Pitrags Mõtsā rāndapūol Alistnikõ, Pitrõg jougst, Kuspõrlõud.

Pitrags Mõtsā vail Kīlõpsūo ja Aliz riek Pitrõg ležgõl.

Lielirbe [Mājpāika nim] (skaista vieta, ka romānos)

BŠ: Zvejnieka Roberta Klestrova nelielā mājiņa uzcelta uz pakalna. Iekoptas zemes platības maz, tikai ap pašu māju. 1952. gadā R. Klestrovs pārcēlās uz Kolku

Vaide Kōrand?

BŠ: Jaunsaimniecība uzcelta 20. gs. 30. gados. Mūsdienās no mājas palikuši tikai pamati.

Lielirbe

VE: NIedrāja līcis?

Kolka Kōrand Kūolkas. Nim antõd immar 1925. ā. Kōrand nim um pandõd vigā nim piersõ [pierrõ]. Kōrand um Rūokst vigā tutkāmõl.

BŠ: Domājams, ka Rōkstu sēta veidojusies Latvijas brīvvalsts laikā kā lībieša un zvejnieka Konstantīna Andersona (dz. 1890) jaunsaimniecība. Māja atrodas Rōkstu (Sārnastu) upītes krastā 1935. gadā tur dzīvoja Konstantīns ar sievu Emīliju. Konstantīns prata lībiešu, igauņu, krievu, angļu un somu valodas. Jaunībā Konstantīns bija jūrnieks un braukāja pa pasaules jūrām. Viņš bija labs teiksmainu nostāstu teicējs par piedzīvojumiem dažādās zemēs un ostās. Pēc saimnieka nāves Rōkstu sēta ir manījusi vairākus īpašniekus.

Kolka Vigā Kūolka ležgõl.

BŠ: KG/kartēs ir Rokstkangars, bet viga nav iezīmēta. Kurā pusē kangaram vai varbūt galā tā viga ir? Kangars ir vairāk nekā 4 km garš. Iezīmēju pilnīgi aptuveni, varbūt kļūdaini.

TRV intervijās ar PD parādās

Kolka Kōrand Kūolkas.

BŠ. Rožlauki celti 20. gs. sākumā, domājams pirms Pirmā pasaules kara. Māja bija saistīta ar lībiešu Rozenfeldu dzimtu. 2022. gadā māju kapitāli atjauno.

Pitrags Kōrand Pitrõgõl.

BŠ: Senā Rūšu sēta zināma no 18. gs. sākuma. 1923. gada lauks. skaitīšanas dati rāda, ka 85 pūrvietas lielo saimniecību apsaimniekoja lībiete Gērde Freimane (1860). Saimniecībā bijušas septiņas ēkas. Vēl 1935. gadā Gērde saimniekojusi Rūšos.

Lūžņa Sāmišõl, Sāmišõl, Sāmišõld Kārand Lūž kilas

BŠ: sena saimniecība. Zināma vismaz no 1881. gada, kad tur saimniekoja Friča un Annas Didriksonu ģimene. 1920. gadā Samitos (Sameeta mājas) saimniekoja lībietis Uldriķis Štolce ar sievu Annu. Uldriķis bija saimnieks Samitos arī 1939. gadā. Abi vecie saimnieki nomira 20. gs. 50. gados. Māja nonāca svešu cilvēku rokās, kas to pārdeva nojaukšanai.

Sīkrags

BŠ: Santi ir sena vecsaimniecība, minēta jau 1731. gadā Dundagas muižas vaku grāmatā. Latvijas brīvvalsts laikos tur dzīvoja vairākas ģimenes. 20. gados ekspedīciju laikā Santos uzturējās profesors Lauri Ketunens. Viņš vēlējās nopirkt Santus Līvu savienībai, taču darījums nesanāca. Mūsdienās Santu mājvietu atjaunojis un tās saimnieks ir uzņēmējs Ojārs Kehris.

Kolka Kārand Kūolkas.

BŠ: viena no senākajām Kolkas sētām. 1779. gadā Upes vietas saimnieks bijis Upes Mārtiņš. 1801. gadā Irbes baznīcas metrikas datos parādās ieraksts "Sārnita jeb Upes vietas saimnieks Bērtulis". Laika gaitā sēta ir vairākas reizes mainījusi vārdu. 19. gs. sastopami četri tās nosaukumi - Upes, Upesvagari, Sārnici, Sārnasti. Vismaz no 1848. gada Sārnastu saimnieks bijis lībiešu dumpja vadoņa Nika Šuberga tēvs Didriķis ar sievu Trīni. Arī pats galvenais nemiernieks Nika dzīvojis Sārnastos. Pēc nemieru apspiešanas Didriķis Šubergs saimnieka godu Sārnastos zaudēja. Liekas, ka viņš bija pēdējais šīs sētas saimnieks, jo turpmākie ieraksti baznīcas grāmatās stāsta tikai par vaļinieku ģimenēm Sārnastos. 20. gs. sākumā tā bija Dundagas barona rentes māja, kurā dzīvoja krietns pulks ļaužu. 1923. gadā Sārnastos dzīvoja piecas ģimenes. 1935. gadā stāvoklis Sārnastos bija būtiski izmainījies. Četri mājas rentnieki bija ieguvuši savas jaunsaimniecības un saimniekoja tajās. Sārnastu vārdu saglabāja Dmitrija Zvirgzdiņa dēla Aleksandra jaunsaimniecība, kura palika vecajā vietā. Sārnastu mājvietā Zvirgzdiņu dzimtas pēcnācēji mitinās gandrīz gadsimtu, tur dzīvo jau piektā paaudze.

Pierakstīts Vaidē Kilā Vaidõld lǟnd pūl [pūol].

Sīkraga daļa

Aija Kreicere (dz. Ermanbrika) no Sīkraga Brikšu mājām par Sesku ciemu: "Kad tur cēluš māj, redzējuš, ka skrien sesks. Tā iesaukuš, bet viš jau tik Sīkrags vien ir. Tur aiz Kehriem (Santu mājas), tur ir tāds mežstarpiņš, un tad nāk Sesk ciems. Sesk mājs tur nav, tas tik ir nosaukums." (Sīkrags bij saticīgs ciems. Lībiešu gadagrāmata 2007.)