Vārdi

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 6001 - 6049 no 16043 šķirkļiem

kuolm|tuoistõn ¤219
  trīspadsmit
	


						
kuolm|tuoistõnz ¤156
  trīspadsmitais
	


						
kuolm|vīți adj *187
  trejāds
	


						
kuolm|vīțõ adv
  trejādi
	


						
kūolõ vi ¤49
(a)   mirt

jarā kūolõ   nomirt

ulzõ kūolõ   izmirt

kūolõbõd ne’i ku kärmizt KK77 a   mirst kā mušas

Pie’rrõsuodā mǟ’rst 1721.–1723. līvõd ro’v pigātagā kūolõb ulzõ. E I   No pēckara mēra 1721. – 1723. [gadā] lībiešu tauta gandrīz izmirst.

Ku ta kūolõb, si’z ta panāb kakš kätā rīnda pǟlõ. KK77 a   Kad viņš mirst, tad viņš saliek divas rokas uz krūtīm.

Sa kūolõd sīestõ rujāstõ. KK78a63   Tu mirsti no šīs slimības.

Sa kūolõd sīe rujāks. KK78a63   Tu mirsti ar šo slimību.

(b)   tirpt

Jālga u’m jarā kūolõn.   Kāja ir notirpusi.

	


						
kūolõm s *152
  nāve

je’dmõlaigi kūolõm   pāragra nāve

je’dmõl eņtš kūolõmt K87   pirms savas nāves

kūolõm pǟl kū’odštõd rištīng   uz nāvi notiesāts cilvēks

	


						
kūolõmi s *188
  miršana

Ku rištīng u’m kūolõmiz pǟl, si’z tä’m sūormõd ä’b pī’lõtõ kõ’urõd, agā si’z ta viedāji eņtš sūormõd tā’giž. PK88.11   Kad cilvēks ir uz miršanu, tad viņa pirksti neturas saliekti, bet tad viņš atvelkot savus pirkstus a

	


						
kūolõm|pȯdūd s *76
  nāves sāpes  Ap2.24
	


						
kūolõn s *219
(a)   mironis (b)   līķis
	


						
kūolõnd|ǭ’rõnd s *219’
  mirstamās drēbes
	


						
kūolta s *46
  krasts

Jo’ugõn at kakš kuoltõ.   Upei ir divi krasti.

	


						
kūolta|pēļi s *187
  krastmala
	


						
kūoltõ vt ¤53a
(a)   nonāvēt, nokaut

Kūoltõ tūoizta ä’b või. KK78a63   Otru nokaut nevar.

Jarā kūoltõ võib lūomõzt; tapāb lūomõzt.   Nokaut var dzīvnieku; nogalina dzīvnieku.

(b)   mērdēt, mirdināt

Kūoltõb rištīngtõ, ku rištīng u’m kūolimiz pǟl ja ro’vzt sǟlõz at immõr, ja si’z kūoltõbõd tǟnda. 86b29   Mirdina cilvēku, kad cilvēks ir uz miršanu un cilvēki tur ir apkārt, un tad mirdina viņu.

(c)   mērdēt, anestezēt

Kūoltõ võib ī’dtõ kūožõ eņtš lejās või tuoiz lejās, algõ se pȯ’ddõg sīes kūožõs. 86b29   Mērdēt var kādu vietu savā ķermenī vai cita ķermenī, lai tā nesāpētu.

Kūoltõb mingiz āinaks. 86b29   Mērdē ar kādām zālēm.

(d)   darīt galu

lejā tī’emizt jarā kūoltõ 8Ro13   darīt galu miesas dzīvei

	


						
kūoļma s *46
  brasls
	


						
kūona s *43
(Rana)   varde

kild|kūona kilpkonn ▫ bruņurupucis

Ne’i ku kūona mätāl pǟl.   Kā varde uz ciņa.

	


						
kūona|kudūd s *76
  varžu ikri
	


						
kūona|pusk s *77
(Caltha palustris)   purene
	


						
kūona|sīlma s *34
  varžacs
	


						
kūona|vȯžā s *26
(a) (Caltha palustris)   purene  85.4 86.5 (b) (Equisetum fluviatile)   upes kosa
	


						
kūonda s *46
  papēdis

Ta ī’ediz potīļkabālõks kūonda kațki. 79.4   Viņš ar pudeles gabalu sagrieza papēdi.

Polākõz ailiz ne’i kierdõ, ku kūondad ī’d vīlkizt.   Zēns skrēja tik ātri, ka papēži vien zibēja.

Nai u’m mi’n kūonda allõ. KK77 a   Sieva ir zem manas tupeles [~ papēža].

Ta i’z lask mittõ kuondõ mǭ jū’r.   Viņš pat papēdi nepielika pie zemes.

	


						
kūonda|lū s *12
 anat.   veltņa kauls
	


						
kūondan|a’lli adj *182’
  pamesls  79.5
	


						
kūonda|pū s *11
  zābaku novelkamais, buciņš
	


						
kūonda|sūoŗ s *207
 anat.   papēža cīpsla, ahileja cīpsla  79.4
	


						
kūondimi s *188
  brīdinājums, piekodinājums
	


						
kūondõ vt ¤53a
  pamudināt  Ap11.23
	


						
kuo’ndõ 1 vt ¤53a’
  brīdināt

kuo’ndõ, algõ läkkõ   brīdināt, lai neiet

	


						
kuondõ 2 adv
  no mājām

kuondõ jarā vȱlda   būt projām no mājām

Ta lekš kuondõ ulzõ.   Viņš izgāja no mājām.

	


						
kuo’ndõks s *192’
  brīdinājums, piekodinājums
	


						
kuo’ndõst adv C_LELS-4
  no mājām
	


						
kuo’nnõ adv
  mājās

La’z arm vȯlkõ kuo’nnõ.   Lai miers ir mājās.

	


						
kū’opõ vt ¤53a’
  kopt, aprūpēt

Sa kū’opõd siedā lapstā. KK78a63   Tu kop to bērnu.

	


						
kūora s *43
  auss

sūrd kūorad ne’i ku piņņõn   lielas ausis kā sunim

ī’dst kūorast si’zzõl, tuoizõst ulzõ   pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā

kūora tagān pānda   likt aiz auss

kūorad pistõ a’jjõ   ausīties, spicēt ausis

Kūorad at pist illõ.   Ausis ir stāvus gaisā.

Kūora vīngõb.   Auss džinkst.

Kūora u’m vizās.   Auss ir ciet.

Pa’n eņtš kūorad vi’zzõ, ne’i ku sa ä’d kūl! KK77 a   Aiztaisi savas ausis, lai tu nedzirdētu!

Kūorad sadābõd vi’zzõ. KK77 a   Ausis aizkrīt.

Ta ä’b nustā mittõ kuorrõ.   Viņš neceļ ne ausi.

Ve’ž lǟ’b kuorrõ si’zzõl, si’z kūora rū’tšõb. KK77 a   Ūdens saiet ausī, tad auss dūc.

Ä’b ūo õ’mmõ pǟ’sõ, si’z u’m kūora tagānd ka’žži. 79.4   Nav prāta galvā, tad aiz ausīm ir slapjš.

Se lekš tikkiž mi’n kūorastõ pi’ddõz. KK77 a   Tas viss paslīdēja man gar ausīm.

Ma kūliz siedā pūol kūoraks. KK77 a   Es dzirdēju to pa ausu galam [~ ar pusausi].

	


						
kūora|aŗšt s *94
  ausu ārsts
	


						
kūora|klapīd * s Pl *61
  austiņas
	


						
kūoral pop
  blakus
	


						
kūorald pop
  no vietas, kas atrodas blakus

Ta nūziz ilzõ naiz kūorald.   Viņš piecēlās no sievas sāniem.

	


						
kūora|lē’ḑ s *141
 anat.   auss gliemežnīca
	


						
kūorali adj *188
  blakus esošs, otršķirīgs

kūorali ažā   blakus lieta

	


						
kūora|lops s *80
  pļauka

kūoralopsõ andõ   iecirst pļauku

	


						
kūora|ļip s *123
  auss ļipiņa
	


						
kūora|ņäpā s *41
 anat.   auss ļipiņa
	


						
kūora|ouk s *98
  auss eja
	


						
kūora|sastā s *42
  auss sērs
	


						
kūora|ta’ggi s *182’
  aizauss
	


						
kūorbastõ vt ¤53a
(a)   svilināt

si’ggõ kūorbastõ   svilināt cūku

Kūorbastõb kǭra jarā. KK78a63   Nosvilina sarus.

(b)   grauzdēt

kaffõ kūorbastõ   grauzdēt kafiju

	


						
kuorbõ vi ¤37
  svilt, piedegt, izdegt

Mis sǟ’l kūorbõb?   Kas tur svilst?

Vīļa u’m kuorbõn.   Labība ir [saulē] izdegusi.

Vȯrūks kūorbõb ulzõ. L7.1   Zelmenis izdeg.

	


						
kuorbõn adj *219
  piededzis, apgruzdējis

kuorbõn kard   gruzduma smaka

	


						
kūordantõ 1 vt ¤53a
  paaugstināt
	


						
kūordantõ 2 vi ¤53a
  paaugstināties, pacelties
	


						

Redzami 6001 - 6049 no 16043 šķirkļiem