Kōrand nim Kuoštrõgõl. Sētas nosaukums Košragā.
20. gs. 20.–30. gados Košraga ciems ievērojami paplašinājās. Bezzemniekiem bija piešķirtas jaunsaimniecības. Ciema centrā 1931. gadā tapa arī Valdamo māja, ko uzcēla zvejnieks lībietis Gustavs Anzenovs. Visu mūžu dzimtajās mājās nodzīvoja Gustava meita Hilda Helde (1921–2019), viņa arī sniedza ziņas pētniekiem par Košraga ciemu.
Kōrand Kūolkas. Sēta Kolkā.
Vecvagari ir to četru Kolkas mājvietu skaitā, kuru vēsturi var sākt apzināt no 18. gs. vidus. Pēc Dundagas dumpja par Vecvagaru rentnieku kļuva Andrejs Anša dēls Štālers (dz. 1827, Stahler). 1903. gadā Andrejs Štālers Vecvagarus no barona izpircis. Viņa vecākais dēls Andrejs Štālers (dz. 1866) zināms kā pirmais mēnešraksta Līvli izdevējs, kā arī devis savu ieguldījumu lībiešu valodas un folkloras saglabāšanā. Ap 1930. gadu Štālers Kolkas Vecvagarus pārdeva, to jaunie īpašnieki bija ebreju Vainšteinu ģimene. Veco Vecvagaru māju nojauca pēc kara un uzcēla jaunu, vienā galā bija dzīvoklis Elfrīdas un Antona Žagara ģimenei, otrā galā – viņa vadītā Kolkas fabrikas kokdarbnīca. 1990. gados bijušās kokdarbnīcas galā īsu laiku darbojās krogs, ko vietējie pēc populārā televīzijas seriāla iesauca par Bordertaunu. Bizness neattaisnojās, un drīz neapdzīvotais gals bija izdemolēts, krūmos un čužās ieaudzis. Ap 2020. gadu neapdzīvotais gals tika nojaukts.
Viga Piza kila ležgõl. Viga Miķeļtorņa tuvumā.
Kōrand Vaidõl. Um vel ka Ūdrūotš. Ne saitõ ka nuttõd ikš Nugārūotšõks tuvi Rōgõrūotšõks. Kis nēšti vȯļ se Nugārūotš, kis Rōgõrūotš, siedā minā äb mǟdlõ. Sēta Vaidē. Vēl ir arī Jaunroči. Viņi tika dēvēti arī par Nugārūotš un Rōgõrūotš. Kurš no viņiem bija tas Nugārūotš un kurš Rōgõrūotš, to es neatceros.
Roču sēta Vaidē zināma kopš 18. gs. vidus, kad tur saimniekoja Roču Inne ar sievu Dārtu. 19. gs. vidū Roču saimnieks kādu brīdi bija Kārlis Aumanis. Viņš bija to saimnieku vidū, kas pēc Lībiešu dumpja zaudēja mājas. Ročos ienāca jauni saimnieki – Fricis un Bille Heideni, kuru pēcnācēji saimniekoja Ročos arī 20. gs. 19. gs. otrajā pusē Ročus jau dēvēja par Vecročiem, jo turpat pretī, Roču upītes kreisajā krastā, bija izveidojusies jauna saimniecība – Jaunroči. 1960. gadu beigās Vecročus nojauca un kokmateriālus aizveda uz Dobeles rajonu jaunas mājas celtniecībai. Mūsdienās Vecroču mājvietā uzcelta jauna māja, kas nosaukta par Saulročiem.
◆ Vanasiepal, Vanasiepal, Vanasiepald
Kārand Piza kilas. Sēta Miķeļtorņa ciemā.
◆ Vanāsiepāl, Vanāsiepāl, Vanāsiepāld
Se vȯļ Kūolkas kōrand Sūrrānda pūol. Ma set kūliz, ku min ǟma nei kītiz: “Vanātämšt, Ūdtämšt kōrand, Dumbõr vȯļ. Nei vāņ ne rõkāndizt.” Tā bija sēta Kolkā, Dižjūras pusē. Es tik dzirdēju, kā mana māte tā teica: "Vecstampstes, Jaunstampstes sēta, Dumberi bija. Tā, lūk, viņi runāja."
1792. gadā baznīcas ierakstos parādās jauna sēta Stampstes, kas pieskaitīta pie Kolkas ciema un atradusies Baltijas jūras krastā apmēram 2–3 km uz Vaides pusi. 1833. gadā Vecstampstēs dzimis lībiešu dumpja vadonis, lībietis Nika Šubergs. 19. gs. vidū pēc Lībiešu dumpja sēta palikusi bez saimnieka. Turpmākie ieraksti baznīcas grāmatā liecina tikai par vaļinieku ģimenēm. 1826. gada revīzijas datos parādās arī Jaunstampstes sēta, droši vien Stampstes tad bija jau kļuvušas par Vecstampstēm.
"Pēc Krimas kara (1853–1856) tur vēl esot ļaudis dzīvojuši. Bākas muižas puiši esot gājuši uz dejām Vecstampstos. Pamazām vien smiltis guva virsroku, apputināja zemes un ēkas, vairs nebija saimnieka, kas vēlētos tur dzīvot. Ēkas sabruka. un sēta pazuda." (Līvli, 1933, Nr. 17)
Kōrand Kūolkas. Sēta Kolkā.
Kolkas dienvidu galā aiz Ceturtvalka seko Oņķupe jeb Vecistabu valks. Pie tā kādreiz esot bijušas trīs sētas. Seno mājvietu dēvē par Vecistabu vietu. Te it kā dzīvojuši malu mednieki, tāpēc barons mājas viņiem atņēmis. Nevienā oficiālā māju vai saimniecību sarakstā Vecistaba kā apdzīvota vieta neparādās. Taču iedzīvotāju atmiņās šī vieta eksistē, Vecistabas nosaukums ir saglabājies arī vietvārdā – Vecistabu valks. 1970. gadā Kolkas Vecistabā uziets interesants atradums – nevāpēto (neglazēto) dobo krāsns podiņu lauskas. Šādi īpatnēji krāsns podiņi bija izplatīti 16. un 17. gs. Kurzemē, tie sastopami vēl 18. gs. būvētās krāsnīs. Atradums nodots Talsu Novadpētniecības muzejam.
Kōrand Sǟnagõl. Sēta Saunagā.
Vecvalki ir viena no Saunaga vecākajām saimniecībām. Valku sēta minēta Dundagas vaku grāmatā jau 1731. gadā. Māju par Vecvalkiem sāka saukt 19. gs. vidū, kad izveidojās Jaunvalku sēta. 20. gs. Vecvalkos saimniekoja lībieša Žaņa Frīdmaņa ģimene. Frīdmaņi 1935. gada tautskaitē uzrādīja, ka prot lībiešu valodu, taču kā ģimenes valoda tā bija jau zudusi. Žaņa māsa Alīda atcerējās, ka ap 1905. gadu viņas tēvs Klāvs un tēva māte gan vēl ikdienā sarunājušies tikai lībiski.
