži mājas dēvēja pēc saimnieka vārda. 1837. gadā Alkšņu saimnieks bija Pēteris Lepste (dz. ap 1803. g.). Viņa mazdēls, arī Pēteris Lepste (1859), turpināja saimniekot Alkšņos un bija ilggadējs Lielirbes baptistu draudzes diakons un kora vadītājs. Lepstes bija vieni no dedzīgākajiem baptistiem ciemā. Ar citu ticību ļaudīm viņi neprecējās. Pētera visas meitas apprecējās ar baptistiem. Vecākā meita Elizabete (1882) salaulājās ar draudzes locekli Didriķi Andersonu (dz. 1885), un viņi Alkšņos saimniekoja 1930. gados. Savulaik bija gan Vecalkšņi, gan Jaunalkšņi. Mūsdienās Lepstu dzimtai piederīgais Juris Neliuss māju atjaunojis, tā nes Vecalkšņu vārdu. Viņa ģimene pagaidām ir vienīgie pastāvīgie iedzīvotāji Lielirbes ciemā.

Lepšt|tarā l *39
	


						
Sǟnag

Tarā Sǟnagõl. Lauks Saunagā.

Lesoto * l *0
(valsts)   Lesoto
	


						
lešk s *62
  atraitnis  EIIIe
	


						
lešk|nai s *180
  atraitne  EIIIe
	


						
leššiji s *176
  krāvējs
	


						
leššõ 1 vt ¤36
  izkraut (kuģi)

Mī’ed leššõbõd kuo’igõ.   Vīri izkrauj kuģi.

	


						
leššõ 2 vt ¤36
  atšķaidīt

Brāndiļtõ lešūb vie’dkõks. KK78a67   Degvīnu atšķaida ar ūdeni.

	


						
Letsent l *0
(sēta)   Lecentes
	


						
Lū’ž

Letsentõl, Letsentõl, Letsentõld

Kārand Lūž kilas. Nim um pandõd 1925. āigast immar Letsent tara nim pierrõ, kus kārand sai tīedõd. Sēta Lūžņas ciemā. Nosaukums ielikts ap 1925. gadu pēc Lecentu lauka, kur sēta tika uzcelta.

1935. gadā Lecentos dzīvoja lībietis Fricis Belte ar ģimeni. Otrā pasaules kara laikā māja bija papostīta, bet ģimene varēja dzīvot, kad 1945. gadā atgriezās no evakuācijas. 1950. gados saimnieki nomira, bērni aizprecējās, māja palika tukša. Pēc Ernesta Mūrnieka ziņām, 1980. gadu beigās māja bija gandrīz sagruvusi.

Letsent tara l com
	


						

Letsent tarrõ, Letsent taras, Letsent tarast

Tara Lūž kilas. Lauks Lūžņas ciemā.

Letsent tarā l com
	


						

Letsent tarrõ, Letsent tarās, Letsent tarāst

letsīņtõ 1 vt ¤53a
  lecināt

Lǟ’b letsīņtõm nī’emõ. KK78a67   Iet lecināt govi.

	


						
letsīņtõ 2 vi ¤53a
  pāroties

Lūomõd letsīņtõbõd. KK78a67   Dzīvnieki pārojas.

	


						
lē’tšõd s *138’
 anat.   locītavas dobums

Tä’mmõn ī’dtõkabāl lekš se a’b ullõ, ja si’z ta pa’ņ lē’tšõd si’zzõl tegīž. 152.1/2   Viņam arvien izgāja tas plecs ārā, un tad viņš ielika locītavas dobumā atkal atpakaļ.

	


						
leț s *65
  lete

leț al   zem letes

	


						
  svērtenis
	


						
  latviešu valoda
	


						
leț|kēļi adj *187
  latviešu valodas-
	


						
leț|kīelnikā s *41
  -
	


						
lețkīeļ s *0 C_LELS-6
  latviešu valoda
	


						
lețli 1 s *187
  latvietis
	


						
  latviešu-

lețlizt prefiksõd K84   latviešu prefiksi

	


						
Leț|mǭ l *12
(valsts)   Latvija
	


						
lēțõ vt ¤53a
  alvot
	


						
lēzõ vt ¤49
  salikt, salocīt

Kīeta lēzõb rinkõ.   Virvi saloka aplī.

	


						
le’žgli 1 s *187’
  tuvinieks

Mi’n sõzār ja ve’ļ at mi’n le’žglizt.   Mana māsa un brālis ir mani tuvinieki.

	


						
le’žgli 2 adj *187’
  tuvs

Ta u’m mi’n le’žgli sõbrā. 13Ro10   Viņš ir mans tuvs draugs.

	


						

Redzami 6601 - 6649 no 16043 šķirkļiem