Lapsrok – laps pierāstõ kīetõb sīemnaigõ.
kūjaks laskõ
pū’ojõ laskõ
si’zzõl laskõ
sīlmast (~ siļmšti) ulzõ laskõ
vāldiņ laskõ
Ne Ūdkilā jǭrad saitõ kūjaks lastõd.
Ta laskūb pūd (~ pūḑi) mǭ’zõ.
Ta laskīz lǭja pū’ojõ.
Ta laskīz mi’n (~ mīnda) vāldiņ.
ēņtšta rištõm laskõ
Izā i’z lask mīnda kuondõst ulzõ.
Ma laskīz tǟnda (~ tä’mmõn) ma’ggõ.
Lask mõtlõ!
Ä’b või laskõ tǟnda kōgaz.
Paldīņ mīnda laskūb lougõ kǟ’dõ.
Ta laskīz tī’edõ mi’nnõn kǟngad.
mǭ’zõ laskõ
Ta laskūb flintõks si’ggõ.
Ta laskīz mi’nnõn flintõks jalgõ.
kīeta laskõ
Tä’mmõn vȯ’ļ mīelsõ lāškandimi.
Ikš latāstõb tūoizta.
Ne latāstõbõd kīeta, jegāikš eņtš pūolõ latāstõb.
Jaunsaimniecība, celta 1930. gados. Vietējie dēvēja par strupaušu māju, jo tā vienīgā māja Vaidē, kuras jumta gali bija nošļaupti. Par Lauru jaunsaimniecības īpašnieci 1931. gadā kļuva Minna Zandberga. Viņas senči bija lībieši, vaidenieki jau vairākās paaudzēs. Tēvs Klāvs Jānbergs bija Jaunroču saimnieks, bet mammas Marijas (dz. Refenberga) senči bija saimnieki Vecročos jau 19. gs. sākumā.
20. gs. 60. gados māju nopirka jauni īpašnieki, atceroties: "Tā bija tāda dīvaina nauda – par samaksātiem rubļiem tolaik pa blatu varēja nopirkt veselus divus pārus čehu zābaciņu… Senāk māja saukta Louvri, ko nozīmē, nezinu. Arī Paulīne Kļaviņa nezināja."