Kōrand Kūolkas. Sēta Kolkā.
Kolkas Krūmiņi radušies ap 1820.–1830. gadu. Krūmiņus no Dundagas barona 1903. gadā izpircis Nikolajs Geige (Jeije). 1923. gadā Krūmiņu saimniece bija lībiete Trīne Geige. 1930. gadā 5. maija īpašuma tiesības uz Krūmiņu saimniecību tika apstiprinātas Nikolaja meitai Paulai Jeijei-Geigei. Zemes platība bija 51,24 pūrvietas. 1939. gadā lauksaimniecības skaitīšana rāda, ka vislielākā mājlopu saime Kolkā bija Krūmiņu saimniecei Paulai Geigei, viņai piederēja arī plašs saimniecības rīku klāsts. Kolceniece Valija Laukšteine stāsta: "Krūmiņu māja bija ļoti liela, viens gals nebija apdzīvots. Otrā galā dzīvoja paši. Kā jau vecās mājās, viss bija tumšs. Atceros, viņiem bija daudz govju un aitu. Viņiem bija arī daudz bišu. Krievu laikos Krūmiņu mājās bija zirgu staļļi. Kad uzcēla jauno zirgu stalli, te visu nojauca. Artelis tā vietā uzbūvēja garāžas un citas ēkas."
Kōrand Kūolkas. Se um pivākuodā ležgõl. Sǟl vȯļ krūogõ. Ku pivāstkuodāst tuļ ulzõ, nei krūogõ sizzõl. Sēta Kolkā. Tā ir baznīcas tuvumā. Tur bija krogs. Kā iznāca no baznīcas, tā krogā iekšā.
Kolkas Krogu mājvieta zināma vēl no 18. gs. Senā vecsaimniecība izzuda pēc Pirmā pasaules kara. Mūsdienās Kolkas Krogi ir neliela māja, kas, tāpat kā senie Krogi, atrodas netālu no Kolkas pareizticīgo baznīcas.
Kōrand Pitrõgõl. Sǟl um vȯnd vanāst krūogõ. Sēta Pitragā. Tur senatnē bijis krogs.
Krogu sēta veidojusies 19. gs. vidū. Saistīta ar Antmaņu dzimtu, kas Pitragā dzīvo jau sestajā paaudzē. Mūsdienās sēta sadalīta – Krogi 1, kur dzīvo Andris Antmanis, Krogi 2 – dzīvo viņa radi.
jūodõb|krūz joogikruus ▫ dzeramā krūze;
ma’g|krūz kõhuga kann ▫ vēderaina krūze;
pīp|krūz piipkann ▫ pīpkanna
guņāks krūz
pūol|kū poolkuu ▫ pusmēness
nūoŗ kū
tijā kū
täuž kū
vanā kū
Kū pāistab.
Nūoŗ kū, ku īrgõb su’ggõ; vanā kū, ku īrgõb ku’llõ.
janvār kū
Āigastõs u’m kakštuoistõn kūdõ.
Ku sa lǟ’d, si’z ma ka lǟ’b.
Ma tulāb siz, ku sa līd kuo’nnõ.
ku’bbõ a’ilõ
ku’bbõ a’jjõ
ku’bbõ kazātõ
ku’bbõ ka’zzõ
ku’bbõ ki’llõ
ku’bbõ ki’ltõ
ku’bbõ kõlbõ
ku’bbõ kuoŗŗõ
ku’bbõ kutsõ
ku’bbõ lieppõ
ku’bbõ lu’ggõ
ku’bbõ pānda
ku’bbõ paššõ
ku’bbõ ra’bbõ
ku’bbõ rǭibõ
ku’bbõ rõkāndõ
ku’bbõ sa’ddõ
ku’bbõ sǟ’dõ
ku’bbõ si’ddõ
ku’bbõ sǭdõ
ku’bbõ tūlda
ku’bbõ vie’ddõ
ku’bbõ võttõ
ne’i ku ku’bbõ lōlatõd
Ne mǟngabõd ku’bbõ, ku ī’dsõ mīelsõ umāt.
Ne paššõbõd ku’bbõ, attõ ī’tizt.
