Sudrabvītoli (Sidrabvītoli) bija jaunsaimniecība, uzbūvēta 1920. gadu beigās vai 1930. gadu sākumā. 1935. gadā tur dzīvoja lībieša Eduarda Volganska ģimene, kā arī viņa māte lībiete Ķērste Volganska (1857). Eduards bija koktirgotājs, viņam Ventspilī bija 1923. gadā reģistrēts kopuzņēmums. 1940. gada augustā E. Volganska ģimene pārcēlās uz Dundagas Zeltām. Iespējams, ka pārmaiņas bija saistītas ar padomju okupāciju, jo viņa uzņēmumu 1940. gadā nacionalizēja. 1942. gadā Eduards mēģināja Sidrabvītolus pārdot. 1949. gadā Eduards Volganskis ar sievu Līnu tika izvesti uz Sibīriju. Padomju okupācijas gados Sidrabvītolos kādu laiku bija robežsargu zastava. Pēc robežsargu pārcelšanās uz Jaunciemu mājā apmetās zvejnieka Dāvida Ernštreita ģimene. D. Ernštreits māju no ciema padomes atpirka, un mūsdienās tur mitinās viņa pēcnācēji.
◆ Sigadkiurõ, Sigadkiurõs, Sigadkiurõst
◆ Sigadkõurõ, Sigadkõurõs, Sigadkõurõst
Īra joug kõur Lūž kila ležgõl; kievad Māŗipǟvan vīnõd Sigadkõurõ lūḑi un ajjõnd sigad sīņõ purrõm lūḑi. Irbes upes līkums Lūžņas ciema tuvumā; pavasarī Māras dienā nesuši uz Cūklīci slotiņas un dzinuši turp cūkas grauzt slotiņas.
Vanājoig Īras. Vecupe Lielirbē.
Vanāst Sīkrõgõl vȯnd pivākuodā kūoḑõn rāndapūol vannõ kālmadtarrõ. Rāndas āt vȯnnõd spīkrõbõd, kus Dūoņig izānd um piddõn eņtš vīļa. Sǟld siz võttõnd ja lōțõn kuoigīž. Sīkrõg um amā ležgõli rānda kilā Dūoņigist. Senāk Sīkragā bijusi baznīca taisni vecajiem kapiem jūras pusē. Jūrmalā ir bijuši spīķeri, kur Dundagas kungs ir turējis savu labību. No turienes tad ņēmuši un krāvuši kuģos. Sīkrags ir Dundagai tuvākais jūrmalas ciems.
Ciema vārds ’Sigkeragke’ dokumentos atzīmēts jau 1387. gadā, bet nosaukums Sīkrags atrodams Irbes-Ģipkas draudzes baznīcas grāmatu ierakstos no 1741. gada. Lībiešu tautas etimoloģijā vārds skaidrots kā sigād riek (cūku ceļš).
Kāngaŗ Lūž kila ležgõl. Se um Sīldaviga aigas. Kangars Lūžņas ciema tuvumā. Tas ir Tiltiņvigas malā.
Kōrand Kūolkas. Nim antõd 1925. āigasts. Sēta Kolkā. Nosaukums dots 1925. gadā.
Māja celta 1930. gados, laikā, kad visā Kolkā notika jaunsaimniecību veidošanās. 1935. gadā Silziedos dzīvoja lībietis, labs laivu meistars Andrejs Andersins (dz. 1883) ar sievu Idu, viņu audžumeita un Idas māte Elizabete Stalts. Kolceniece Irma Fridrihsone: "Andersins būvēja mazlaivas piekrastes zvejai un selgas laivas dziļjūras zvejai, arī platdibenes malkas nogādāšanai pie kuģiem. No Bažmeža pļavām viņš veda ošu stumbrus, no kuriem kā stingriem kokiem taisīja laivu ķīļus. Viņš meistarīgi salaida kopā visus laivu detaļu savienojumus un satapoja ar koka tapām. Viņš pats laivas arī drīvēja. Andersinu turēja lielā godā." Silziedos mūsdienās saimnieko mantinieku īrnieki.
Kōrand Pitrõgõl. Sēta Pitragā.
Sena sēta, zināma jau 18. gs. I pusē. Sākumā saukta par Punno sētu, sākot ar 1752. gadu līdzās Punno vārdam parādās jauns sētas nosaukums – Sīmi. Sēta ir ieguvusi jaunā saimnieka Sīmja vārdu. Saimniecību no barona 1900. gadā izpirka Krišs Kārkluvalks. 1923. gadā sētu apsaimniekojis latvietis Oto Kriša dēls Kārkluvalks (1862). Arī 1935. gadā Oto ar sievu Kristīni bija Sīmu saimnieki.
◆ Sīmõnjōņõl, Sīmõnjōņõl, Sīmõnjōņõld
Mājvieta ir sena, baznīcas metrikā ’Simon Janne’ Lūžņā minēts jau 1712. gadā. 1920. gadā Sīmenjāņos dzīvoja latvieša Teodora Apšiņa ģimene. Apšiņi bija mājas saimnieki arī 1939. gadā. Otrā pasaules kara laikā saimnieki bija bēgļu gaitās, vācieši māju nojauca.
Ku min iza um vuond seļļi puoiški, siz sīe mäg pǟl um vuond ouk. Ku sīez oukõ um lastõd kiv sizzõl, siz um lǟnd nei: klonkst. Nei siz sǟl midēd allõ um. Ku sīe mäg pǟl rabub jālgaks, siz väggi kilub. Kad mans tēvs ir bijis tāds puišelis, tad uz tā kalna bijis caurums. Kad tajā caurumā ir ielaists akmens, tad ir gājis tā: klunkš. Tātad tur apakšā kaut kas ir. Kad uz tā kalna sit ar kāju, tad ļoti atskan.
Jāra Īra ležgõl. Ezers Lielirbes tuvumā.
