Pēteris Dambergs: "Sōna atrodas uz jūras pusi no Lorumiem. Tā ir viena no jaunākajām mājām ciemā. Tās ir atdalītas vai nu no Loruma, vai Santu zemes. Saimnieks laikam sākumā dzīvojis pirtī, tā mājas dabūjušas vārdu." 1930. gados tās bija saistītas ar dedzīgu baptistu Straumeru ģimeni. Mūsdienās tā ir viena no pāris Sīkraga mājām, kur dzīvo cauru gadu.
Ūrga Kūolkas. Strauts Kolkā.
Kōrand Kūolkas. Sēta Kolkā.
Viena no senākajām Kolkas sētām. 1779. gadā Upes vietas saimnieks bijis Upes Mārtiņš. 1801. gadā Irbes baznīcas metrikas datos parādās ieraksts "Sārnita jeb Upes vietas saimnieks Bērtulis". Laika gaitā sēta ir vairākas reizes mainījusi vārdu. 19. gs. sastopami četri tās nosaukumi – Upes, Upesvagari, Sārnici, Sārnasti. Vismaz no 1848. gada Sārnastu saimnieki bija lībiešu dumpja vadoņa Nika Šuberga tēvs Didriķis ar sievu Trīni. Arī pats galvenais nemiernieks Nika dzīvojis Sārnastos. Pēc nemieru apspiešanas Didriķis Šubergs saimnieka godu Sārnastos zaudēja. Liekas, ka viņš bija pēdējais šīs sētas saimnieks, jo turpmākie ieraksti baznīcas grāmatās stāsta tikai par vaļinieku ģimenēm Sārnastos. 20. gs. sākumā tā bija Dundagas barona rentes māja, kurā dzīvoja krietns pulks ļaužu. 1923. gadā Sārnastos dzīvoja piecas ģimenes. 1935. gadā stāvoklis Sārnastos bija būtiski izmainījies. Četri mājas rentnieki bija ieguvuši savas jaunsaimniecības un saimniekoja tajās. Sārnastu vārdu saglabāja Dmitrija Zvirgzdiņa dēla Aleksandra jaunsaimniecība, kura palika vecajā vietā. Sārnastu mājvietā Zvirgzdiņu dzimtas pēcnācēji mitinās gandrīz gadsimtu, tur dzīvo jau piektā paaudze.
Ūrga – jūokšõb Rūogst vigāst ulzõ. Strauts – tek ārā no Rokstvigas.
Rov sūsõ ka Skrūodõl kōrand. Vanāst sǟl um jellõn skrūodõl. Tautas mutē arī Skrodera sēta. Senāk tur ir dzīvojis skroderis.
Pēc Pētera Damberga, sēta celta 1920. gadu vidū, kad zvejniekiem bezzemniekiem piešķīra zemi. 1935. gadā Sproģos saimniekoja lībietis Kārlis Sproģis, viņš arī saimnieks 1939. gadā.
◆ Sūol, Sūol, Sūold ~ Sūo jūr, Sūo jūs, Sūo jūst
Kārand Lūž kilas Ta ju sūo jūs um ka. Sēta Lūžņas ciemā. Tau jau arī ir pie purva.
Pure (Jūrmalnieki) bija zināma jau no 18. gs. II puses. 1881. gadā Pures saimnieks bija Andrejs Pētersons ar sievu Nēzi, ģimenē – septiņi bērni. 1920. gadā Pures sētā saimniekoja Andreja dēls Didriķis Pētersons ar ģimeni. 1930. gadu vidū tika uzbūvēta jauna, diezgan liela dzīvojamā māja, kūts un citas ēkas. 1935. gada tautskaites datos senā Pures sēta ir minēta kā Jūrmalnieki, saimnieks joprojām Didriķis Pētersons. 1941. gadā ģimeni izsūtīja, mājās viņi vairs neatgriezās. Mūsdienās tā ir viena no pāris mājām, kurās Lūžņā dzīvo visu gadu, saimnieks ir ienācējs 1990. gadu sākumā no Komi Republikas.
◆ Suodatarrõ, Suodataras, Suodatarast
Tara Lūž kilas. Lauks Lūžņas ciemā.
◆ Suodātarrõ, Suodātarās, Suodātarāst
Nītõd Irāj ležgõl. Pļavas Mazirbes tuvumā.