Lībiešu-latviešu-igauņu vārdnīca

Produkcijas vide (prod user)

Vārdi

argit s *136

bailīgums 2Tm1.7

argōn ^* s *151

argons

argument s *0

arguments

argumentātsij ^* s *0

argumentācija

argumentīerõ ^* vt ¤49

argumentēt

arhitekt s *136

arhitekts

arhitektūr s *0

arhitektūra

arhīv s *127

arhīvs

●

Se u’m arhīvõs ve’l tieudtõb. 152.2/11 Tas ir arhīvā vēl zināms.

arīņtimi s *188

kopšana

○

jelājd|arīņtimi loomakasvatus ▫ lopkopība;

mǭ|arīņtimi maaharimine ▫ zemkopība

arīņtõ vt ¤53a

(a) savest kārtībā

●

Arīņtõb vȭrta – tǟnda nemē parāntõb, tǟnda pāikõb, tī’eb tierrõks. 152.1/4 Saved kārtībā tīklu – to tā kā labo, to lāpa, sataisa.

(b) kopt, aprūpēt

aritmētik s *126

aritmētika

aritmētli ^* s *188

aritmētisks

Arktik l *0

(teritorija) Arktika

a’rlimi adj *188’

žuburains, žuburu-

♦

a’rlimi pū žuburains koks

kuolma’rlimi ang trijžuburu dakšas

a’rlimizt oksād žuburaini zari

arm s *94

(a) miers

♦

armõ andõ likt mierā

armõ pi’ddõ turēt mieru

armõks vȱlda būt mierā, būt apmierinātam

●

Ni u’m ikškõrd arm mǭ pǟl. Nu ir vienreiz miers virs zemes.

(b) mīlestība

♦

izāmǭ arm tēvzemes mīlestība

●

Pȯisõn u’m arm neitst vast. Puisim ir mīlestība pret meiteni.

arm|āiga s *33

miera laiks

ārmakstiji adj *176

taupīgs

♦

ārmakstijizõn vȱlda būt taupīgam

●

Ta u’m ārmakstiji. viņš ir taupīgs.

ārmakstimi s *188

taupība

ārmakstõ vt ¤53a

taupīt

●

Ta ārmakstõb rǭ’dõ. Viņš taupa naudu.

Rǭ’dõ u’m ārmakstõmõst. Nauda ir jātaupa.

Ma pidāb tagāvarāks midēgõst, rǭ’dõ ārmakstõb, ma ä’b ānda ne’i je’n rǭ’dõ ulzõ. *156.1/4 Es turu kaut ko rezervē, taupu naudu, es neizdodu tik daudz naudas.

Mi’n u’m jõvā sūtäuž, ma ārmakstõb siedā eņtš lapst pierāst, eņtš jemān. Man ir labs kumoss, es taupu to saviem bērniem, savai mātei.

ārmaz adj *165

mīļš

●

Jemā u’m mi’nnõn ārmaz. Māte ir man mīļa.

ārmaztimi s *188

mīlestība

♦

ārmaztimiz tu’lkõks IK4 ar mīlestības uguni

ārmaztõ vt ¤53a

mīlēt

♦

armõ ārmaztõ mīlēt mieru

izāmǭdõ ārmaztõ mīlēt tēvzemi

neitstõ (~ pȯisõ) ārmaztõ mīlēt meiteni (~ puisi)

●

Lapst ārmaztõbõd va’nbiži. Bērni mīl vecākus.

Ma ārmaztõb sīnda! Es mīlu tevi!

ārmaztõks s *0 C_LELS-5

mīlestība

Armēnij l *121

(valsts) Armēnija

armi s *187

žēlastība

♦

armiz pierāst aiz žēlastības

armizt andõ apžēlot, piedot

armizt pallõ lūgt žēlastību

armij s *121

armija

●

Mä’ddõn u’m ve’ggi armij. Mums ir stipra armija.

ārmikšõ ¹ vt ¤53a

(a) apmīļot

●

Pȯis ārmikšõb neitstõ, ta tǟnda sūdlõb, ta tǟnda silāstõb. 152.1/4 Puisis apmīļo meiteni, viņš viņu skūpsta, viņš viņu glāsta.

(b) mierināt, nomierināt

ārmikšõ ² vi ¤53a

lakstoties

●

Pūošõd ārmikšõbõd neitsõd immar. Puiši lakstojas ap meitām.

arm|jänū s *90

alkas pēc miera

arm|ka’d s *76

greizsirdība

arm|kadīkšõ vt ¤53a

būt greizsirdīgam

arm|ka’dli adj *187’

greizsirdīgs

●

Ta u’m armka’dli eņtš naiz pǟl. Viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu.

arm|lēba s *21

žēlastības maize

●

Ta āndiz vanā Gǟdõn armleibõ. Viņš deva vecajai Ģēdai žēlastības maizi.

armli adj *187

mierīgs

< mī’erig

armõ vt ¤49

nomierināt

armõ andõ ^* v com

likt mierā

armõ pallõ v com

lūgt žēlastību

armõl adv

(a) mierīgi

♦

ēņtšta armõl pi’ddõ 2L12 izturēties mierīgi

(b) mierā

armõl īedõ v com

samierināties, palikt apmierinātam

arm|sǟdimi s *188

miera līgums

armsõ vȱlda ^* v com

samierināties, būt mierā

armstiz adv

mīļi

armstõ vt ¤53a

mierināt

armtimi ^* s *188

apmierināšana

armtõ vt ¤53a

apmierināt

armtõb adj *153

apmierinošs

armtõks s *192

apmierinājums, apmierinātība

armtõmõt adj *126

neapmierināts

armzi adj *187

(a) mīļš, mīlams Fl4.8 (b) patīkams Kl4.6

ār¦nā’tõl s *219’

matadata

●

Vǟndab vattõ ārnā’tõl immõr. KK77a Tin vati ap matadatu.

Whatever method you chosse,these nine will make you re-think theway you craft healines Why? Because they all have points in that are worth from a point of view.

Vārdi

Avoti