Liestā u’m la’iglimi kala.
Ikš kant vȯ’ļ to’vdõt la’iglimizõks.
◆ Laintõl, Laintõl, Laintõld
Kārand Lūž kilas. Nim um pandõd 1925. āigast immar. Sēta Lūžņas ciemā. Nosaukums iedots ap 1925. gadu.
Vilis Polis pusbūvēto jaunsaimniecību nopirka no Jāņa Beltes, kurš savā laikā bija zivju apstrādātājs un tirgotājs. Māju izbūvēja pilnībā, un tur bija arī koloniālpreču veikals, ko saimnieks turēja līdz pat 1944. gadam. Kad saimnieks pēc kara nomira, māja pārgāja ciema padomes īpašumā, kas to pārdeva nojaukšanai. Māju nojauca ap 1970. gadu.
Kōrand Irail, nim antõd 1925. āāugast immõr. Sēta Mazirbē, nosaukums dots ap 1925. gadu.
Pavisam tuvu Mazirbes jūrmalai atradās neliela māja ar lībisku vārdu Lainti (Viļņi). Tā bija Mazirbes skrodera, Līvu Savienības valdes locekļa Eduarda Ermanbrika māja. E. Ermanbriks bija cēlies no senas lībiešu dzimtas, kas dzīvoja Sīkragā. Eduards pārvaldīja lībiešu valodu, aktīvi piedalījās Līvu savienības darbā. Viņa dzīvesbiedre Emīlija (dz. Virkena) bija latviete, tāpēc ģimenē runāja latviski. 1914. gadā ģimenē piedzima dēls Rūdolfs Ermanbriks, vēlākais skolotājs un skolu direktors, mūzikas pedagogs, koru diriģents Dundagā, Mazirbē, Kolkā.
Ne’iku touvõ tē’ḑ, ne’i ta laistõb.
lajā mǭ
lajā rok
lajā vȯzā
lajāks īedõ
lajāks tī’edõ
špirktõ viedkõks lajāstõ
Jūomnaigõ lajāstõb, tī’eb lajāks, panāb jū’rõ vietā, ku ta īeb lajāks.
Mis sa lajāstõd ēņtšta!