Miķeļtornis Mitsakaits kārand Piza kila ležgõl.

BŠ: Piznieki ir viena no vecākajām Pizes sētām, pastāv jau 18. gs. 1820. gadā zināma kā mežsargu sēta. 1825. gadā Jānis Princis seniors (Princjānis) ar visu ģimeni no Viļumiem bija pārcelies uz Pizniekiem, kas atradās prom no ciema centra, Irbes upes krastā. Bija mežsargs. Vēl 1837. gadā Prinči dzīvoja Pizniekos. 1881. gadā Pizniekos saimniekoja Uldriķis Veinbergs ar sievu Lību. Arī Latvijas brīvvalsts laika kartē Piznieki norādīta kā mežsarga sēta. 1939. gadā Piznieki nes Upeslīču vārdu, tur mitinās mežsargs Valentīns Čakovs. Pēc Alvīnes Veinbergas ziņām uz 2000. gada martu mājas vairs nav.

Pierakstīts Košragā

BŠ: ļoti aptuveni

Mazirbe Sǟl um kallõ ka pizā[r]d. Sǟl ma um veijõn. Siedā nutāb Piz.. Se um seļļi piški jōra ….

Pitrags Jōra-vigā Irail.

Lielirbe

BŠ. Aptuveni

MT: SUHK05008-01_LIIVI_Alma_Blūm, 14:14: "sǟ’l vȯ’ļ ē vȯ’ļ Põ’ddõr ȭ Põ’ddõr kāngaŗ (.) Põ’ddõr vigā vȯ’ļ (0.5) Põ’ddõr kāngaŗ riek sǟ’l lekš sǟ’l ju (.) mašīnõks ka bro’utšõz si’zzõl"

Saunags Kōrand Sǟnagõl.

BŠ: Pauļus 19. gs. I pusē iedibināja pitradznieks Didriķis Otmanis. Viņa meita Marija apprecēja kalpa puisi Pēteri Baļķīti. Ģimenes vīrieši nodarbojās ar kuģniecību. Baļķīši uzbūvēja, un paši vadīja vienmastu zēģeļlaivu “Emilie” un divmastu gafelšoneri “Helena”. 20. gs. 30. gados Pauļos saimniekoja Dmitrija Zvirgzdiņa ģimene. Zvirgzdiņš nodarbojās ar koku tirdzniecību, mežu uzpirkšanu. Tai laikā mežsargiem bijušas aizdomas, ka Zvirgzdiņš vai kāds cits ar viņa palīdzību aizdedzinājis mežu, lai lētāk varētu to nopirkt. Dedzināšana gan netika pierādīta, bet tautā vēl tagad degšanas vietu sauc par Zvirgzdiņa degumu. 1936. gadā no Vaides Lāžiem uz Pauļiem pārcēlās Saunaga pamatskola. Telpas skolas vajadzībām Dundagas pagastam izīrēja Dimitrijs Zvirgzdiņš. Skola darbojās arī Otrā pasaules kara laikā. Mūsdienās Pauļu sētā saimnieko D. Zvirzdiņa pēcteči.

Lielirbe priedes bijušas Piškīzpaļmik taras

Kolka Vigā Kūolka ležgõl.

BŠ: Domāju tā ir Briežvpurvvoja, tur ir divi līdzīgi lielumi - Briežpurvviga un Briežpurvvoja. Manuprāt voja (muklājs) ir pēc nozīmes tuvāk purvam. Taču kartē tos var iezīmēt tikai aptuveni.

Saunags Kōrand Sǟnagõl. (Krūmiņ)

BŠ: Vecsaimniecība, zināma kopš 19. gs sākuma, otra lielākā saimniecība Saunagā. 20. gs. 30. gados sētā saimniekoja Strautmaņu ģimene.

Lūžņa Prīedõl jūr, Prīedõl jūs, Prīedõl jūst Kārand Lūz kilas Kārand nim um līganimstõ

BŠ: Māja jau 20. gs. sākumā bija veca, saimnieks Veckāgans. Sabruka un pazuda Otrā pasaules kara laikā.

Vaide Kōrand? Piedāgõd

BŠ; Marijas Rannes jaunsaimniecība. 1935. gadā Priedkalnos saimniekoja Marija ar savu māsu Kristīni Ranni un viņas vīru, poli Pāvilu Neverovski. Vietēji māju saukuši par `Pāvil māju`. Priedkalni ir pārbūvēti un ieguvuši mūsdienīgu veidolu.

Kolka Vigā Kūolka ležgõl.

BŠ: absolūti aptuveni

Miķeļtornis Pūkõl jūr, Pūkõl jūst. Kārand kūož Piza kilas.

BŠ: 1920. gada Popes pagasta iedzīvotāju reģistrā ir Pūkali, kuros dzīvoja Švanenbergi, Erenštreite, Švarcs, Izašari, kopā 13 iedzīvotāji. 1939. gada lauks. skaitīšanā ir uzrādīti Jaunnīcari (Pūkali). Saimniecībai ir mainīts vārds. Saimniece Prieduls Lība. K/G pētījumā Pūkali iezīmēti kā vairs neesoša saimniecība, iekavās - Jaunnīcari. Teritorija, kur atradās Pūkali, vēlāk Jaunnīcari, tika dēvēti par Pilentgalu.

Miķeļtornis Pūolvailõ, Puolvaild – vana kāran[d] kūož Piza ja Īra kilad vail, siestõ ka kārand nim.

Arī bvja: Lielirbe Mājpāika Īras [VE: domāju, ka Lielirbes un Miķeļtorņa / Lielirbes sēta ir viena un tā pati)

BŠ: Pusstarpi- māja bija zināma 19. gs. II pusē, saimnieki Pēteris un Babe Grīnfeldi, atradās Olmaņu tuvumā. Pusstarpos vecie saimnieki vēl dzīvoja starpkaru periodā, savā starpā rājās lībiski. Bija desmit bērnu. Vēlāk Pusstarpu vietā radās jaunsaimniecība Smiltnieki - var redzēt kartē 12C. 1935. gadā saimniece Emīlija Grīnfelde. Uz Olmaņu un Smiltnieku zemes 1940. gadā uztaisīta krievu militāristu bāze Krasnoflotska.

Lielirbe [Mājpāika?]

BŠ: Jaunsaimniecība. Vecie Boteri nomira, 2 bērni aizbrauca uz Zviedriju. divi pārgāja dzīvot citur. Pēc kara māja palika tukša un sabruka.

Vaide Kōrand? Sūo ležgõl, Zōpvigās

BŠ: Vaidē Purleju/ Purvleju nav, varbūt tās ir Kolkas Purvlejas, Augusta Adamkoviča jaunsaimniecība, celta 1930. gadu otrā pusē.

Tomēr domāju, ka varbūt kļūda ieviesusies mājvārdā, jo minēta Zēfviga. Savulaik Edgars Hausmanis stāstīja: " Jaunsaimniecības Vaidē piešķīra 1931. gada sākumā, arī mums. Kad zemi iedalīja, šo vietu vietējie sauca par Zēfvigu. Pīles te dzīvoja, vigā ziedēja ūdensrozes. Pamatīgs purvs bija. Viss te tika līdzināts. Tēvs ar mammu bija izdomājuši purva rozes, purva puķes, un tā palika – Purvziedi. Te mēs dzīvojam jau trešajā paaudzē."