Lībiešu-latviešu-igauņu vārdnīca

Produkcijas vide (prod user)

Vārdi

Aplōka l *38

(sēta) Aploki

⭡ Pizā

◆Aplōkõl, Aplōkal, Aplōkald

Sena saimniecība, zināma no 19. gs. Pastāvēja arī pēc Pirmā pasaules kara 1920. gadā. 1935. gadā Aplokos saimniekoja latvietis Fricis Jānbergs ar ģimeni.

aplōka ¹ s *38

aploks

♦

i’bbizt aplōka zirgu aploks

lambõd aplōka aitu aploks

nī’emõd aplōka govju aploks

●

Mēg teimõ aploukõ. Mēs iekārtojām aploku.

Ajā nī’emõd aploukõ! Dzen govis aplokā!

Nī’emõd vȯ’ļt lǟ’nõd aploukst ulzõ. Govis bija izgājušas no aploka.

aplōka ² s *38

zars, sazarojums, žuburs

♦

ang aplōka dakšu zars

riek aplōka ceļa sazarojums

pū aplōka koka žuburs

jo’ug aplōka upes pieteka

apostõl s *219

apustulis

●

Kristusõn vȯļt kakštuoistõn apostõlt. Kristum bija divpadsmit apustuļi.

apostrōf s *122

apostrofs

app|āina s *36

(Rumex acetosa L.) pļavas skābene

appiņ s *222

(a) (Humulus Lupulus) apiņi (b) apiņu čiekurs EIIIg

appõkǭrt s *137

advokāts

> advokāt

appõlsin s *126

(a) (Citrus sinensis) apelsīns EIIIg (b) apelsīns (auglis)

< appõlsinõd|pū

appõlsinõd|pū s *12

(Citrus sinensis) apelsīns

> appõlsin

appõn adj *219

skābs, skābēts

♦

appõn umārz skābs ābols

●

Mǭŗa u’m appõn ne’iku gārban. KK77a Oga ir skāba kā dzērvene.

Ta tǭ’b appõnt. Viņš grib skābu.

Rok īeb appõnõks. Zupa saskābst.

appõnd|lēba s *21

saldskābmaize

> appõn|lēba

appõn|guŗkõz ^* s *171

skābēts gurķis

appõnik ^* s *126

skābeklis

< apānikā

appõn|lēba s *21

saldskābmaize

< appõnd|lēba

appõn|nǭțõz s *172

skābēti kāposti, skābie kāposti

appõn|rok s *79

skābputra

●

Appõnrokkõ smeļūb ja jūob, si’z kǭjstõ jūob. KK78b31 Skābputru smeļ un dzer, [un] tad no karotes dzer.

appõn|sēmḑa s *53

skābs piens, rūgušpiens

aprikōzõ|pū s *12

(Prunus armeniaca) aprikoze

> aprikōzõz

aprikōzõz s *173

(a) (Prunus armeniaca) aprikoze EIIIg (b) aprikoze (auglis)

< aprikōzõ|pū

april s *0 C_LELS-9

aprilis

aprink s *136

apriņķis

♦

Vǟnta aprink jū’odiji 86a48 Ventspils apriņķa priekšnieks.

Āpsal l *218

(pilsēta) Hāpsalu

< Hapsal, Hāpsalu

Apšīņ h *0 LVVK

Apšiņš

aptēk s *127

aptieka

●

Aŗšt kēratiz mi’nnõn aptēk aiņḑi. Ārsts parakstīja man aptiekas zāles.

aptēkõr s *152

aptiekārs

●

Aptēkõr siegūb aiņḑi. Aptiekārs jauc zāles.

aptīt s *0

ēstgrība

> sīedõ|tǭ’mi

= sīedõ|tǭ’mi

a’r s *84

(a) zars, sazarojums, žuburs

♦

ang a’r dakšu zars

riek a’r ceļa sazarojums

pū a’r koka žuburs, sazarojums

jo’ug a’r pieteka, atteka

(b) virziens

♦

tuoizõ a’rrõ lǟ’dõ doties citā virzienā

arā s *18

(a) nozare, joma

♦

kēravīț arāl K89 rakstības jomā

(b) teritorija

Arābij l *121

(teritorija) Arābija

arābiji adj *176

drupans

♦

arābiji, mis pudūb jarā KK78b20 drupans, kas sadrūp

arābõ vi ¤49

(a) irt

●

Sukā arābõb. Zeķe irst.

(b) izjukt

●

Tarā arābiz jarā. Sēta izjuka.

♦

ku’bbõ arābõ sabrukt ~ sagāzties

●

Je’l arābõb. Ēka sabrūk.

Ta arābõb ku’bbõ. KK78a52 Viņš sabrūk.

(d) atraisīties (par sējumu, mezglu)

●

Suoļm arābõb. Mezgls atraisās.

(e) dzemdēt

♦

Nai arābõb. Sieviete dzemdē.

Nai arābiz jarā, laps kandtõb āiga le’bbõ. KK78a52 Sieviete piedzemdēja, grūtniecības laiks beidzās.

arāgõz s *173

(Pica pica) žagata

●

Ikš arāgõz ļärīkšõb tegīž. KK77 Viena žagata atkal žadzina.

Vaŗīkš ajīz arāgõ je’dspē’ḑõn. Vārna aizdzina žagatu projām.

Vaŗīkš ajīz arāgõzt. Vārna trenca žagatu.

Vaŗīkš taplõb arāgõks. Vārna kaujas ar žagatu.

arāks ¹ adv

blakus

♦

riekstõ arāks lǟ’dõ nogriezties no ceļa

arāks ² prp

šķērsām

♦

arāks tūldõ šķērsām vējam

arāndõ vi ¤53a

atrisināties

arāndõks s *193

risinājums, atrisinājums

arāntimi s *188

risināšana, risinājums

♦

problēmõd arāntimi EA problēmu risināšana

arāntõ vt ¤53a

risināt, atrisināt

aranžij s *0

aranžija

arbūz ^* s *189

arbūzs

ārdiņ pop

dēļ

●

Äbjõvā āiga ārdiņ ta i’z tu’l. Sliktā laika dēļ viņš neatnāca.

arestīertõ vt ¤49

arestēt

●

Saksād tǭ’žtõ mīnda arestīertõ. Vācieši gribēja mani arestēt.

ārfa s *46

arfa E

ārga adj *33

bailīgs

♦

ārga nekā lāmbaz KK77 bailīgs kā aita

●

Ārga rištīng mie’rmī’ekõks ä’b kõlb. Bailīgs cilvēks neder par jūrnieku.

ārgastiz adv

bailīgi, piesardzīgi J10

Argentīn ^* l *0

(valsts) Argentīna

a’rgiļ ¹ adj *223’

(a) sazarojis

♦

a’rgiļ pū sazarojis koks

a’rgiļõks īedõ sazaroties

(b) ļodzīgs, nestabils

♦

a’rgiļ rīț ļodzīga grēda

a’rgiļ viedām ļodzīgs vezums

a’rgiļ ² adv

izplests

♦

a’rgiļ vȱlda būt izplestam

sūormõd a’rgiļ [ar] izplestiem pirkstiem

a’rgiļi adj *188’

kupls

♦

a’rgiļi täm kupls ozols

Whatever method you chosse,these nine will make you re-think theway you craft healines Why? Because they all have points in that are worth from a point of view.

Vārdi

Avoti